Brīvdienu ceļvedis. Septiņas lietas, kas jāpiedzīvo 6. un 7. decembrī. FOTO. VIDEO

Vairākās Latvijas pilsētās, šajās brīvdienās – Jelgavā un Ventspilī, Ziemassvētku koncertu sniegs Eiropas baleta zvaigznes. Savukārt Andris Ērglis un Evita Zālīte ar saviem draugiem svētku koncertu ciklu uzsāks Valmieras Svētā Sīmaņa baznīcā. Kinocienītājiem ir ko noskrieties, apmeklējot Rīgas Starptautisko kino festivālu, bet teātra mīļotāji var mēģināt iekļūt Jaunajā Rīgas teātri, kur pirmizrādi piedzīvos Alvja Hermaņa jauniestudējums „Divpadsmit krēsli”, kas tapis pēc slavenā krievu satīriķu Iļjas Ilfa un Jevgeņija Petrova romāna ar tādu pašu nosaukumu motīviem. Daudz interesanta arī izstāžu zālēs: gan cilvēka anatomiskā ķermeņa fabrika Medicīnas vēstures un Šekspīra teātra pasaule Teātra muzejā, gan klusā dzīve galerijā „Daugava” un naudas dizains Latgales vēstniecībā.

„Arēnā Rīga” svētdien, 7. decembrī, pulksten 19.30 uz skatuves kāps viens no panākumiem bagātākajiem popmūziķiem pasaulē, latino popzvaigzne Enrike Iglesiass. Mūziķis Latvijā ieradīsies sava jaunākā albuma „Sex and Love” („Sekss un Mīlestība”) pasaules koncerttūres ietvaros. Šī būs dziedātāja otrā uzstāšanās Rīgā, viņa pirmais koncerts Latvijas galvaspilsētā notika 2009. gadā.

Enrikes Iglesiasa desmitais studijas albums „Sex and Love” tika izdots pavasarī un kļuva par trešo viņa ierakstu, kurš iekļuva respektablajā „Billboard Top 10”. Trīs albumā iekļautie singli spāņu valodā „Loco”, „El Perdedor” un „Bailando” sasniedza pirmo pozīciju „Billboard Hot Latin Songs” topā. Albuma ierakstā piedalījušies arī tādi mākslinieki kā Dženifera Lopesa, Kailija Minoga un Pitbull.

Jāteic, ka albuma singls „Bailando” topa „Billboard Hot Latin Songs” pirmajā pozīcijā atradās vairākas nedēļas pēc kārtas. Pats mūziķis atzīst, ka dziesmas klips, kurā kubiešu flamenko dejotāji satiekas ar ielu dejotājiem, ir viens no mīļākajiem viņa karjerā. „Manuprāt, tajā redzama izcila horeogrāfija, dejotāji rāda patiešām augstāko klasi,” teic Enrike Iglesiass.

Karjeras laikā Enrikem Iglesiasam izdevies pārdot vairāk nekā 100 miljonus ierakstu visā pasaulē un tādējādi kļūt par vienu no visu laiku veiksmīgākajiem spāņu dziedātājiem. Biļešu cena: 39 – 69 eiro („Ticketpro” tīklā). Sīkāk internetā: www.arenariga.lv.

Enrike Iglesiass: „Bailando”

Sestdienas, 6. decembra, vakarā pulksten 22.00 Latvijas 1. rokkafejnīcā Reiterna namā (Vecrīga) uzstāsies viena no populārākajām un pieprasītākajām latviešu rokkgrupām – „Dzelzs vilks”. Pati grupa reklamē: „„Dzelzs vilka” ledaini karstais rokenrols”.

Kā zināms, „Dzelzs vilks” raksta smagu, melodisku rokmūziku, tomēr nebaidās arī no eksperimentiem, bet grupas līderis Juris Kaukulis spēj raisīt meiteņu sajūsmas saucienus, izpildot tikai viņam raksturīgus ģitāras rifus un kustības.

Latviešu rokgrupas „Dzelzs vilks” vēsture aizsākusies 1991. gadā. Tā pārsvarā spēlē alternatīvo roku un poproku, taču ir izdevuši arī albumus folkroka stilā.

Turpinājumā „Dzelzs vilks” nodevās muzikālajiem eksperimentiem, 2005. gadā izdodot folkroka albumu „Kur vakara zvaigzne lec”, kas tika izvirzīts Gada balvai kā labākais mūsdienu tautas mūzikas albums. Eksperimenti turpinājās un 2006. gadā klajā nāca grupas pirmais instrumentālās mūzikas albums „Kad pūcei aste ziedēs”, kura dziesmas tika rakstītas deju izrādei "Kad pūcei aste ziedēs jeb halucinogēnās dejas". 2006. gada otrajā pusē "Dzelzs Vilks" sāka darbu pie astotā albuma. Jaunais albums "Sārtā rītausma" klajā nāca 2007. gada martā.

