"Mēs varam lepoties ar savu Satversmi!" Satversmes tiesas priekšsēdētāja Irēna Kucina
Satversmes tiesa nav gluži tā institūcija, ar kuras darbību mēs saskartos ikdienā, taču tās spriedumiem ir ļoti liela nozīme mūsu dzīvē, jo Satversmes tiesai ir īpaša kompetence ar likuma spēku noteikt, vai politiķu un ierēdņu izstrādātās tiesību normas atbilst konstitūcijai. “Likums un Taisnība” numura intervijā izvaicājis Satversmes tiesas priekšsēdētāju Irēnu Kucinu.
Šogad līdz 7. jūlijam Satversmes tiesā saņemti 135 pieteikumi, savukārt ierosināto lietu skaits ir 25. “Ja salīdzinām ar agrākajiem gadiem, tad šogad pusgada laikā vien mēs jau esam saņēmuši gandrīz tikpat daudz pieteikumu, cik pērn visā gadā. Es pati sev uzdodu jautājumu – kāds šādai aktivitātei ir iemesls, taču jebkurā gadījumā tas ir labs rādītājs, jo Satversmes tiesa jau tādēļ ir izveidota, lai palīdzētu cilvēkiem,” stāsta Irēna Kucina.
No šogad ierosinātajām lietām kā interesantākās var minēt lietu par krievu valodas lietošanu elektroniskajos sabiedriskajos plašsaziņas līdzekļos (to gan izskatīs nākamā gada sākumā); vēl ir lieta par iemaksām pensiju otrajā līmenī; vēl arvien darba kārtībā ir jautājums par Varakļānu iekļaušanu Madonas novadā, arī par azartspēļu aizliegumu Daugavpilī. Vēl ir lieta par trokšņu pārvaldību, kā arī jautājums par likumiskajā lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtēšanas kārtību, ko izmanto tostarp zemes likumiskās lietošanas maksas aprēķinam.
Iespējams, Satversmes tiesai vēl priekšā ir lemt, vai Satversmē jānosaka, ka pastāv tikai divi bioloģiskie dzimumi – vīrietis un sieviete. Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Vienlīdzības un nediskriminācijas komiteja gatavo atzinumu par šādu Ungārijas lēmumu.
“Es ļoti gaidu šo atzinumu, jo tas būtu ļoti zīmīgs arī Latvijai. Pati esmu Latvijas pārstāve Venēcijas komisijā un esmu tur uzstājusies kā ziņotāja, taču šoreiz atteicos no šīs iespējas, jo nebūtu korekti izteikties par jautājumu, kura risināšana mums pašiem, iespējams, vēl ir priekšā. Taču no valstiskā viedokļa šis atzinums varētu būt ļoti noderīgs,” teic Kucina.
Visu interviju lasiet jaunākajā “Likuma un Taisnības” numurā. Vēl lasiet: ar Saeimas lēmumu parāds sekos dzīvoklim; parādu piedziņā nezaudē tikai tiesu izpildītājs; ar bankas maksājumiem jokus nevajag dzīt; pierobežas iedzīvotāji varētu zaudēt īpašumus; intervija ar Apdrošinātāju asociācijas vadītāju Jāni Abāšinu.
Pērc žurnālu lielākajās preses tirdzniecības vietās vai abonē www.zurnali.lv. Par godu 10 gadu jubilejai – abonē žurnālu Likums un Taisnība līdz gada beigām tikai par 4,70 EUR!
