Brīvdienu ceļvedis. Septiņas lietas, kas jāpiedzīvo 13. un 14. decembrī. FOTO. VIDEO

Adventa gaisotne valdīs neskaitāmos Ziemassvētku gaidīšanas koncertos. Kasjauns.lv piedāvā apmeklēt dažus no tiem: Endija Aleksandra un Dainis Skutelis piedāvā doties uz Latvijas baznīcām, kur viņi sniegs koncertu „Pieskaries brīnumam”; kultūras pilī „Ziemeļblāzma” šosvētdien izskanēs Operetes Jaungada koncerts, bet Rīgas biržā sestdien uz Ziemassvētku koncertu „Kā brīnums Ziemassvētki nāk” aicina koklētāju ansamblis „Teiksma” un senās mūzikas ansamblis „Inegalite Mystique”. Toties Daugavpils teātris aicina uz ģimeniskas komēdijas pieaugušajiem „Kā tā otra puse mīl” pirmizrādi. Daudz jaunumu arī izstāžu zālēs – latviešu sapņi Jūrmalā, klusuma dārzs Liepājā, zemes spēks Rīgas Rātsnamā un vecā Rīgas alus brūža nezūdamība.

Jau piekto gadu pēc kārtas Dobele kļūst par vienīgo Eiropas pilsētu, kur ziemā, neatkarīgi no laika apstākļiem var tikties ar sarkaņdeguņiem – sniegavīriem. Sestdien, 13. decembrī, pulksten 14.00 Domes laukumā atklās kārtējo Sniegavīru saietu un tiks svinēta tā piektā dzimšanas dienas.

Par godu saietam pulksten 16.00 Dobeles luterāņu baznīcā notiks koncerts „Pieskaries brīnumam”, kurā Ziemassvētku gaidīšanas noskaņās uzstāsies Endija Aleksandra un Dainis Skutelis (biļešu cena: 8 eiro), bet pulksten 18.00 Dobeles Kultūras namā bezmaksas Ziemassvētku koncertu sniegs pūtēju orķestris „Dobele”.

Kā jau katru gadu, arī šogad Dobeles laukumos un ielās sapulcēsies Sniegavīri, nostāsies visredzamākajās vietās un dāvās prieku maziem un lieliem. Sniegavīru parāde Dobelē tiek rīkota, sadarbojoties Dobeles pašvaldībai ar vietējiem uzņēmējiem. Sniegavīri ir izgatavoti no mūsdienīga materiāla – SIA „Tenax” ražotā tenapora un SIA „Baltic Candles Ltd” svecēm, tāpēc tiem nekaitē Latvijas kaprīzās ziemas apstākļi. Sniegavīrus veidojuši profesionāli un Latvijā labi zināmi tēlnieki – Inta Berga un Jānis Bergs, Agnese Rudzīte - Kirillova un Anatolijs Kirillovs. Tas ir komandas darbs, ko organizē un ar savām idejām iedvesmo pašvaldības arhitekts Jānis Kukša.

Viesoties pie Sniegavīriem Dobelē varēs visu decembri. Ne tikai šajās, bet arī nākamajās brīvdienās līdz ar Sniegavīru apciemošanu varēs arī baudīt īpašu kultūras programmu, iepirkties svētku tirdziņos, darboties ziemas programmās Amatu mājā un Novadpētniecības muzejā. Piemēram, Dobeles Novadpētniecības muzejs piedāvā programmas „Ziemassvētki latviešu sētā” un „Pa sniegavīra pēdām”. Būs arī īpašā Sniegavīru ēdienkarte pilsētas kafejnīcās, restorānos un bāros. Sīkāk internetā: www.dobele.lv.

2. Karstvīna svētki Sabilē

Sabilē sestdien, 13. decembrī, visas dienas garumā norisināsies pirmie Karstvīna svētki. Svētku laikā paredzēts tirdziņš, kurā apmeklētāji varēs iegādāties gan siltos karstvīna dzērienus, gan vēsajam laikam un dāvanām noderīgas lietas. Svētku atklāšana ar rūķu sasaukšanu un lentas griešanu pilsētas Centra laukumā notiks pulksten 11.00. Līdz četriem pēcpusdienai Centra laukumā notiks arī Vīna tirdziņš.

