Naftas cenu kāpums uz Latvijas ekonomiku var atstāt negaidīti dziļu nospiedumu

Iedzīvotājiem tas var nozīmēt arī augstākas izmaksas par kredītiem un citiem finanšu pakalpojumiem, savukārt uzņēmumiem – pieaugošus darbības izdevumus. Rezultātā ekonomikas atveseļošanās var kļūt lēnāka, nekā tika gaidīts gada sākumā. Baltijas valstis šajā situācijā ir īpaši jutīgas, jo lielā mērā ir atkarīgas no importētiem energoresursiem. 

Pieaugošā inflācija jau ietekmē monetāro politiku. Pagājušajā nedēļā Eiropas Centrālā banka paaugstināja galvenās procentu likmes, kā rezultātā kāpa arī “Euribor”, un finanšu tirgi sagaida, ka šogad varētu sekot vēl vismaz viens vai divi paaugstinājumi. Tas nozīmē, ka augstāki saglabāsies arī aizņemšanās izdevumi kā mājsaimniecībām, tā uzņēmumiem.
Vēl gada sākumā tika prognozēts, ka inflācija eirozonā būs zem 2 %, bet pēc Tuvo Austrumu krīzes prognoze paaugstināta līdz aptuveni 3 %. Tas uzskatāmi parāda, cik strauji ģeopolitiski satricinājumi var ietekmēt arī Baltijas valstu ekonomiku.

Ņemot vērā šos faktorus, “Bigbank” ir samazinājusi Latvijas ekonomikas izaugsmes prognozi un paaugstinājusi inflācijas prognozi šim gadam. Pavasarī “Bigbank” prognozēja, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) 2026. gadā pieaugs par 2,4 %, bet jaunākā prognoze paredz lēnāku izaugsmi – 1,5 %. Savas IKP gaidas 16. jūnijā samazināja arī Latvijas Banka – no pērn decembrī prognozētajiem 2,8 % līdz 2 %. Abos gadījumos galvenais iemesls prognožu pārskatīšanai ir Tuvo Austrumu krīze, kuras ietekme izrādījusies noturīgāka, nekā sākotnēji gaidīts.

Latvijai īpaši būtisks risks ir enerģijas cenu kāpums. Tuvākajā laikā dārgāka var kļūt gan elektrība, gan apkure, jo Latvija lielā mērā atkarīga no dabasgāzes. Lielākā ietekme, visticamāk, būs jūtama rudenī, kad pieaugs apkures pieprasījums. Enerģijas sadārdzināšanās ietekmēs arī citas preču grupas. Pieaugot degvielas un enerģijas cenām, dārgāks kļūst transports, mēslojums un pārtikas ražošana, kas ar laiku var nozīmēt arī augstākas pārtikas cenas. Cenu kāpums skars arī naftas ķīmijas produktus – plastmasas un sintētiskos materiālus.

Rezultātā Latvijā sagaidāms augstāks cenu līmenis. “Bigbank” prognozē, ka inflācija Latvijā šogad sasniegs 4,8 %, savukārt Latvijas Banka lēš, ka tā būs 3,6 %. Augstāka inflācija nozīmē arī augstākas procentu likmes un līdz ar to dārgākus kredītmaksājumus mājsaimniecībām un uzņēmumiem. Dārgāki kredīti mazina iedzīvotāju pirktspēju, jo lielāka ienākumu daļa jānovirza ikdienas tēriņiem un aizdevumu atmaksai. Arī uzņēmumiem kļūst dārgāk aizņemties, tāpēc var samazināties investīcijas. Tas nozīmē kopumā lēnāku ekonomikas izaugsmi.

Darba tirgus gan joprojām saglabājas salīdzinoši stabils. “Bigbank” prognozē, ka darba samaksa Latvijā šogad pieaugs par 6,5 %, bet Latvijas Banka – par 7,4 %. Būtisks bezdarba kāpums netiek sagaidīts. Tas ir pozitīvs signāls, tomēr algu kāpums automātiski nenozīmē dzīves līmeņa uzlabošanos, ja vienlaikus aug cenas un kredītmaksājumi.

Pašlaik viens no lielākajiem izaicinājumiem ir nenoteiktība. Uzņēmumiem ir grūtāk plānot investīcijas, ja nav skaidrs, kā attīstīsies enerģijas cenas, procentu likmes un patēriņš. Latvijas investīciju klimatu papildus var ietekmēt gan nesenā politiskā nestabilitāte, gan arī izaicinājumi ar “airBaltic” un “Rail Baltica”. Šie faktori paši par sevi vēl nenozīmē krīzi, taču palielina piesardzību.

Arī Igaunijas ekonomikas izaugsmes prognoze ir samazināta, taču tā joprojām ir nedaudz augstāka nekā Latvijai. Pavasarī “Bigbank” prognozēja Igaunijai 2,3 % IKP kāpumu, bet jaunākā aplēse paredz 1,7 %. Inflācija Igaunijā šogad varētu sasniegt 5,0 %, darba samaksa augt par 6,0 %, bet būtisks bezdarba kāpums netiek prognozēts.

Atšķirīga situācija ir Lietuvā, kur ekonomikai šogad klājas salīdzinoši labāk. Viens no iemesliem ir otrā pensiju līmeņa reforma, kas atbrīvo ievērojamus finanšu resursus. Daļa šo līdzekļu, visticamāk, tiks izmantota kredītu atmaksai, daļa paliks banku kontos, bet daļa nonāks patēriņā. Līdzīga situācija iepriekš bija Igaunijā, kad iedzīvotājiem kļuva pieejami otrā pensiju līmeņa uzkrājumi.