Eiropa bargāk vērsīsies pret nelegālajiem migrantiem

Neoficiālo vienošanos, kas 1. jūnijā tika panākta ar Padomi, plenārsēdē apstiprināja, 418 deputātiem balsojot "par", 218 — "pret" un 30 deputātiem atturoties. Jauno noteikumu mērķis ir vienkāršot un paātrināt procedūras, vienlaikus novēršot ļaunprātīgu izmantošanu un neatļautu kustību ES, stingri ievērojot pamattiesības un starptautiskās tiesības. Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem trešās valsts valstspiederīgajam, par kuru valsts iestādes būs pieņēmušas atgriešanas lēmumu, būs pienākums nekavējoties vai noteiktā laikā atstāt attiecīgo ES valsti.

Aizturēšana bēgšanas riska gadījumā

Jaunie noteikumi paredz, ka trešo valstu valstspiederīgajiem, uz kuriem attiecas atgriešanas lēmums, būs jāsadarbojas ar varas iestādēm.

• Lai sagatavotu personas atgriešanu, iestādes drīkstēs viņu aizturēt, pamatojoties uz individuālu novērtējumu, piemēram, ja persona nesadarbojas vai rada bēgšanas un drošības risku.

• Rīkojumu par aizturēšanu izdos administratīva vai tiesu iestāde, un tā varēs ilgt līdz 24 mēnešiem.

• Šo termiņu varēs pagarināt uz laiku līdz sešiem mēnešiem, ja mainīsies apstākļi, parādīsies jauna informācija vai uzlabosies sadarbība ar trešo valsti.

• Ja trešās valsts valstspiederīgais pārceļas uz citu dalībvalsti, būs iespējams piemērot jaunu aizturēšanas termiņu.

• ES valstis varēs piemērot arī alternatīvas aizturēšanai, piemēram, pieprasīt regulāru reģistrēšanos, finansiālu garantiju vai piemērot elektronisko uzraudzību.

"Atgriešanas centri" ārpus Eiropas Savienības

Lai sagatavotu vai nodrošinātu efektīvu atgriešanu, valstu iestādēm būs tiesības veikt īpašas izmeklēšanas darbības. Ar administratīvu vai tiesas atļauju būs iespējams pārmeklēt attiecīgās personas dzīvesvietu, kā arī izņemt personīgās mantas un elektroniskās ierīces. Visos šajos pasākumos būs jāievēro pamattiesības un aizsardzības pasākumi.

Viena no būtiskākajām inovācijām paredz, ka migrantus, par kuriem pieņemts atgriešanas lēmums, varēs pārvietot uz "atgriešanas centriem" trešo valstu teritorijā, ja šī valsts piekrīt viņus pieņemt, pamatojoties uz noslēgtu nolīgumu. Šādus nolīgumus varēs noslēgt tikai ar tādām trešām valstīm, kas ievēro cilvēktiesības, starptautiskās tiesības un neizraidīšanas principu. Šī norma neattieksies uz nepavadītiem nepilngadīgajiem.

Kā uzsver EP ziņotājs Maliks Azmani no Nīderlandes, Eiropa beidzot izpilda savu solījumu. "Cilvēki pamatoti sagaida, ka tie, kuriem nav tiesību atrasties ES, atgriežas savās izcelsmes valstīs. Pēc gandrīz 20 gadu bezdarbības Eiropai beidzot būs pieejami efektīvi un reāli atgriešanas pasākumi," pauda politiķis.

Tagad panāktā vienošanās vēl oficiāli jāapstiprina Eiropas Savienības Padomei un jāpublicē ES Oficiālajā Vēstnesī. Daži noteikumi, tostarp par atgriešanas centriem, tiks piemēroti nekavējoties, bet citi, kas paredz sagatavošanās pasākumus, stāsies spēkā 12 mēnešus pēc tiesību akta pieņemšanas.