Programmā: Eglīšu rotājumu gatavošana Amatnieku centrā, Gaismeklīšu darbnīca Pilsētas bibliotēkā, Piparkūku cepšana kafejnīcā „Zane”, Ziemassvētku apsveikumu kartiņu gatavošana Bērnu bibliotēkā, Tamborēšanas sacensības, Cukuriņa darbnīca un Karstās rūķu dejas, kā arī karstvīna un karsto dzērienu degustācija Centra laukumā, multfilmas Koka rotaļlietu muzeja sētā, gājiens „Nesam gaismiņu eglītei” (pulksten 16.30) un Lielās egles iedegšana un svētku koncerts (pulksten 17.00).

Kā zināms, Sabile ir ievērojama ar to, ka tajā esošais Vīna kalns ir ierakstīts Ginesa rekordu grāmatā, kā vistālāk uz ziemeļiem atrodošais vīna dārzs, kur brīvā dabā aug vīnogas. Kalna virsotne atrodas apmēram 34 metru augstumā virs pilsētas un Abavas upes līmeņa.

Jau kopš 1999. gada jūlija pēdējā nedēļā Sabilē notiek Vīna svētki, kuriem nu piepulcējusies arī to „ziemas brālis” – Karstvīna svētki. Sīkāk internetā: www.sabile.lv.

Kultūras pilī „Ziemeļblāzma” (Ziemeļblāzmas ielā 36, Rīgā) svētdien, 14. decembrī, pulksten 18.00 būs iespējams baudīt Operetes Jaungada koncertu, kurā skatītājus priecēs saksofonists Artis Gāga, solisti: Sonora Vaice, Ingus Pētersons, Laura Teivāne, Marlēna Keine, Trīs Latvijas tenori – Nauris Puntulis, Miervaldis Jenčs, Guntars Ruņģis, dejotāji, Operetes orķestris un diriģents Guntars Bernāts. Koncertus vadīs Liene Jakovļeva.

Operetes Jaungada koncerts būs jautra svētku koncertprogramma Jaunā gada noskaņās – izsmalcināti operešu mūzikas svētki, kuros vijoties caur Ziemassvētku melodijām, spilgti uzmirdzēs operešu tēlu vitālie raksturi, skaistākās populārās melodijas klausītājiem būs kā krāsains salūts, kas radīs īsti pacilājošu svētku noskaņu. Kā dzirkstošs šampanietis, kā pieneņu pūkas, operete skan visā pasaulē, sola koncerta rīkotāji.

Programmā: hiti no pasaules operetes grandu Štrausa, Ofenbaha un citu komponistu populāriem darbiem, Ziemassvētku melodijas, kā arī ieskats pasaulslavenās Lehāra operetes „Jautrā atraitne” melodikā.

„Operešu mūzika ir kā radīta svētkiem, priekam un jautrībai. Svētkos operetes cienītājiem dāvāsim gan labi pazīstamas melodijas, gan kaislīgas dejas, lai klausītājus uzlādētu ar īsti pacilājošu enerģiju līdz pat mūsu nākošajā gadā gaidāmajām pirmizrādēm,” teic Latvijas operetes fonda vadītāja Agija Ozoliņa - Kozlovska.

Operetes Jaungada koncertu varēsiet „Ziemeļblāzmā” varēsiet dzirdēt arī 29. decembrī. Biļešu cenas: 8 – 30 eiro („Biļešu paradīzes” tīklā). Sīkāk internetā: www.operetesfonds.lv.

Divi brīnišķīgi dziedātāji – liriskās eņģeļa balss īpašniece Endija Aleksandra un romantiskais tenors Dainis Skutelis gaišajā Ziemassvētku gaidīšanas laikā klausītājiem Latvijas baznīcās dāvā jaunu koncertprogrammu „Pieskaries brīnumam”. Piektdien, 12. decembrī, pulksten 16.00 koncerts notiks Cēsu Svētā Jāņa baznīcā, sestdien, 13. decembrī, pulksten 16.00 – Dobeles luterāņu baznīcā, bet svētdien, 14. decembrī, pulksten 18.00 – Valmieras Svētā Sīmaņa baznīcā.

