Rīgas kino festivālu atklās ar Herca Franka un Marijas Kravčenko filmu "Baiļu robeža"
Kadrs no filmas "Baiļu robeža".
Kultūra

Rīgas kino festivālu atklās ar Herca Franka un Marijas Kravčenko filmu "Baiļu robeža"

Jauns.lv

Rīgas Starptautiskais kino festivāls ("Riga IFF") 2.decembrī tiks atklāts ar viena no ievērojamākajiem Latvijas dokumentālā kino meistariem Herca Franka un Marijas Kravčenko filmu "Baiļu robeža", aģentūrai BNS pavēstīja festivāla komunikācijas vadītājs Kaspars Beķeris.

Rīgas kino festivālu atklās ar Herca Franka un Mar...

Franks filmu iesāka pirms vairāk nekā 10 gadiem. Filmu studijā "Ego Media" jau pēc kinomeistara nāves pabeigusi līdzrežisore Kravčenko, kura pievienojās filmēšanas grupai 2010.gadā pēc Franka lūguma. Frankam neizdevās pašam pabeigt darbu pie filmas – 2013.gada 3.martā viņš aizgāja mūžībā.

Kinomeistara iesāktā filma šogad kļūs par atklāšanas filmu vienlaikus divos starptautiskos kinofestivālos - "Riga IFF" un Krievijas prestižākajā dokumentālo filmu festivālā "ArtDocFest", kas pazīstams ar savu brīvdomību un atklāto vēršanos pret valsts oficiālo politiku, kā dēļ šogad Krievijas Kultūras ministrija atteikusi festivālam finansējumu.

Filma "Baiļu robeža" ir triju valstu - Latvijas, Krievijas un Izraēlas - kopražojums, Krievijas puses producents ir kinodokumentālists Vitālijs Manskis, kurš kopā ar filmas režisori Kravčenko ieradīsies uz filmas pirmizrādi "Riga IFF" atklāšanā.

Kopā ar "Baiļu robežu" no "ArtDocFest" uz "Riga IFF" atvestas vēl sešas dokumentālās filmas.

Franks ir viens no leģendārākajiem un pasaulē slavenākajiem Latvijas kinodokumentālistiem, 20.gadsimta 60.gadu sākumā viņš bija starp pirmajiem celmlaužiem, kas sāka veidot tā saukto Rīgas poētisko dokumentālā kino skolu jeb Rīgas stilu. Franka filmogrāfijā ir vairāk nekā 80 ierakstu, liela daļa viņa filmu pelnīti iekļautas Latvijas kinovēstures zelta fondā un vairākām filmām ir būtiska nozīme arī pasaules kino kontekstā. Dzīves laikā Franks četrās valstīs saņēmis balvas par mūža ieguldījumu kinomākslā, to vidū bija arī Latvijas Nacionālā filmu festivāla "Lielais Kristaps" atzinība (2001). 2011 gadā Franks saņēmis Triju Zvaigžņu ordeni.

Kadrs no filmas "Baiļu robeža".
Kadrs no filmas "Baiļu robeža".

Filmā "Baiļu robeža" galvenie varoņi pieņem lēmumus, kas neatgriezeniski izmaina viņu dzīves. Jigals Amīrs 26 gadu vecumā nogalina Izraēlas premjerministru Ichaku Rabīnu, tiek notiesāts uz mūžu un kļūst par valstī nīstāko ieslodzīto. Larisa – emigrante no Krievijas, četru bērnu māte – šķiras no vīra, lai apprecētu slepkavu un dzemdētu viņam dēlu. Daudzus gadus filmas autori mēģina izprast šo sarežģīto stāstu, taču viens no viņiem - Franks – nepiedzīvo filmas pabeigšanu, paliekot uz mūžīgā dzīves, nāves un mīlestības noslēpuma sliekšņa.

Filmas līdzrežisore Marija Kravčenko (1981) studējusi socioloģiju Saratovā, Krievijā, un dokumentālā kino režiju Maskavas kinoinstitūtā. Vairākas viņas veidotās dokumentālās filmas ieguvušas balvas Krievijā un arī starptautiskā arēnā.

Kadrs no filmas "Baiļu robeža".
Kadrs no filmas "Baiļu robeža".

Darba producents Guntis Trekteris kopā ar Franku veidojis filmas "Flashback" (2002), "Mūžīgais mēģinājums" (2009), un 2011.gadā pievienojās "Baiļu robežas" veidotājiem. Filmas skaņas pēcapstrādi Latvijā veica pieredzējušais skaņu režisors Anrijs Krenbergs, mūziku filmai sarakstījis Kārlis Auzāns. Filmu tapusi par Eiropas Savienības programmas "Media", Nacionālā kino centra, Valsts kultūrkapitāla fonda un Krievijas kopražotāju līdzekļiem.

Eiropas kultūras galvaspilsētas gadā 13.decembrī Rīgā norisināsies Eiropas Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonija, un tas ir rosinājis Latvijas kino profesionāļus iespējami daudzveidīgi prezentēt Latvijas kino starptautiskajā vidē. "Riga IFF" ietvaros notiks Latvijas nacionālais filmu festivāls "Lielais Kristaps 2014", tiks rādīta Eiropas Kino akadēmijas balvai izvirzīto filmu programma un Eiropas filmu retrospektīva, Ziemeļeiropas bērnu un jauniešu filmu programma, Krievijas dokumentālo filmu festivāla programma "Artdocfest/Riga", Rīgas Kino muzeja programma "Kino 1914", filmu festivāla "2ANNAS" īpaši sarūpētas filmu programmas un scenāristiem veltīts nozares pasākums, kā arī Nacionālā kino centra sagatavota plaša festivāla industrijas programma – "Riga Meetings" Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.

BNS/Publicitātes foto