Politika

Evika Siliņa: kā Alvis Hermanis panāks ekonomikas attīstību? Ar teātri?

Ziņu nodaļa

Jauns.lv

Diskusija ir laba lieta, bet svarīgi, kur tā aizved, kāds ir rezultāts – komentējot Jaunā Rīgas teātra vadītāja Alvja Hermaņa izveidotās politiskās kustības “Bez partijām” kritiku un uzstādījumus, TV24 raidījumā “Nedēļa. Post scriptum” atzina Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Evika Siliņa: kā Alvis Hermanis panāks ekonomikas ...

Jau pierasts, ka, tuvojoties Saeimas vēlēšanām, parādās kāds jauns politiskais spēks. Šoreiz tā ir politiskā kustība “Bez partijām”, kas nevairās kritizēt gan premjeri, gan pašreizējo vēlēšanu sistēmu.

“Es domāju, ka demokrātiskā sabiedrībā ir normāli, ka ir diskusijas, ka parādās jauni veidojumi, ka cilvēki ir politiski aktīvi,” spriež Siliņa. “Vienmēr jau uzmanību var gūt kritizējot tā brīža līderus, valdības vadītājus. Man šķiet, ka arī pie šī jau ir pierasts.”

Komentējot ierosinājumu mainīt vēlēšanu sistēmu, premjere apšauba, vai tas palīdzēs attīstīt ekonomiku Latvijā. “Es nezinu, vai vēlēšanu sistēmas maiņa var panākt to rezultātu, ko mēs visi gaidām… Kā Alvis Hermanis panāks ekonomikas attīstību? Ar teātri? Mums jau bija laiks, kad cilvēki balsoja par kultūras darbiniekiem, aktieriem, sportistiem, bet viņiem diezgan grūti gāja valdībā. Saeimā varbūt ir mazliet citādāk, bet izpildvarā, menedžmentā ir grūti, ja tev nav to zināšanu par vadību un ja nav profesionālo prasmju. Svarīgi, lai mēs diskutējam, bet neaizraujamies ar procesa maiņām. Galvenais ir rezultāts,” teic Siliņa.

Jau vēstīts, ka režisors Alvis Hermanis, uzņēmējs Armands Broks, politiķis Didzis Šmits, mācītājs Pēteris Sproģis un ekonomists Guntars Vītols ("Tauta. Zeme. Valstiskums") apvienojušies jaunā politiskajā kustībā "Bez partijām", kuras galvenais mērķis esot panākt vēlēšanu sistēmas maiņu un pāreju no partiju sarakstiem uz individuālu kandidātu ievēlēšanu.

Kā tika norādīts Hermaņa ierakstā platformā "X" , pašreizējā vēlēšanu kārtība neļaujot atlasīt "maksimāli kompetentākos valsts pilsoņus, kuri būtu spējīgi pieņemt maksimāli kvalitatīvākos lēmumus par labu pārējai sabiedrībai". Kamēr puse no vēlētājiem nemaz nepiedaloties parlamenta vēlēšanās, citi vēlētāji nereti esot spiesti balsot par "mazāko ļaunumu".