Zolitūdes lietas izmeklēšanu sarežģī vāji normatīvi. VIDEO
Zolitūdes lietas izmeklēšanas beigu posmā kriminālpolicijas vadība sākusi norādīt uz baltiem plankumiem likumos, bet ar būvniecības jomu saistītie normatīvie akti pietiekami skaidri nenosauc neizdarību par pārkāpumu, svētdienas vakarā ziņoja LTV raidījums "de facto".
"Tas nedaudz sarežģī izmeklēšanas mērķi saukt pie kriminālatbildības personu, kura neizdarīja to, ko normatīvs akts paredz izdarīt, lai šādas traģēdijas nenotiku, jo nav tādu normatīvo aktu," sacīja Valsts policijas (VP) Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins. Izmeklēšanas interesēs policija neizpauž, uz ko tas attiecināms, bet, aplūkojot normatīvos aktus, izplūdušu atbildību nav grūti saskatīt, norāda raidījums.
Piemēram, pirms pieciem gadiem, kad Zolitūdes veikala un dzīvojamās mājas projekts saņēma nepieciešamos saskaņojumus, vispārīgie būvnoteikumi nepaskaidroja, kā jāsagatavo būvprojekta ekspertīze, kas sabrukušajam lielveikalam izpaudās kā rekomendācija projekta realizācijai uz A4 lapas. Rīgas pilsētas būvvalde uzskata, ka rīkojusies pareizi atļaujot celtniecības darbus uz strādājoša veikala jumta, jo likums atļauj darīt projektu kārtās. Tikai šogad septembrī pieņemtie ēku būvnoteikumi liek pārtraukt telpu lietošanu dēļ būvdarbiem, kas var palielināt slodzi uz jumta konstrukcijām, vēsta raidījums.
Iepriekšējie normatīvie akti arī deva pašvaldību būvinspektoriem tiesības veikt būvniecības kontroli, pārbaudot būves, taču neminēja konkrētu rīcību. "Līdz šim būvinspektoram nebija pienākums apmeklēt būvobjektu. Tā diemžēl bija izveidojusies kā realitāte, ka būvinspektori darbus vairāk veica kabinetos, nevis uz vietas objektos. Tagad objekti būs jāapskata ne retāk kā četras reizes," raidījumam sacīja Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis.
Pietiekami skaidru normatīvu neesamība sarežģī darbu policijai, bet kriminālpolicijas priekšnieks uzskata, ka galveno atbildīgo vainu Zolitūdes lietā varēs pierādīt. "Mēs paredzam to, ka galvenās personas, kas bija iesaistītas projekta tapšanā, mēs varēsim saukt pie kriminālatbildības, neatkarīgi no tā, ka viens otrs pienākums, ko vajadzēja izdarīt nav normatīvi noregulēts. Mēs redzams, ka pārkāpumu klāsts varētu būt plašāks," skaidroja Grišins. Policija vairāk vai mazāk ir tikusi skaidrībā, ko iesaistītie ir vai nav darījuši. Tiklīdz būs zināmi ekspertīzes atzinumi, izmeklētāji noteiks aizdomās turamos veikala sabrukšanā.
BNS/ Video: LTV de facto
