Novadu ziņas

Ziedu zagļi uzdarbojas visā Latvijā, nodarot pašvaldībām zaudējumus vairāku simtu eiro apmērā

Ziņu nodaļa

Jauns.lv

Aizvadītajā mēnesī iedzīvotājus sadusmoja kādas garnadzes "paviesošanās" Teikas mikrorajona mazdārziņā. Tomēr izrādās, ka šis nav atsevišķs gadījums un ziedu zagļi iecienījuši arī pilsētu apstādījumus, brīžiem pat nodarot pašvaldībām zaudējumus vairāku simtu eiro apmērā.

Ziedu zagļi uzdarbojas visā Latvijā, nodarot pašva...

Liepājā zaudējumi veido līdz 600 eiro gadā

"Zagļu un vandaļu postījumi apstādījumos notiek arī Liepājā, taču precīza uzskaite vai dati nebūs," norāda Liepājas Komunālās pārvaldes Sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls. "Pēc novērojumiem daudzu gadu garumā, zagļu vai vandaļu dēļ apstādījumos cieš ne vairāk kā daži procenti no visiem dēstiem."

"Gada laikā tas ir no 200 - 300 dēstiem vai naudas izteiksmē - kopējā summa gadā no 400 - 600 eiro," norāda Štāls.

"Uzņēmējs, kas kopj apstādījumus, un arī Komunāla pārvalde kā pasūtītājs par zagšanu vai vandaļu postījumiem informē pašvaldības policiju. Vasaras puķu stādīšanas un kopšanas iepirkumā ir paredzēta rezerve gadījumiem, kad nepieciešams stādījumus atjaunot pēc postījumiem - piemēram, krusas, arī pēc zagļu vai vandaļu nedarbiem."

"Šajā maijā un jūnijā Liepājā ir izstādīti vairāk nekā 10 250 vasaras puķu dēstu, un dobes ar vasaras puķēm aizņem vairāk nekā 900 kvadrātmetrus. Visai vasaras sezonai ir pasūtīti vairāk nekā 13 500 stādu," norāda liepājnieks.

Daugavpilī maijā tika apzagts Slavas skvērs

Tikmēr Daugavpilī ziedu zagļi ātri tiekot saukti pie atbildības. "Zagšanas gadījumi Daugavpilī mēdz notikt, taču tie nav bieži – vidēji 2 - 3 reizes gadā. Situāciju palīdz kontrolēt attīstīta videonovērošanas sistēma un sadarbība ar Pašvaldības policiju. Pateicoties tam pārkāpējus izdodas ātri identificēt un saukt pie administratīvās atbildības," norāda Daugavpils pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Nataļja Bikovska.

"Piemēram, šogad maijā Slavas skvērā tika nozagti ziedi no apstādījumiem – pārkāpumā bija iesaistīti trīs nepilngadīgi jaunieši, kuri tika saukti pie atbildības likumā noteiktajā kārtībā," uzsver Bikovska.

"Zaudējumi šādos gadījumos ir nelieli – parasti līdz 100 eiro. Par nodarīto kaitējumu tiek sastādīti akti, un lielākoties pārkāpēji brīvprātīgi sedz radītos zaudējumus. Ja tas nenotiek, Komunālās saimniecības pārvalde var vērsties tiesā, lai tos atgūtu likumīgā ceļā," norāda pašvaldības pārstāve.

Ventspilī garnadži paviesojušies koncertzālei "Latvija" blakus esošajās dobēs

“Ventspils Komunālā pārvalde” norāda, ka arī šajā pilsēta bijuši vandālisma gadījumi, tomēr šādi gadījumi netiek reģistrētu un neviena persona pie atbildības par ziedu zagšanu nav tikusi saukta. "Pilsētā netiek veikta atsevišķa uzskaite par bojāto puķu stādu daudzumu un nodarīto zaudējumu kopsummu," norāda Ventspils domes Mārketinga un tūrisma nodaļa.

Tikmēr Ilze vietnē "Facebook" norāda, ka dobes krietni tika patukšotas 2019. gadā Ventspils Lielajā laukumā pie koncertzāles "Latvija", kad kāds bija aiznesis mājās vairākus desmitus stādu. Tāpat tiek ziņots par pazudušiem ziediem uz kapu kopiņām, tomēr atsevišķi iedzīvotāji norāda, ka tur pie vainas varētu būt stirnas.

Ventspils tūrisma nodaļa norāda, ka pilsēta vienmēr lepojusies ar tās sakoptību un krāšņiem apstādījumiem: puķu dobēm, puķu kastēm, piramīdām un ziedu skulptūrām. Un kopumā pilsētā iestādīti vairāki desmiti tūkstoši puķu stādi, kas tiek mainīti atkarībā no sezonas. 

