Latvija pastiprina aizsardzību - robežas tuvumā var atpirkt zemi
Latvija pastiprina austrumu robežas aizsardzību. Jau šogad plānots iepirkt mīnas un skārienjutīgās sistēmas, kā arī turpināt Baltijas aizsardzības līnijas būvniecību. To plānots pabeigt līdz 2029. gadam, pēc tam ārējās robežas nostiprināšanas darbi turpināsies.
Par to "Lsm+" ēterā paziņoja Nacionālo bruņoto spēku komandieris Kaspars Pudāns. Pērn izgatavotos prettanku aizsprostus patlaban izvietojuši pagaidu noliktavās. Šogad tos turpinās izvietot gar robežu, sacīja Pudāns.
"Lūk, ko mēs darām ar Baltijas aizsardzības līniju. Lai varētu bloķēt, apturēt pretinieku, būtībā sagatavot to iznīcībai tur, kur mēs to vēlamies, liekot šķēršļus, sagatavojot tos, iespējams, ierobežojot meža izciršanu."
Nacionālie bruņotie spēki izvietos aizsardzības elementus ne tikai gar pašu robežu, bet arī dziļumā līdz 30 kilometrus no tās. Daudzas no šīm teritorijām atrodas privātīpašumā, tāpēc aizsardzības ministrijas sagatavojušas likumprojektu, kas ļaus izveidot servitūtus un uz laiku izmantot iecirkņus aizsardzības vajadzībām.
Likumprojekts vajadzīgs efektīvas aizsardzības līnijas izveidei Baltijā. Jo īpaši tas nosaka ietvarus materiālo un tehnisko līdzekļu izvietošanai, kas nepieciešami kontrmobilitātes pasākumiem, infrastruktūras izbūvei un nekustamā īpašuma atsavināšanai pierobežā.
Attiecīgajām teritorijām tiks piešķirts nacionālo interešu objektu statuss. Būvniecību nodrošinās un darbus koordinēs uzņēmums "Valsts nekustamie īpašumi". Savukārt Valsts militāro objektu un aizsardzības iepirkumu centrs organizē mantas atsavināšanu, kā arī zemes ierīcības un kadastra darbus.
Marta izskaņā Jauns.lv vēstīja, ka Nacionālie bruņotie spēki (NBS) turpina Austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plāna īstenošanu, šogad tam atvēlot 45 miljonus eiro. Par to informēja Aizsardzības ministrijā.
Šogad plānots iegādāties pretmobilitātes šķēršļus, sensorus, artilērijas sistēmas, minēšanas iekārtas, kā arī tiks sniegts atbalsts Valsts robežsardzei. Inženieru resursu novietnes izbūvēs arī Vidzemes austrumu reģionā. AM sola, ka turpināsies pretmobilitātes konstrukciju materiālu iegādes no vietējiem uzņēmējiem.
Aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) uzsver, ka austrumu robežas stiprināšana ir viena no valdības un aizsardzības nozares prioritātēm, kam šobrīd veltīti nozīmīgi valsts resursi.
Ministrs norāda, ka, īstenojot militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plānu, jau šobrīd kāpinātas bruņoto spēku spējas ierobežot pretinieka sauszemes spēku formējumu iespējas šķērsot valsts robežu, izveidojot šķēršļus un bloķējot atsevišķus ceļus. Patlaban turpinās 400 kilometru garās Krieviju un Baltkrievijas robežas apsekošana un šķēršļu izvietošana.
Tuvāko gadu laikā tiks izveidoti aizsardzības posteņi ar pastiprinātām konstrukcijām un nocietinājumiem, šķēršļu līnijām un sensoriem, kā arī munīcijas un mīnu noliktavas, norāda AM.