Abu mākslinieku izpildījumā, caurvīti ar noskaņu dzeju un prozu populāru latviešu aktieru sniegumā videoekrānos un īpaši veidotām projekcijām, izskanēs latviešu un pasaules skaņražu skaistākie veltījumi sievietei, meitenei, līgavai, mātei un Madonnai - dziesmas no pasaulslaveno dziedātāju Lučiano Pavarotti, Andrea Bočelli, Sāras Braitmenas, Hosē Kareras, Siseles Hjirhjebē, Džoša Grobana repertuāra, mūzikliem „Nožēlojamie”, „Romeo un Džuljeta” un latviešu komponistu melodijas.

Mūzikā un dzejā paužot pateicību un apbrīnu sievietei kā dzīvības sargātājai, šī koncertprogramma ļaus izjust jaunu, emocionāli trauslu aspektu ierastajā Ziemassvētku laikā. Pie taustiņiem – Juris Kristons, ģitāra – Māris Kupčs, koncerta režisors – Valdis Pavlovskis, producents – Aigars Dinsbergs.

„Tas būs stāsts par sievieti - visa sākumu un beigām, par viņu, kura radījusi un auklējusi, kura cietusi, ziedojusi un gaidījusi, tik ļoti cerējusi un ticējusi, par viņu, kura, vienmēr ir mīlējusi un sapratusi - par meiteni, līgavu, sievu, māti, Madonnu, kuras Dievišķais pieskāriens mūsu dvēselēm Ziemassvētku laikā liek noticēt brīnumam un atskārsmei par dienu, kad debesīs iemirdzējās zvaigzne, liekot saprast, kas ir sākums un mūžība...” , tā koncertprogrammas vēstījumu raksturo režisors Valdis Pavlovskis.

Nākamiem Endijas Aleksandras un Daiņa Skuteļa koncerti „Pieskaries brīnumam”: 18. decembrī – Saldus katoļu baznīcā; 19. decembrī – Aizkraukles katoļu baznīcā; 20. decembrī – Jelgavas Svētās Annas baznīcā; 21. decembrī – Torņakalna Lutera baznīcā; 23. decembrī – Ikšķiles luterāņu baznīcā; 26. decembrī – Kuldīgas Svētās Annas baznīcā; 27. decembrī – Rīgas Pēterbaznīcā; 28. decembrī – Liepājas Svētās Trīsvienības katedrālē. Biļešu cenas: 8 eiro („Biļešu paradīzes” tīklā).

5. Ziemassvētku mistēriju mūzika Rīgas biržā

Sestdien, 13. decembrī, pulksten 18.00 uz koncertu „Kā brīnums Ziemassvētki nāk” Rīgas biržā aicina koklētāju ansamblis „Teiksma” un senās mūzikas ansamblis „Inegalite Mystique”, kuri kopā ar flautisti Olgu Ridzevsku atskaņos 17. un 18. gadsimta Rietumeiropas komponistu skaņdarbus un Ziemassvētku dziesmas.

Kokle ir sens baltu izcelsmes mūzikas instruments, ko latvieši dainās saukuši par zelta kokli vai Dieva kokli. Zīmīgi, ka šodien Latvijas kultūras telpā stabilu vietu ieņēmusi gan etnogrāfiskā, gan koncertkokle, kuras izpildījumā lieliski skan ne tikai latviešu tautas mūzikas un latviešu komponistu orģinālskaņdarbi, bet arī klasiskās un mūsdienu populārās mūzikas pārlikumi.

Koklētāju ansamblis „Teiksma” kopš savas dibināšanas 1955. gadā mērķtiecīgi pilnveido tieši koncertkokles iespējas. Kolektīva dalībnieces, kuras savas kokles spēles prasmes apguvušas mūzikas skolās un spodrinājušas Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, brīvo laiku velta tam, lai iemīļotajam instrumentam liktu ieskanēties brīnišķīgās niansēs dažādu stilu mūzikā. Kokļu izpildījumā lieliski skan ne tikai latviešu tautas mūzikas un latviešu komponistu orģinālskaņdarbi, bet arī klasiskās un mūsdienu populārās mūzikas pārlikumi.

„Teiksma” atskaņos 17. un 18. gadsimta Rietumeiropas autoru muzikālo kompozīciju interpretācijas koklētāju ansamblim. Patīkamu pārsteigumu klausītājiem sagādās kolektīva ilggadējā flautiste Olga Ridzevska un 2011. gadā dibinātais senās mūzikas ansamblis „Inegalite Mystique”, kurā darbojas Ieva Nīmane (blokflauta, baroka oboja), Anna Naudžūne (baroka vijole), Danuta Ločmele (baroka čells) un Veronika Rinkule (klavesīns).

