Veselības ministrija uzsāk pētījumu par nelabvēlīgu bērnības pieredzi un tās ietekmi uz jauniešiem

Pētījumā plānots iesaistīt vairāk nekā 2800 respondentu skolās visā Latvijā – jauniešus vecumā no 18 līdz 25 gadiem, kuri mācās gan vispārējās, gan profesionālās izglītības programmās. Dalība pētījumā būs pilnībā anonīma, brīvprātīga un droša. Katrs dalībnieks aizpildīs elektronisku anketu, un visi iegūtie dati tiks analizēti un publicēti tikai apkopotā veidā, garantējot katra dalībnieka konfidencialitāti.

Pamatojot pētījuma nozīmīgumu, Veselības ministrijas Psihiskās veselības, atkarību profilakses un integrēto pakalpojumu nodaļas vadītājas vietniece Sanita Lazdiņa norāda: “Jebkura veida vardarbība pret bērnu ir viens no smagākajiem bērnībā gūtās nelabvēlīgās pieredzes veidiem. Šīs pieredzes sekas var novest pie veselībai bīstamiem paradumiem, kas turpmākajā dzīvē izpaužas kā vardarbīga uzvedība, atkarību izraisošu vielu lietošana, slikta fiziskā un psihiskā veselība. Savukārt psihiskās veselības aprūpe un atkarību ārstēšana rada slogu veselības aprūpes sistēmai. Veselības ministrijai ir būtiski ievākt datus par aktuālo situāciju valstī, lai izvērtētu, kā tā ir mainījusies kopš pēdējā pētījuma veikšanas: novērojami uzlabojumi vai tieši pretēji – situācija pasliktinājusies. Tāpat šādi dati ir nepieciešami, lai apzinātu mērķa grupas vajadzības un plānotu turpmāko politiku vardarbības gadījumu pret bērnu novēršanai, t.sk. vai nepieciešams attīstīt jaunus veselības aprūpes pakalpojumus. Būtiski uzsvērt, ka videi,

Centra “Dardedze” pārstāve Anda Avena uzsver pētījuma nozīmīgumu: “Pētījums par bērnībā gūto nelabvēlīgo pieredzi palīdz mums kā sabiedrībai būt godīgiem pret sevi un saprast, kas un cik lielā mērā ietekmē bērnību, atstājot nospiedumu uz cilvēka turpmāko dzīvi. Tas ļauj apzināties vardarbības, tai skaitā bērnu pamešanas novārtā, apmērus un vienlaikus ieraudzīt arī citus negatīvos faktorus, kas laupa bērnam drošo pamatu – vecāku konfliktus, atkarības un mentālās veselības problēmas. Zinot šo riska faktoru izplatību, varam daudz efektīvāk plānot atbalsta pakalpojumus, balstoties reālos datos, nevis minējumos vai sajūtās. Turklāt jāuzsver, ka šādi pētījumi būtu veicami regulāri – tikai sistemātiski ievācot datus, mēs varam novērtēt, vai tas, ko darām, bērniem patiešām palīdz.”

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Metodiskās vadības centra pārstāvis Ņikita Bezborodovs skaidro nelabvēlīgas bērnības pieredzes ietekmi: “Sabiedrībā visi zina, ka paaugstināts holesterīna līmenis ir riska faktors infarktam. Daudz mazāk runā par to, ka arī bērnībā piedzīvota emocionāla vai fiziska vardarbība tālākajā dzīvē ir tiešs riska faktors ne tikai psihiskām, bet arī fiziskām saslimšanām. Pētījumi skaidri pierāda – jo vairāk nelabvēlīgu pieredžu bērnībā, jo pieaugušā vecumā lielāks risks saskarties ar depresiju, atkarībām un pat sirds un asinsvadu slimībām. Šīs agrīnās pieredzes ir viens no galvenajiem, bet līdz šim nepietiekami apzinātiem sabiedrības veselības riska faktoriem, tādēļ ir kritiski svarīgi iegūt jaunus datus par aktuālo situāciju Latvijā, jo pēdējais līdzīga mēroga pētījums veikts pirms vairāk nekā desmit gadiem.”

Bērnu aizsardzības centra vadītāja Gunita Kovaļevska iezīmē pētījuma datu nozīmi atbalsta pasākumu plānošanā: “Bērnu aizsardzības centrs, protams, no šī pētījuma cer saņemt ieguvumus savam darbam: plānojot un attīstot atbalsta pakalpojumus, mēs varētu ņemt vērā pētījuma rezultātā identificētās vajadzības. Ilgtermiņā tas noteikti būtu milzīgs ieguvums, jo mūsu valstī, kā zināms, nav plašu salīdzinošo datu par vardarbības ietekmi tieši uz bērniem.”

Tuvākajā laikā pētījuma reprezentatīvajā izlasē iekļautās izglītības iestādes saņems uzaicinājumu piedalīties. Ar šo pētījumu jauniešiem tiek dota iespēja sniegt savu unikālo ieguldījumu, palīdzot lēmumu pieņēmējiem labāk izprast viņu paaudzes pieredzi un vajadzības. Katra atbilde ir svarīga, lai veidotu uz datiem balstītus ieteikumus un radītu reālas pārmaiņas sabiedrībā.