Opozīcijas deputāti piedāvā SEPLP “optimizāciju”, kas ļautu ietaupīt 100 000 eiro

NA un AS deputāti iesnieguši grozījumus Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā, kuros piedāvāts samazināt SEPLP locekļu skaitu.

Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka ar grozījumiem piedāvāts samazināt padomes locekļu skaitu no trim uz diviem, izslēdzot līdzšinējo kārtību, kur viens loceklis tiek virzīts no Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes. Šie grozījumi paredz vienkāršot pārvaldības struktūru, samazināt birokrātiju, stiprināt Saeimas politisko atbildību un samazināt valsts budžeta izdevumus aptuveni par 100 000 eiro gadā.

Grozījumu autori norāda, ka likumprojekts ir saderīgs ar Latvijas starptautiskajām saistībām mediju neatkarības jomā, un tas neietekmē sabiedrisko mediju redakcionālo brīvību vai sabiedrības līdzdalības iespējas.

Vienlaikus vēstulē Saeimai Latvijas Pilsoniskā alianse kopā ar Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda padomes vadītāja vietnieku Georgu Rubeni, Latvijas Žurnālistu asociāciju, Latvijas Mediju ētikas padomi un atlases komisijas pārstāvēm Vitu Andu Tēraudu un Guntu Slogu aicina Saeimu saglabāt sabiedrības pārstāvja lomu SEPLP un apstiprināt Siksni padomes locekļa amatā, aģentūrai LETA pavēstīja vēstules autori.

Mediju uzraugošās institūcijas padomes locekļu skaita samazināšana vājinās sabiedrības līdzdalību sabiedrisko mediju pārvaldībā, padomes neatkarību un sabiedrības uzticēšanos medijiem, uzsvērts vēstulē.

Sloga uzsver, ka šāds Saeimas deputātu priekšlikums ir nepieņemams, jo izjauc rūpīgi izveidotu modeli, kas nodrošina SEPLP prezidenta, parlamenta un sabiedrības pārstāvniecību. "Deputāti ar šo būtībā pasaka, ka viņiem ir klaji vienaldzīgs sabiedrības viedoklis, jo paredzēts atteikties tieši no sabiedrības virzītā pārstāvja. Šī ir bīstama tendence demokrātijas erozijas virzienā, kas skatāma kontekstā ar neseno parlamenta lēmumu pretvardarbības konvencijas jautājumā," pauž viņa.

Organizācijas un atlases komisijas pārstāvji vēstulē Saeimai atgādina, ka likums paredz trīs pīlāru modeli, kurā SEPL padomes locekļus virza Valsts prezidents, Saeima un sabiedrība, ko pārstāv Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padome. Šāds atlases princips nodrošina līdzsvarotu pārstāvniecību, profesionālu pārvaldību un mazina politiskās ietekmes riskus sabiedrisko mediju darbā, norādīts vēstulē.

Jau ziņots, ka Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē otrdien, 4. novembrī, paredzēts spriest par Jāņa Sikšņa apstiprināšanu par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekli. Iepriekš Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdes deputāti trešdien nesprieda par Sikšņa kandidatūru, bet sāka diskutēt par padomes locekļu skaita samazināšanu.

Tāpat ziņots, ka Nevalstisko organizāciju (NVO) un Ministru kabineta (MK) sadarbības memoranda padome SEPLP locekļa amatam nolēma virzīt iepriekšējo padomes vadītāju Siksni.

Siksnis tika atzīts par labāko kandidātu Memoranda padomes atkārtoti rīkotajā konkursā uz šo vakanci. Šoreiz, atšķirībā no iepriekšējā konkursa, Memoranda padomes locekļiem bija jābalso atklāti, un balsojumā nebija iespējams atturēties. Aģentūrai LETA zināms, ka Siksnis bija saņēmis augstāko punktu skaitu arī iepriekšējā konkursā, tomēr Memoranda padome balsojumā atbalstīja Ivara Beltes, nevis Sikšņa kandidatūru.

Konkursam kopumā tika saņemti desmit pieteikumi, bet otrajā kārtā dalību turpināja seši pretendenti.

Siksnis, Memoranda padomei trešdienas sēdē skaidrojot savu motivāciju pieteikties SEPLP locekļa amatam, norādīja, ka mediji ir viņa nozare, kurā pavadījis gandrīz visu savu profesionālo mūžu. Viņu šī nozare interesējot un viņš saredzot, kā ar savu pieredzi var ieguldīt notiekošajos procesos.