Šajā koncertā senās mūzikas ansamblis „Inegalite Mystique” kopā ar koklētāju ansambli „Teiksma” atskaņos arī Arkandželo Korelli (1653–1713) slaveno Ziemassvētku koncertu.

Biļešu cenas: 2,85 eiro (skolēniem, studentiem, pensionāriem – 1,42 eiro). Sīkāk internetā: www.lnmm.lv.

6. Daugavpils teātrī ģimeniskas komēdijas pirmizrāde par tās otras puses mīlestību

Daugavpils teātrī piektdien, 12. decembrī, pulksten 18.30 un sestdien, 13. decembrī, pulksten 18.00 pirmizrādi piedzīvos britu dramaturga Alana Eikborna darba „Kā tā otra puse mīl” iestudējums, ko veicis režisors Juris Jonelis, piedaloties aktieriem Mārim Korsietim, Kristīnei Veinšteinai, Līgai Ivanovai, Maijai Korklišai, Egilam Viļumovam un Ritvaram Gailumam. Par izrādes scenogrāfiju un kostīmiem rūpējusies gādā māksliniece Liene Pavlovska, bet par muzikālo noformējumu - jaunais komponists Pēteris Pāss.

Teātris jauniestudējumu pieteic, kā ģimenisku komēdiju pieaugušajiem: „Tā būs paradoksāla komēdija, kurā azartiskā veidā tiks atklātas attiecību peripetijas un vērtības”.

Britu dramaturgs Alans Eikborns tiek dēvēts par komēdiju meistaru, ir radījis aptuveni piecdesmit lugas, bet „Kā tā otra puse mīl” ir tulkota 30 valodās.

Lugas darbība notiek divu laimīgu ģimeņu dzīvojamās telpās, ieskatoties ikdienišķās un brīžiem pat ļoti atpazīstamās situācijās. Un patiešām - ne reti arī mūsdienu sabiedrībā sastopamas ģimenes, kas nonākušas tiktāl, ka jāsāk domāt, kā atjaunot ģimenes locekļu savstarpējās attiecības, kā noturēt sabalansētu saikni ar ģimeni un ārējo pasauli, sociālām interesēm, tiekšanos pēc varas, naudas un karjeras izaugsmes iespējām. Izrāde, atklājot katra varoņa dvēselisko dzīvi, liek pārdomāt ģimenes lomu katra cilvēka dzīvē un risina ģimenes saglabāšanas iespējas. Cik tālu jānoved attiecības, lai skabarga citā ģimenē būtu lielāka par baļķi savējā? Kā nosargāt savu ģimeni no piesārņošanas ar katra ģimenes locekļa ārējām problēmām un negatīvām emocijām, padarot ģimenes telpu par publisko tualeti? Un pats galvenais - kā noņemt visu sakrāto ikdienas noguruma nastu, lai varētu katru dienu no jauna otrā pusē iemīlēties?

Biļešu cenas: 7 – 9,5 eiro („Biļešu paradīzes” tīklā). Sīkāk internetā: www.daugavpilsteatris.lv. -

7. Izstāžu ceļvedis: slepenais dārzs Liepājā, latviešu sapņi Jūrmalā un vecā alus brūža nezūdamība Rīgā

* Tikai līdz nākamās nedēļas beigām – 21. decembrim Rīgas alus rūpnīcas bijušajā ēkā, Bruņinieku ielā 2, apskatāma Lauras Āboliņas, Beātes Graudumas, Anetes Koknevičas un Jāņa Upīša veidotā izstāde „ne/zudīs!”, kas tapusi sadarbībā ar kustību „Free Riga”. „Free Riga” ir kustība, kas „atver tukšās ēkas radošu un sabiedrisku iniciatīvu darbībai uz laiku, kamēr ēka netiek izmantota”. Sīkāk internetā: www.freeriga2014.lv.