Oktobra otrajā pusē „Dzelzs vilks” atgriezās no veiksmīgas koncertturnejas Anglijā un nu sniedz vairākus koncertus arī Latvijā.

Biļešu cenas: 7 – 10 eiro („Biļešu paradīzes” tīklā). Sīkāk internetā: www.rockcafe.lv.

Lielais Ziemassvētku gaidīšanas laiks iesācies arī ar mīlestības un miera izjūtu raisošajiem Adventa laika koncertiem. Svētdien, 7. decembrī, pulksten 18.00 Valmieras Svētā Sīmaņa baznīcā izskanēs Ziemassvētku koncerttūres „Tavas pēdas sniegā” pirmais koncerts, kurā uzstāsies Evita Zālīte, Andris Ērglis, Jānis Strazds (taustiņi), Ilze Grunte (ģitāra) un Andris Grunte (bass).

Ziemassvētki ir laiks, kad apstāties, padomāt un garīgi attīrīties, laiks, kad svinēt kopā būšanas svētkus un piedzīvot atkalredzēšanās prieku. Tāpēc Latvijas Nacionālās operas soliste Evita Zālīte, dziedātājs Andris Ērglis, komponists Jānis Strazds, ģitāriste Ilze Grunte un basa meistars Andris Grunte aicina būt kopā Ziemassvētku koncertā „Tavas pēdas sniegā”.

Koncertā skanēs dziesmas, kuras par godu Ziemassvētkiem sacerējuši komponisti sākot ar viduslaikiem līdz mūsdienām. „Ziemassvētku roze”, „Miera gariņš”, „Tik lēni snieg”, „Reiz Ziemassvētkos” ir tikai neliela daļa no komponista Jāņa Strazda programmā iekļautajām dziesmām, būs dzirdama arī J. S. Baha, Riz. Ortolani, R. Dubras, V. Pūces, I. Gruntes, J. Lūsēna orģinālmūzika un tradicionālo Ziemassvētku dziesmu apdares „Pošam visu svētku rotā”, „No debesīm šurp”, „Eņģeļus mēs dzirdējām” un citas.

Andris Ērglis par svētku koncertprogrammu saka: „Tā kā Ziemassvētki ir mani mīļākie svētki, ar lielu prieku kopā ar kolēģiem strādājām pie koncertprogrammas gatavošanas. Svētku sajūta mūs pārņēma jau strādājot mēģinājumos – mēs ļoti gaidām Ziemassvētkus un vēlamies šo gada gaišāko svētku sajūtu aiznest arī jums, klausītāji.”

Nākamie „Tavas pēdas sniegā” koncerti: 14. decembrī – Madonas kultūras namā; 22. decembrī – Cēsu Svētā Jāņa baznīcā; 23. decembrī – Liepājas Olimpiskajā centrā; 25. decembrī – pēcpusdienā Jelgavas Svētās Annas baznīcā un vakarā Ogres Svētā Meinarda baznīcā; 26. decembrī – Ventspils kultūras centrā; 27. decembrī – Rīgas Jaunajā Svētās Ģertrūdes baznīcā; 28. decembrī – Baltezera baznīcā. Biļešu cenas uz Valmieras koncertu: 7 eiro („Biļešu paradīzes” tīklā). Sīkāk internetā: www.simanadraudze.lv.

4. Rīgas Starptautiskais kino festivāls

Līdz 12. decembrim, ieskandinot Eiropas kinoakadēmijas gada balvas pasniegšanas ceremoniju Rīgā, notiek Rīgas Starptautiskais kino festivāls, kura laikā notiks 160 filmu seansi.

„Eiropas Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonijas klātbūtne Rīgā, kā arī vēlme paralēli šīs ceremonijas aktivitātēm radīt pasākumu vietējiem kinoskatītājiem, rosināja izveidot vienu, kopīgu kino notikumu,” festivāla izveidi skaidro Rīgas Starptautiskā kino festivāla direktore Sonora Broka. Filmu skates norisinās Rīgas kinoteātros („Splendid Palace”, „KSuns” un „Citadele”), Rīgas Kino muzejā un Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Tiek arī organizētas radošās darbnīcas, kino profesionāļu meistardarbnīcas, diskusijas, tikšanās ar filmu veidotājiem un dažādas citas publiskas aktivitātes.

Rīgas Starptautiskā kino festivāla ietvaros notiek Latvijas nacionālais filmu festivāls „Lielais Kristaps 2014”, rādīta Eiropas Kino akadēmijas balvai nominēto filmu programma un Eiropas filmu retrospektīva, Ziemeļeiropas bērnu un jauniešu filmu programma, Krievijas dokumentālo filmu festivāla programma „Artdocfest/Riga”, Rīgas Kino muzeja programma „Kino 1914”, filmu festivāla „2ANNAS” īpaši Rīgas festivālam sarūpētas filmu programmas, kā arī Nacionālā Kino centra sagatavota plaša festivāla industrijas programma – „Riga Meetings” Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.

