Budžets 2026: Vai “Jaunā vienotība” grasās pārkāpt koalīcijas līgumu?
Evikas Siliņas valdību veidojošo partiju līgums un deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību reiz paredzēja īstenot fiskālo politiku, kuras ietvaros vispārējās valdības parāds ilgtermiņā vidēji jāuztur 40 % līmenī no IKP. Negribīgas atbildes uz mediju jautājumiem liek noprast, ka šo ar parakstiem nostiprināto apņemšanos neviens negrasās ievērot.
Valdību veidojošo partiju noslēgtais sadarbības līgums paredz, ka koalīcijas deputātiem ir pienākums neatbalstīt lēmumus, kas ir pretrunā ar deklarāciju par Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību.
Tikmēr jau vēstījām, ka Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Upenieks (JV) jau runā par citu valsts parāda slieksni – 55%, un sauc to par “rūpīgi pārdomātu stratēģiju. Tas viss – drošības izaicinājumu dēļ.
Taču jāpiebilst acīmredzamais – drošības izaicinājumi un šajā jomā darāmie darbi bija pietiekami skaidri jau 2023. gada septembra vidū, kad tika parakstīta deklarācija par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību.
Vērsāmies pie “Jaunās Vienotības” (JV), “Progresīvie” (P) un “Zaļo un zemnieku savienība” (ZZS) frakcijām ar jautājumu – vai frakcija, lemjot par 2026. gada budžetu, atbalstīs lēmumus, kuri balstās iepriekš aprakstītās valdības deklarācijas punktu neievērošanā.
Pagaidām atbilde ir saņemta tikai no JV. Tajā frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics atkārto frakcijas pašreizējo nostāju, taču tieši un nepārprotami uz jautājumu neatbild: “[...] Frakcijas prioritāte šobrīd ir mūsu valsts drošība un aizsardzība. Jāsaprot, ka bez tās nekam citam nebūs nekādas nozīmes. Šogad esam pieņēmuši lēmumu strauji palielināt valsts aizsardzības budžetu, virzoties uz 5% no IKP jau tuvāko gadu laikā. Tas ir ļoti finansiāli ietilpīgs lēmums, taču neapšaubāmi nepieciešams.”
Jurēvics pie viena ierunājas arī pārējo frakciju vārdā, sakot, ka “arī koalīcijā ir vienota apziņa par mūsu valsts drošību kā absolūto prioritāti.”
Viņš norāda: “Latvija šobrīd gan valsts parāda, gan budžeta deficīta ziņā ir zem Eiropas Savienības vidējā rādītāja – vidējais valsts parāds ES valstīs ir 82%, bet deficīts ap 3,2%. Tāpat ir vienošanās valdībā, ka valsts parāds nepārsniedz 55%, lai saglabātu Latvijas starptautisko kredītreitingu. Vienlaikus, mēs labi apzināmies, ka ilgtermiņā valsts parāds un budžeta deficīts jāmazina, pie kā šobrīd aktīvi arī strādājam, gan mazinot izdevumus, gan optimizējot valsts pārvaldi (mazinot birokrātiju un apvienojot iestādes), gan ieviešot būtiskas reformas, piemēram, publisko iepirkumu sistēmā u.c. Būtiski arī, ka, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un nepieciešamību stiprināt visa reģiona drošību, Eiropas Savienības noteikumi ļauj palielināt budžeta deficītu uz aizsardzības izdevumu rēķina.”