* Rīgas Rātsnamā līdz 20. decembrim ir skatāma Ditas Baumanes - Auzas gleznu izstāde „Spēks no manas zemes”. Māksliniece, arī ārste un mākslas terapeite, izstādes nosaukumā ietvērusi vēstījumu skatītājiem par to, ka katram ir jāapzinās savu spēku augam no savas tautas, no Latvijas, kā arī no zemes, kas ir visu mūsu māte. Izstādē aplūkojami pēdējo divu gadu darbi – eļļā, akvarelī un pastelī tapušas klusās dabas, ziedi, ainavas, kā arī fantāzijas jeb gara acīm vērotas vīzijas par cilvēka, laika un dzīves attiecībām un mijiedarbību. Sīkāk internetā: www.riga.lv.

* Latvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā (Rūpniecības ielā 10, Rīgā) atklāta izstāde „Visi Rīgas nami skan… Ieskats Rīgas sabiedriskajā un kultūras dzīvē līdz 1940. gadam”. Izstāde skatītājam varbūt pavērs iespēju uzzināt kādu līdz šim nezinātu faktu par Rīgas sabiedrisko un kultūras dzīvi gadsimtu gaitā līdz 1940.gadam. Būs iespēja iepazīties ar rosīgo Rīgas 19.gadsimta koncertdzīvi, aplūkot afišas un ielūgumus, kas aicināja uz koncertiem un teātra izrādēm Melngalvju namā, Ķeizardārzā, Vērmaņdārzā un citās Rīgas vietās. Interesantas ir arī senās cirka afišas, paziņojumi par uguņošanām un gaisa balonu pacelšanos. Tāpat varēs aplūkot Rīgas 700 gadu svinību materiālus un daudzas citas vēsturiskas liecības. Izstāde būs skatāma līdz nākamā gada 31. janvārim. Sīkāk internetā: www.acadlib.lu.lv.

Daudzi eksponāti dos ieskatu Rīgas izstāžu dzīvē, īpaši akcentējot Rīgā notikušās starptautiskās izstādes. Rīgā 1914.gadā notika 2.Viskrievijas olimpiskās spēles - izstādē aplūkojams šim pasākumam veltītais oriģinālplakāts. Nelielu ieskatu, aplūkojot izstādi, varēs gūt arī par Rīgā svinētajiem svētkiem - gan valsts, gan gadskārtu.

Izstāde būs skatāma līdz 2015.gada 31.janvārim bibliotēkas darba laikā (darba dienās no plkst.11.00 līdz 19.00).

* Latvietis neredzamais. Latvietis maisā. Latvietis atsperīgais un latvietis vienpatnis. Tik dažādas rakstura iezīmes mūsos ir pamanījusi māksliniece Agnese Bula. Par katru uzrakstītā leģenda un izveidotais vizuālais tēls kopā radījis izstādi „Latviešu un citi sapņi”, kura vēl tikai līdz šīs nedēļas nogalei – svētdienai, 14. decembrim, skatāma, Jūrmalas Pilsētas muzejā (Tirgoņu ielā 29, Majoros). Izstādē varam skatīt gan Latviešu sapņa darbus, gan citus darbus, kuri no Latviešu sapņa nodalīti un to apskatei atvēlēta arī cita zāle. Sīkāk internetā: www.jurmala.lv.

Jūrmalā atklāj izstādi “Latviešu un citi sapņi” (LTV Ziņas)

* Liepājas muzeja (Kūrmājas prospektā 16/18) mazajā izstāžu zālē līdz nākamā gada 25. janvārim skatāma mākslinieces Daces Dēliņas - Lipskas gleznu izstāde „Slepenais dārzs". Izstāde ir mākslinieces vēstījums par cilvēka domu, emociju un jūtu pasauli. Stāsts par košo dvēseles dārzu, kurā ielūkoties var tikai ar paša saimnieka atļauju. Mākslinieces gleznās ar ekspresīvu un košu krāsu triepienu ir izpaustas viņas iekšējās dzīves vibrācijas. Par cilvēka dvēseles dzīves līkločiem māksliniece stāsta caur dabā noskatītiem simboliem. Šajā izstādē tie ir trīs – pāvi, tauriņi un magones, kas mīt mākslinieces slepenajā dārzā. Sīkāk internetā: www.liepajasmuzejs.lv.

Elmārs Barkāns/Foto: publicitātes foto, Edijs Pālens/LETA, Miks Lūsis/LETA, Evija Trifanova/LETA, All Over Press