Festivāla programma ir ne tikai gana piesātināta, bet arī īsta delikatese kino cienītājiem. Piemēram, festivāla īpašā viešņa ir norvēģu leģendārā aktrise, Ingmara Bergmaņa mūza Līva Ulmane, kuras režisētā filma „Jūlijas jaunkundze” arī tiek izrādīta šajā festivālā. Sīkāk ar festivāla programmu var iepazīties internetā: www.rigaiff.lv .

Sestdien, 6. decembrī, pulksten 19.00 Jelgavas Kultūras namā un svētdien, 7. decembrī, pulksten 18.00 Ventspils teātra namā „Jūras vārti” notiks „Baleta zvaigžņu Ziemassvētku galā koncerts”, kurā piedalīsies spilgti mūsdienu teātru dejotāji Svētku koncertā skatītājiem būs iespēja redzēt klasiskā baleta pērles: slavenos pas de deux no baletiem „Riekstkodis”, „Žizele”, „Šeherezāde”, „Gulbju ezers”, „Korsārs”, „Esmeralda” un citiem.

Klasiskā baleta priekšnesumus vairākās Latvijas pilsētās sniegs spilgtākie mūsdienu Prāgas Nacionālā baleta, Belģijas Karaliskā baleta, Maskavas Lielā teātra, Igaunijas Nacionālā baleta un citu teātru dejotāji.

Starp māksliniekiem būs tādas baleta zvaigznes kā Ulvi Azizovs – Rūdolfa Nurijeva XVI Starptautiskā baleta festivāla prēmijas „Par ieguldījumu baleta mākslas attīstībā un augsto profesionālās meistarības līmeni” ieguvējs, Činara Alizade – Azerbaidžānas nopelniem bagātā māksliniece, Maskavas Starptautiskā baleta mākslinieku konkursa 1. prēmijas ieguvēja, Eve Andre - Tuga – prestižā Permas Starptautiskā baleta konkursa „Arabesk” prēmijas „Visapburošākais pāris” un Igaunijas teātra prēmijas baletā ieguvēja, Sergejs Upkins – Igaunijas Nacionālās operas un baleta teātra premjers, Ondrei Vinklat – prēmijas „Čehijas vislabākais dejotājs” nominants un citi.

Pirmdien, 8. decembrī, baleta zvaigžņu uzstāšanos varēsiet vērot Liepājas teātrī, bet otrdien, 9. decembrī, Rēzeknē, Latgales vēstniecībā „Gors”. Biļešu cenas: eiro 10 – 25 eiro („Biļešu paradīzes” tīklā). Sīkāk internetā: www.etoileballetgala.com .

6. „Divpadsmit krēsli” Jaunajā Rīgas teātrī

Lai arī biļetes uz Jauno Rīgas teātri izķer pāris mēnešus iepriekš, var gadīties, ka jums paveiksies un svētdien, 7. decembrī, pulksten 17.00 tiksiet uz Alvja Hermaņa jauniestudējumu – Iļjas Ilfa un Jevgeņija Petrova „Divpadsmit krēsliem”. Ja netiksiet šosvētdien, varat teātra apmeklējumu ieplānot uz vēlāku laiku. Daudzi, protams, atceras hrestomātisko padomju satīras šedevru „Divpadsmit krēsli” un tāpēc vēl jo interesantāk būs to vērot Alvja Hermaņa interpretācijā.

„Apslēpto dārglietu meklēšana vienā no 12 krēsliem ir iegansts, lai pastāstītu vienu no tiem ebreju stāstiem, kurā smieklīgais un smeldzīgais ir viens un tas pats. Romāns „Divpadsmit krēsli” savā ziņā ir arī Odesas ebreju ielas folkloras apkopojums, kura asinsgrupa ir tā pati, kas Īzaka Bābela Odesas stāstiem, taču tas tika rakstīts padomju kontekstā. Tālaika cenzūra, antisemītisms un citi apstākļi liek uztvert šo romānu kā metaforu varbūt vēl arī kaut kam citam. Interpretāciju iespējas ir atvērtas. Mēs tās izmantosim. Šī stāsta varoņi Ostaps Benders ar savu kompanjonu Kisu sen jau ir folklorizējušies, un vizualizēt tos uz skatuves no mūsu puses ir bezkaunīga un bezcerīga drosme. Mēs par to jau iepriekš atvainojamies,” saka izrādes režisors Alvis Hermanis.

