Franka un Kravčenko filma "Baiļu robeža" ieguvusi Krievijas nacionālo balvu "Lauru zars"
Filmā tās galveno varoņu lēmumi neatgriezeniski izmaina viņu dzīvi.
Kultūra

Franka un Kravčenko filma "Baiļu robeža" ieguvusi Krievijas nacionālo balvu "Lauru zars"

Jauns.lv

Režisoru Herca Franka un Marijas Kravčenko dokumentālā filma "Baiļu robeža" ieguvusi Krievijas dokumentālo un televīzijas filmu nacionālo balvu "Lauru zars", informēja studijas "Ego Media" pārstāve Ieva Krivma.

Franka un Kravčenko filma "Baiļu robeža" ieguvusi ...

Balvas dibinātāji ir ar valsts struktūrām nesaistīti studiju un nevalstisko organizāciju pārstāvji. Filma pretendēja uz balvu kategorijā "Labākā dokumentālā kinofilma vai kinolentē uzņemtā filma". Balvu filmas veidotājiem pasniedza krievu režisors Andrejs Zvjagincevs, kurš uzņēmis filmas "Leviatāns" un "Atgriešanās".

"Baiļu robeža" šogad kļuvusi par atklāšanas filmu vienlaikus divos starptautiskos kinofestivālos - Rīgas Starptautiskajā kinofestivālā un Krievijas dokumentālo filmu festivālā "Artdocfest", kas pazīstams ar savu brīvdomību un atklāto vēršanos pret valsts oficiālo politiku.

Franks filmu "Baiļu robeža" sāka uzņemt pirms aptuveni desmit gadiem, vēlāk viņam pievienojās otra režisore - Kravčenko, kura filmu pabeidza pēc Franka nāves.

Filmā tās galveno varoņu lēmumi neatgriezeniski izmaina viņu dzīvi. Jigals Amīrs 26 gadu vecumā nogalina Izraēlas premjerministru, tiek notiesāts uz mūžu un kļūst par valsts nīstāko ieslodzīto. Larisa - emigrante no Krievijas, četru bērnu māte - šķiras no sava vīra, lai apprecētu slepkavu un dzemdētu viņam dēlu. Daudzu gadu garumā filmas autori mēģinājuši izprast šo sarežģīto stāstu, taču viens no viņiem - Franks - piedzīvo filmas pabeigšanu, paliekot uz mūžīgā dzīves, nāves un mīlestības noslēpuma sliekšņa.

Franks bija pasaulē slavenākais Rīgas poētiskā dokumentālā kino skolas pārstāvis, kurš dokumentālajā kino ir strādājis gandrīz pusgadsimtu. Kinorežisors, scenārists, operators, fotogrāfs, producents un kino teorētiķis Franks piedzima 1926.gadā Ludzā. Lielāko daļu sava radošā mūža viņš pavadīja Rīgas kinostudijā un 1992.gadā pārcēlās uz dzīvi Izraēlā, bet turpināja uzturēties un strādāt arī Latvijā. Viņa labākie darbi pieder pasaules dokumentālistikas klasikai un aptver plašu tematisko loku - no cilvēka dzimšanas brīnuma līdz slepkavībai.

Filma "Baiļu robeža" uzņemta studijā "Ego Media". Tās producents ir Guntis Trekteris. Filma ir trīs valstu - Latvijas, Krievijas un Izraēlas - kopražojums. Krievijas puses producents ir kinodokumentālists Vitālijs Manskis, kura projektiem Krievijas kultūras ministrs Vladimirs Medinskis ir personīgi publiski atteicis finansējumu Manska atšķirīgās nostājas dēļ Ukrainas konflikta jautājumā. Filmu Latvijā atbalstīja Nacionālais kino centrs un Valsts kultūrkapitāla fonds.

Latvijas kinoteātros filma būs redzama no 2015.gada janvāra.

LETA / Publicitātes foto