Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Upenieks: valsts parāds 2026. gadā būs 51% no IKP
Evikas Siliņas valdību veidojošo partiju līgums un deklarācija par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību reiz paredzēja īstenot fiskālo politiku, kuras ietvaros vispārējās valdības parāds ilgtermiņā vidēji jāuztur 40 % līmenī no IKP. Valdību veidojošo partiju noslēgatis sadarbības līgums pat uzsver, ka koalīcijas deputātiem ir pienākums neatbalstīt lēmumus, kas ir pretrunā ar deklarāciju par E.Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību, taču Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Upenieks (JV) jau runā par citu slieksni - 55%, un sauc to par “rūpīgi pārdomātu stratēģiju. Tuvāk šim slieksnim būsim jau nākamgad.
Partijas “Jaunā Vienotība” tīmekļa vietnē Finanšu ministrijas (FM) parlamentārais sekretārs Jānis Upenieks publikācijā sola izstāstīt par realitāti ap valsts parādu “bez emocijām”. Vēl maijā Upenieks, kuram tika uzticēta budžeta izdevumu samazināšanas darba grupas vadība, gana stipras emocijas sagādāja raidījuma “Kas notiek Latvijā?” vadītājam Jānim Domburam, tovakar atklājot, ka darba grupa jau mēnesi nebija sanākusi kopā uz sēdi.
Īsumā par partijas vietnē sarakstīto – konkrētais valsts parāda līmenis, ar kuru valdība ir lēmusi samierināties, pārvaldot valsts maciņu, tiek pamatots ar nepieciešamību nodrošināt uzdevumu izpildi aizsardzības jomā.
“Aktuālajā ģeopolitiskajā situācijā Eiropas valstis saskaras ar bezprecedenta izaicinājumiem drošības jomā un nepieciešamību strauji palielināt izdevumus savu aizsardzības spēju stiprināšanai. Gan Latvija, gan arī citas Eiropas valstis meklē risinājums, kā finansēt pieaugošos izdevumus aizsardzībai. [...] Neapšaubāmi, ar parāda audzēšanu ir jābūt piesardzīgiem un tas nedrīkst augt nekontrolēti. Tādēļ valdība ir lēmusi, ka, finansējot papildu izdevumus valsts drošībai, valsts parāds nedrīkst pārsniegt 55% no IKP, kaut gan Eiropas Savienības (ES) fiskālie nosacījumi pieļauj parādu līdz 60% no IKP,” raksta Upenieks.
Vai valdība tiešām atkāpsies no solītā?
Taču ir nianse – vēl pirms aptuveni diviem gadiem Siliņas valdību veidojošās partijas vienojās šķietami par gruži ko citu.
Deklarācija par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību tika parakstīta 2023. gada 15. septembrī un tajā 40. punkts nosaka: “īstenosim tādu fiskālo politiku, kas vispārējās valdības parādu ilgtermiņā vidēji uztur 40 % līmenī no IKP.”
2023. gada 15. septembrī tika noslēgts Latvijas Republikas Ministru kabinetu veidojošo 14. Saeimas frakciju sadarbības līgums, kurā cita starpā ir pielīgts, ka Sadarbības partneru frakciju un pie frakcijām piederošo deputātu pienākums ir “neatbalstīt un neparakstīt iesniegtos likumprojektus, lēmumprojektus, patstāvīgos priekšlikumus vai priekšlikumus likumprojektu skatīšanas gaitā, ja tie ir pretrunā ar Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību.” (Sadarbības līguma 4.2. punkts).
Kā redzams, šī vienošanās tika noslēgta krietni pēc Krievijas masīvā iebrukuma Ukrainā un jau tad bija skaidrs, ka aizsardzības nozarei būs jāatvēl krietni vairāk naudas. Grūti tamdēļ saprast, kādēļ karš Ukrainā tiek izmantots kā attaisnojums Siliņas valdības acīmredzamajai iecerei neievērot to politiku, kuru tā līguma un daklarācijads ietvaros, ar parakstiem apsolījusies realizēt.
Jauns.lv ir vērsies pie “Progresīvie”, “Jaunā Vienotība” un “Zaļo un Zemnieku savienība” frakcijām, lai vaicātu: vai Jūsu pārstāvētā frakcija ievēros Sadarbības līgumā pielīgtās saistības (tajā skaitā 4.2. punktu) attiecībā uz 2026. gada budžeta likumprojektu, ja tajā vispārējās valdības parāds ilgtermiņā vidēji būs virs 40 % līmeņa no IKP? Atbildes publicēsim tikko kā tās tiks saņemtas.
Īsi pirms budžeta tapšanas, partijām pasprūk ultimāti
Šonedēļ, būtībā budžeta tapšanas priekšvakarā, publiski bija novērojamas arī konfrontācijas starp budžetu veidojošajām partijām.
Kā vēstīts, “Progresīvie” iestājas pret koku cirtes vecuma samazināšanu. Zemkopības ministrs, Zaļo un Zemnieku savienības valdes priekšsēdētājs Armands Krauze asi kritizēja partijas "Progresīvie" priekšlikumus un pieeju mežsaimniecībā, apgalvojot, ka viņu iebildumi apdraud Latvijas mežu nākotni un cilvēku labklājību.
Kā teikts politiskā spēka paziņojumā medijiem, ZZS uzskata, ka "Progresīvie", iestājoties pret koku cirtes vecuma samazināšanu, savos publiskos paziņojumos nenosauc galvenos iemeslus, kāpēc tā būtu jādara. Krauze uzskata, ka "Progresīvie" nepiekopj "zaļo politiku", jo "nokaltušas, astoņzobu mizgrauža bojātās egles krīt pāri ceļiem, līnijām un apdraud cilvēkus".
Vēl nesen kultūras ministre Agnese Lāce koalīciju informēja par papildu 6 miljoniem eiro, kas “vajadzīgi atmiņu institūciju darbinieku atalgojuma palielināšanai”, informē LSM.
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" paziņoja, ka ZZS pašlaik neredz iespēju virzīties uz priekšu ar nākamā gada budžeta projektu, jo koalīcijā nav panākti to apmierinoši risinājumi jautājumā par pazeminātu pievienotās vērtības nodokļa likmi daļai pārtikas un mazo lauku skolu uzturēšanu.
Savukārt "Jaunās vienotības" Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics aģentūrai LETA norādīja, ka koalīcijas partneriem "nevajadzētu mētāties ar ultimātiem"."Esam gatavi diskutēt, bet aicinu visus būt atbildīgiem un nemētāties ar ultimātiem," teica Jurēvics, uzsverot, ka jau iepriekš panākta vienošanās, ka prioritātes nākamā gada budžetā ir iekšējā un ārējā drošība, atbalsts ģimenēm un izglītībai. Pēcāk gan Siliņa, gan citi partneri publiski mēģināja noliegt, ka būtiskas domstarpības un jebkāda nestabilitāte koalīcijā pastāv. Sarunas par nākamā gada budžetu “stiprina koalīciju, neskatoties uz izaicinājumiem,” premjere pauda.