Siksnis atzīmēja - lai arī ir notikusi Latvijas sabiedrisko mediju (LSM) juridiskā apvienošana, nākamajos četros gados SEPLP būs jāseko līdzi, kā notiek reāla to apvienošanās. Viņš pauda, ka LSM valdes iecere par vienotas redakcijas veidošanu ir tikai loģiska, bet SEPLP uzraudzība ir vajadzīga, lai šajā procesā netiktu zaudēta satura daudzveidība.

Tāpat SEPLP būtu jāuzrauga, kā tiek izmantots LSM palielinātais finansējums un vai tas tiek ieguldīts efektīvi.

Runājot par pašas padomes darbu, Siksnis atzina, ka saredz lielas atšķirības tajā, kā tai vajadzētu strādāt šobrīd no tā, kā padome strādāja iepriekšējos četrus gadus. Viņaprāt, SEPLP būtu vairāk jāpāriet tieši uz LSM uzraudzību, līdz ar to padomes locekļiem darbs SEPLP vairs nebūtu veicams arī pilnu slodzi. Tas nozīmētu arī SEPLP locekļu algas samazinājumu. Vienlaikus, pēc Sikšņa domām, būtu nepieciešama SEPLP locekļu skaita palielināšaba, paplašinot padomes kompetences.

Siksnis bija SEPLP priekšsēdētājs līdz 2025. gada 3. augustam. Pirms darba SEPLP viņš strādāja Baltijas Mediju izcilības centrā, kur sākotnēji veica izpilddirektora pienākumus, vēlāk bija projektu direktors.

Iepriekš Siksnis bijis Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa preses padomnieks un šo amatu pildīja no 2016. gada līdz 2018. gadam. Pirms tam 20 gadus pavadījis Latvijas Radio, kur darbu sācis kā Ziņu dienesta ārzemju ziņu redaktors, bet vēlāk kļuvis par vecāko korespondentu, Ziņu dienesta vadītāju, attīstības projektu vadītāju un trīs gadus bijis arī Latvijas Radio valdes loceklis un ģenerāldirektors. Pieredze gūta arī Latvijas Televīzijā, kur Siksnis no 2007. līdz 2008. gadam bijis raidījuma "De facto" vadītājs un sižetu autors.

Siksnis Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātē ieguvis maģistra grādu sabiedrības vadībā, vēl pirms tam Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātē ieguvis politikas zinātnes bakalaura grādu. Viņš labā līmenī pārvalda angļu un krievu valodu.

Lēmums par jauna konkursa rīkošanu tika pieņemts pēc tam, kad Saeima 19. jūnijā SEPLP locekļa amatā neapstiprināja Memoranda padomes virzīto, konkursa kārtībā izraudzīto pretendentu Belti.

Saeimas deputāti 19. jūnijā SEPLP locekļu amatos iecēla Unu Klapkalni un Sanitu Upleju-Jegermani. Līdzšinējo SEPLP locekli Upleju-Jegermani darbam padomē izvirzīja Valsts prezidents, bet bijušo Latvijas Radio valdes priekšsēdētāju Klapkalni - Saeimas deputāti. Līdz ar šīm pārmaiņām amatus SEPLP zaudēja Siksnis, kuru pirms vairākiem gadiem darbam padomē bija virzījusi Memoranda padome, un Jānis Eglītis, kurš savulaik bija Saeimas virzīts SEPLP loceklis.

SEPLP locekļa mēnešalga ir 5196 eiro pirms nodokļu nomaksas.

SEPLP sastāvā ir trīs locekļi, kurus apstiprina Saeima. Vienu locekli apstiprināšanai izvirza Valsts prezidents, vienu - NVO un MK sadarbības memoranda īstenošanas padome, bet vēl vienu - Saeima. SEPLP locekli var apstiprināt amatā ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas.

SEPLP locekļus ievēlē uz četriem gadiem. Pašreiz SEPLP jaunais sastāvs ir sācis darbu divu cilvēku sastāvā. Padomes vadītāja ir Upleja-Jegermane.

SEPLP ir neatkarīga, pilntiesīga, autonoma institūcija, kas atbilstoši savai kompetencei pārstāv sabiedrības intereses sabiedrisko mediju jomā.