Baltijas Asamblejas balvu mākslā piešķirs latviešu diriģentam Kasparam Putniņam
Saeimā, vērtējot Baltijas Asamblejas (BA) balvas kandidātus, piektdien, 3 .oktobrī, starptautiska žūrija lēma šī gada balvu mākslā piešķirt latviešu diriģentam Kasparam Putniņam par viņa sniegumu kopā ar Latvijas Radio kori koncerta programmā “Sapņu straume”, kas notika Baltijas mūzikas dienu ietvaros 2023. gada 31. martā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Lielajā zālē.
Žūrija lēma balvu literatūrā piešķirt lietuviešu dzejniekam, literatūrkritiķim un tulkotājam Tomam Venclovam (Tomas Venclova) par jaunāko dzejas grāmatu "Aiz Annas un Bernardiešiem" (“Už Onos ir Bernardinų”).
Savukārt BA balvu zinātnē saņems politiskās teorijas profesore Tartu Universitātē Eva Pīrimē (Eva Piirimäe), kura nominēta par savu monogrāfiju “Herders un apgaismības politika” (“Herder and Enlightenment Politics”).
Katras balvas apjoms ir 5000 eiro, un tās plānots pasniegt gadskārtējā BA sesijā šī gada 13. novembrī Rīgā. Žūrijā bija deviņi literatūras, mākslas un zinātnes eksperti no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas. Latviju žūrijā pārstāvēja Dace Bluķe, Ieva Kolmane un Maija Kūle.
Līdztekus uzvarētājiem BA balvai šogad bija nominēti:
literatūrā:
- latviešu dzejnieki Kārlis Vērdiņš un Valts Ernštreits par dzejoļu krājumu “Lībiešu balādes / Līvõd balādõd”;
- igauņu rakstniece un mākslas vēsturniece Lilli Lūka (Lilli Luuk) par savu romānu „Naktsmāte”(„Ööema”);
mākslā:
- fotomāksliniece Diāna Tamane par aktīvu un daudzpusīgu radošo darbību, kā arī par augsti novērtēto vērienīgo izstādi “Pusmīla”;
- viens no Eiropas vadošajiem tenoriem Edgars Montvids (Edgaras Montvidas) par balss eleganci, interpretācijas dziļumu un uzticību augstākajiem mākslinieciskajiem standartiem, kā arī par ieguldījumu Baltijas reģiona kultūras dzīvē, par daudziem aktīviem gadiem kā tiltam starp vietējo mantojumu un pasaules skatuvi, kā arī par darbu, kas atspoguļo ne tikai personīgo izcilību, bet arī dziļu apņemšanos saglabāt un popularizēt Baltijas identitāti caur mākslu;
zinātnē:
- profesore Ramūne Marcinkevičūte (Ramunė Marcinkevičiūtė), Tallinas universitātes pētniece Marisa Petersa (Maris Peters) un mākslas doktore Guna Zeltiņa par kopīgi izstrādāto monogrāfiju “Šekspīra recepcija un interpretācija Baltijas valstīs” (“Shakespeare’s Reception and Interpretation in the Baltics”);
- viens no vadošajiem pētniekiem salīdzinošās vēsturiskās socioloģijas jomā Zenons Norkus (Zenonas Norkus) par divām zinātniskajām monogrāfijām: “Lielā restaurācija: pēckomunistiskās transformācijas salīdzinošās vēsturiskās restaurāciju socioloģijas skatījumā” un “Pēckomunistiskās transformācijas Baltijas valstīs: restaurāciju pieeja salīdzinošajā vēsturiskajā socioloģijā (“Post-Communist Transformations from the Viewpoint of Comparative Historical Sociology of Restorations” “Post-Communist Transformations in Baltic Countries: A Restorations Approach in Comparative Historical Sociology”).
BA balva ir dibināta 1994. gadā, un to ieguvuši daudzi pazīstami kultūras, zinātnes un mākslas jomas darbinieki.
Pērn balvu mākslā saņēma latviešu kino režisors Dāvis Sīmanis par starptautiski novērtētu, Berlīnes kinofestivālā apbalvotu spēlfilmu “Marijas klusums”. Literatūrā balvu piešķīra igauņu rakstniekam un dzejniekam Reinam Raudam (Rein Raud) par noveli “Sērgas vilciens’’ (“Katkurong”). Savukārt BA balvu zinātnē saņēma lietuviešu zinātnieks Lims Kupčinsks (Limas Kupčinskas) par izcilu ieguldījumu fundamentālajos un klīniskajos pētījumos, inovācijām gremošanas un aknu slimību jomā, kā arī profesionāliem zinātniskiem sasniegumiem.