Savukārt aktieris Gundars Āboliņš piebilst: „Kā lai izstāsta daudziem sen un labi zināmu anekdoti tā, lai būtu ne vien smieklīgi, bet arī mazliet žēl tās varoņu? Kur slēpjas tas āķis? Vai tas tur vispār ir? Tāds grūts, kļūdu pilns, bet skaists ceļš...”

Jauniestudējuma „Divpadsmit krēsli” režisors, scenogrāfs un dramatizējuma autors ir Alvis Hermanis, kostīmu māksliniece – Kristīne Jurjāne. Izrādē piedalās aktieri: Andris Keišs, Gundars Āboliņš, Ģirts Krūmiņš, Baiba Broka, Guna Zariņa, Sandra Kļaviņa vai Elita Kļaviņa, Jana Čivžele, Vilis Daudziņš, Jevgēnijs Isajevs, Ivars Krasts, Varis Piņķis, Regīna Razuma, Edgars Samītis un Andis Strods.

Nākamās „Divpadsmit krēslu” izrādes: 9., 10., 11., 21., 23. un 27. decembrī. Sīkāk internetā: www.jrt.lv .

* Vecrīgas galerijā „Daugava” (Alksnāja ielā 10/12) līdz nākamā gada 10. janvārim skatāma Jāņa Kalniņa (dz. 1976) pirmā personālizstāde „Klusā dzīve”. Mākslinieka darbi liek domāt par holandiešu 17. gadsimta glezniecību. Jānis Kalniņš glezno tikai to, ko redz, un to, kā redz... 16. gadsimta beigās tā bija revolucionāra pieeja glezniecībai, kas nojauca kanonus, līdz tam valdošās tradīcijas.

* Paula Stradiņa Medicīnas vēstures (Antonijas ielā 1, Rīgā) līdz pat nākamā gada pavasara beigām skatāma izstāde „Anatoms. Cilvēka ķermeņa fabrika”. Tā sastāv no divām savstarpēji cieši saistītām daļām, kur pirmajā apskatāma mūsdienu mākslinieku, bet otrajā anatoma Andreasa Vezālija interpretācija par „cilvēka ķermeņa fabriku”. Šogad aprit 500 gadi kopš Briselē dzimis izcilais ārsts – zinātniskās anatomijas pamatlicējs- Andreass Vezālijs, kura 1543. gadā iznākusī anatomijas grāmata „De humani corporis fabrica” radīja apvērsumu līdz tam valdošajos uzskatos par cilvēka ķermeņa uzbūvi.

Andreass Vezālijs grāmatā atspoguļo „dzīvo” anatomiju, kas iziet ārpus sastingušā robežām, par ko varēs pārliecināties katrs izstādes apmeklētājs. Tāpat būs aplūkojami anatomiskie preparāti no Jēkaba Prīmaņa Anatomijas muzeja. Savukārt mūsdienu interpretāciju par cilvēka ķermeni kā fabriku atspoguļo desmit 10 pašmāju autoru darbi. Sīkāk internetā: www.mvm.lv .

* Eduarda Smiļģa Teātra muzejā (Eduarda Smiļģa ielā 37/39, Pārdaugavā) Viljama Šekspīra 450. jubilejas gadu atzīmē ar izstādi „Ir milzu teātris šī pasaule”. Ņemot vērā, ka muzeja kolekciju krātuvē ir ļoti plašs vizuālo materiālu – videoierakstu, fotoattēlu, skatuves kostīmu, izrāžu rekvizītu, mākslas darbu – klāsts un ka muzejam ir daudzas iestrādes tēmas izpētē un interpretācijā, plašas, saturā bagātas, formā spilgtas, mūsdienu prasībām atbilstošas Šekspīra jubilejai veltītas izstādes izveide Teātra muzejā uzlūkojama par unikālu iespēju iepazīstināt plašu skatītāju loku ar bagāto Latvijas šekspiriānu. Sīkāk internetā: www.teatramuzejs.lv .

* Latgales vēstniecībā „Gors” Rēzeknē līdz nākamā gada 15. februārim skatāma vērienīga Latvijas naudas dizaina izstāde „Naudas dizains. PIN kods”, kurā var iepazīt vairāk nekā 20 gados paveikto lata banknošu, monētu un tagad arī Latvijas eiro monētu dizaina veidošanā. Vairāk nekā 40 izcilāko Latvijas mākslinieku darinātās naudas zīmes sniedz stāstu par naudas un personības attiecībām telpā un laikā. Digitālās slīdrādes ieved naudas dizaina autoru – gleznotāju, instalāciju autoru, grāmatu ilustratoru, tēlnieku un daudzu citu mākslas nozaru pārstāvju darbistabās, monitorā atdzīvojas nu kau no apgrozības izņemtās viena lata monētas ar īpašu dizainu, bet pie interaktīvā darbagalda kopā ar māksliniekiem var zīmēt savu monētu. Sīkāk internetā: www.latgalesgors.lv .