Rīgā situācija uzlabojas

"Saistībā ar zādzībām un vandālismu situācija gadu no gada uzlabojas. Esam novērojuši un arī sociālajos medijos redzam, ka cilvēki nolauž sakuras vai ceriņu zaru. Tāpat no dobēm pazūd kāds ziemciešu stāds vai rododendrs, bet tas notiek aizvien retāk," norāda Rīgas domes pārstāvis Mārtiņš Vilemsons.

"Policijai par šādiem gadījumiem parasti neziņojam. Neviens zaglis un puķu dobju vandālis līdz šim no tiesībsargājošo institūciju puses nav notverts!

"Esam novērojuši, jo krāšņāki top Rīgas parki, jo apmeklētāji ar aizvien lielāku pietāti izturas pret augiem, kokiem un krūmiem. Mūsuprāt,  sabiedrību aizvien plašāk ir jāinformē, jāizglīto un jāstāsta par darbiem, ko darām. Tad arī viņiem ir respekts un cieņa gan par dārznieku veikumu, gan arī ziediem un citiem apstādījumiem".

"2025. gada vasara Rīgas dārzos un parkos būs koša, krāšņa un daudzveidīga. Šogad apstādījumos tiks izmantotas aptuveni 190 dažādas vasaras puķu šķirnes, kopumā vairāk nekā 30 000 ziedaugu. Starp biežāk sastopamajām šķirnēm ir balzamīne, begonija, gaura, vasara dālija, verbena u.c." norāda Vilemsons.

Tikmēr rīdzinieki sociālajā vietnē "Facebook" norāda, ka situācija esot citādāka viņu privātajos apstādījumos pie dzīvojamajām mājām. Solvita norāda, ka "laikā, kad viņa dzīvoja kādā daudzstāvu namā Iļģuciemā, viņa vairākkārt centās kaut ko iestādīt pleķītī pie sava dzīvokļa logiem". "Lai ko es arī iestādītu, nākamajā rītā tas bija pazudis ar visu sakņu kamolu," norāda sieviete, piebilstot, ka apkārtējie puķes šķiet nebija redzējuši vairākās paaudzēs. Arī citi dalās līdzīgos stāstos par pieredzēto un Agnese rezumē, ka "zagļi zog visu, kas nav piesiets".

Arī Rīgā ik pa laikam tiek ziņots par ziedu zādzībām kapiņos. Kristīne norāda, ka viņa ar nepatīkamu situāciju saskārās 2021. gadā, dienu pēc radinieka bērēm, kad nākamajā dienā no Pļavnieku kapiem bija pazuduši visi uz kapavietas noliktie ziedi". "Te bija tāda veca tante, kura zaga ziedus, es viņu te dzenāju. Viņa par to mani lamāja, cik spēja," tolaik vēstīja vietējās ziedu bodes pārdevēja.

Jāpiebilst, ka ziedu zagļi ne vienmēr izkļūst cauri sveikā. Piemēram, 2018. gadā Madonas rajona tiesa piesprieda 160 stundas piespiedu darba kādai sievietei, kura 2017. gada 18.aprīlī no astoņām Madonas pilsētas kapos esošām kapavietām nozaga atraitņu stādus un iestādīja tos savā piemājas dārzā.

Jau ziņots, ka aizvadītajā mēnesī daudzus sadusmoja kādas garnadzes darbības Teikas mikrorajonā. Negodprātīgā rīcība notika ap pusdiviem naktī Ropažu ielā. Video redzams, ka sieviete zeltītā virsjakā sākotnēji it kā neieinteresēti paslīd garām savam galamērķim, pie reizes izpētot, vai viņas darbībām nebūs aculiecinieki. Kad gaiss tīrs, viņa metas pie puķu dobes, un, nervozi skatoties te uz vienu, te otru pusi metas plūkt vienu ziedu pēc otra. Kad dobe patmatīgi izretināta, viņa žiglā solī pamet nozieguma vietu, lai dotos Brīvības ielas virzienā.

Nākamajā rītā dārziņa saimniece secināja, ka viņas lolotajā dobē palikuši vien trīs skumji ziedi, no kuriem viens bija bojāts, bet divi - bija paslēpti zem plēves. “Man tur puķu dobīte ir. Plikie laksti tagad karājas. Tur bija salnas, daudz kas bija apsegts. Pilnīgi nenormāla tā ķoķa!” norāda piemājas dārzia saimniece.

Viņa atklāj, ka šī nav pirmā reize, kad viņas dārziņš aptīrīts - bijis gadījums, kad kundzei dārzā izauga divi ķirbīši futbola bumbas lielumā, bet kādu vakaru tiem garām nosoļojusi kāda tantiņa, bruņojusies ar nazīti. "Viņa lavījās no kaimiņu mājas - bija iegājusi kaimiņu sētā, sagatavojusies, noskatījusies," atzīst saimniece, norādot, ka nezina, vai par šādiem gadījumiem vajadzētu smieties vai raudāt.