"Daudzi apgalvo, ka man vajag nomirt..." Influenceris Kārkliņš pavisam atklāti pauž savu viedokli par kibermobingu
Influenceris Ralfs Kārkliņš atklāj, ka ar kibermobingu saskaras kopš laika, kad sāka veidot saturu internetā, proti, kopš 16 gadu vecuma.
"Dažādi cilvēki pie video komentē, ka man vajag uztaisīt pašnāvību, ka vajag nomirt," norāda Kārkliņš, paužot, ka viņam no šī visa izveidojusies "bieza āda". Viņš pašnāvību sludinātājus aicina ar vārdiem nemētāties, norādot, ka šādi vārdi cilvēkam, kurš būs novests līdz "emocionālai bedrei" var sniegt pēdējo triecienu.
Viņš atzīst, ka arī pats reiz atradies smagā dzīves posmā, no kura, par laimi, viņam izdevies, izķepuroties. "Šiem cilvēkiem nav “pilns rublis”. Viņi nav laimīgi ar savu dzīvi, viņiem nav ko darīt, tāpēc to visu projicē uz mani. Ir brīži, kad dzēšu komentārus, jo saprotu, ka manu saturu patērē arī bērni. Negribu, lai viņi redz piemēru, ka var internetā darīt, ko grib," uzsver jaunais vīrietis.
Trauksmi par šo problēmu ceļ arī "Drossinternets.lv" eksperte Maija Katkovska. "Latvija ieņem līderpozīciju Eiropā emocionālā pāridarījuma antitopā," norāda eksperte. Viņa norāda, ka daži cilvēki iet pat tik tālu, ka "izveido kādas konkrētas personas viltus profilus, izmantojot viņa īsto vārdu un uzvārdu, uzbrūkot citiem cilvēkiem vai liekot pornogrāfisku saturu".
"Bērni mēdz izvērst kibermobingu uztaisot klasē čata grupu, kurā sāk kādu apvainot un tad šo personu izslēdz no čata. Cietušais saprot, ka kaut kas tur notiek, bet kas tur notiek - to viņš nezina," norāda Katkovska.
Tikmēr bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs uzsver, ka bērniem, kas cieš no kibermobinga ir lielāks risks ciest no trauksmes, depresijas un uzvedības traucējumiem. "Viņiem ir risks arī pašiem kādā brīdī klūt par "bulijiem"," uzsver psihiatrs.
Krīzes tālruņa 116123 projekta vadītāja Kristīne Circene norāda, ka krīzē nonācis cilvēks atbalstu var meklēt gan pie ģimenes, gan draugiem, gan speciālistiem. Krīzes brīdī iedzīvotājiem ir pieejams diennakts Skalbes Krīžu tālrunis 67222922 (vai 27722292), kurš darbojas visu diennakti, un kurā iedzīvotājiem iespējams anonīmi izklāstīt savus pārdzīvojumus un saņemt esmocionālo atbalstu no īpaši apmācītiem speciālistiem.
Tāpat visā Eiropas Savienībā iedzīvotājiem pieejams krīžu tālrunis 116123, kurā iespējams saņemt tūlītēju emocionālu atbalstu, vai arī veikt pierakstu pie sertificēta psihologa. Palīdzības tālrunis bērniem un pusaudžiem ir sekojošs: 116111.
"Ja Jums ir domas par pašnāvību, nekautrējieties par to runāt ar sev tuviem cilvēkiem un vērsties pēc palīdzības pie speciālistiem - ģimenes ārsta, psihiatra, psihologa, psihoterapeita, krīzes centra speciālista vai sociālā darbinieka," aicina Nacionālais psihiskās veselības centrs. Biedrība “Saules zīmes” piedāvā atbalsta grupas cilvēkiem ar depresiju katru sestdienu un svētdienu. Kā arī sniedz privātas konsultācijas pacientiem un to tuviniekiem: tālr.26123019 (no plkst. 10.00 – 19.00) .
