Latvijas bīskapu svētku uzrunu kokteilis: normālais prieks, miesas grēki un sievietes cildināšana

Kā jau visos lielajos Baznīcas svētkos, arī šajos Ziemassvētkos Latvijas lielāko kristīgo baznīcu vadītāji nākuši klajā ar vēstījumiem Kristus dzimšanas svētkos. Vieni publicējuši oficiālu Ziemassvētku vēstījumu, citi izteikušies baznīcas presē un dievkalpojumos, kā arī apsveikuma vārdus teikuši sabiedriskajā televīzijā. Kasjauns.lv apkopoja baznīcu vadītāju svētku uzrunās teikto.

Latvijas Romas katoļu baznīcas arhibīskaps - metropolīts Zbigņevs Stankevičs Ziemassvētku svētvakara dievkalpojumā Rīgas Svētā Jēkaba katedrālē, sprediķī meklēja un aicināja arī klātesošos meklēt atbildi uz to, kāds ir Dieva plāns mums šodien, informē Latvijas katoļu baznīcas Informācijas centrs.

Savā uzrunā ticīgajiem viņš arī pieskārās politikai, atgādināms, kā tā pa īstam mūsu valsts brīvība ir īpaša Dieva dāvana, ko mēs tā pa īstam ieguvām tikai 20. gadsimtā, mums tas ir jāapzinās un šī dāvana arī jāgodā. „Šajos svētkos mums tiek atgādināts, ka Dieva plāns ir piepildīt ar savu klātbūtni visu mūsu dzīves vēsturi. Viņš vēlas to šķīstīt, atpestīt, attīrīt un darīt visu jaunu. Mēs dzirdējām šos vārdus: „Rītdien tiks iznīcināts ļaunums zemes virsū”. Tas ir apsolījums, iespēja, bet no mums ir atkarīgs, vai šī iespēja kļūs par realitāti,” teica Stankevičs.

Tāpat kā svētku uzrunā sabiedriskajā televīzijā, katoļu arhibīskaps arī Jēkaba katedrālē teiktajā sprediķī, aicināja „atvērties” Vārdam jeb Svētajiem Raktiem, Jēzum Kristum, jo tas ir ne tikai mums, bet arī Dievam tīkami:

„Dievs nevar priecāties, ja pagriežam muguru derībai, kuru mēs vai mūsu vecāki, krustvecāki mūsu vietā (kristībā) ir noslēguši. Bet Viņš priecājas, ja mēs ejam cauri dzīvei ar atvērtu sirdi un ļaujam Viņa spēkam, varenībai un žēlsirdībai piepildīt to”.

Luterāņu Rīgas arhibīskaps Jānis: prieks ir normalitāte

Viens no visbiežāk teiktajiem vārdiem Ziemassvētku laikā ir prieks, sava Ziemassvētku vēstījumā ievadā atgādina Latvijas luterāņu baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags un turpina: „Visu caurstrāvo priecīgas nojausmas un brīnuma gaidas. Man gribētos teikt, ka priecīgās Ziemsvētku izjūtas ir nevis izņēmums, bet normalitātes pieredze. Mēs sajūtamies tā, kā ir normāli justies Dieva bērniem. „Redziet, cik lielu mīlestību Tēvs mums ir dāvājis, ka tiekam saukti Dieva bērni un tādi arī esam“, raksta Jānis, māceklis, ko Jēzus mīlēja”.

Luterāņu arhibīskaps atgādina, cik labi visiem ir būt kopā, palikt Kristū, dzīvot saskaņā, nestrīdēties ar Dievu: „Kad sajūtam Ziemsvētku prieku, mēs drusciņ nogaršojam, kādas būs attiecības ar Dievu viņa valstībā. Lai cik neparasti neizklausītos, tas patiesībā ir normālais stāvoklis, kam esam dzimuši un kura dēļ arī piedzima Jēzus. Kad vēlam priecīgus Ziemsvētkus, mēs citiem vārdiem sakām: „Lai tev izdodas izlīgt ar Dievu!“ No lūpām atskan: „Priecīgus Ziemsvētkus!“, bet tas nozīmē: „Piedzīvo dievbērnību!“.”

Vienlaikus arhibīskaps arī atgādina, cik svarīgi ir būt ne tikai kopā ar Kristu un ticēt, bet arī būt baznīcas loceklim: „Kas tai pieder, tic un top kristīts, taps svēts!”

„Mums ir dots viss, lai ieietu sava Kunga priekā. Nebūsim kā nelgas, kam daudz dots, bet nīkst nelietots. Nebūsim nejēgas, kas palaiž vējā mūža lielo iespēju. Vēlot jums priecīgus Ziemsvētkus, es īstenībā vēlu ticībā turēties pie Bētlemē dzimušā Kristus viņa ģimenē, viņa Baznīcā. Ieejiet sava Kunga priekā! Viņš taču nāca, lai būtu ar mums ik dienas līdz pasaules galam,” uzsver luterāņu arhibīskaps.

Trimdas arhibīskaps: Dievs ir daudzveidīgs

Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas ārpus Latvijas jeb tā sauktās trimdas baznīcas arhibīskapa Elmāra Ernsta Rozīša Ziemassvētku vēstījums uz amatbrāļu svētku uzrunu fona atšķiras ar to, ka viņš salīdzinoši īsajā tekstā paspēj iztirzāt gan nopietnas teoloģiskas problēmas, gan atgādināt par savu laulību ar kādreizējo Rīgas kristīgās vidusskolas direktori Veru Volgemuti, gan tāpat kā pārējie amatbrāļi visiem novēlēt svētīgus un priecīgus svētkus.

Vienlaikus jāuzsver, ka šis ir pēdējais Rozīša Ziemassvētku vēstījums viņam esot arhibīskapa godā, jo nākamgad viņa vietā stāsies trimdas baznīcas kopības par arhibīskapi ievēlētā latviešu garīdzniece no ASV Lauma Zuševica. Notikums ir gana ievērojams, jo pirmo reizi vēsturē par latviešu baznīcas vadītāju kļūs sieviete, kas pašlaik Latvijas baznīcās nav iedomājams.

“Lai Dievs ar mūsu Baznīcas turpmākās archibīskapes kalpošanu ienāk mūsu Baznīcā arvien par jaunu, arvien gaišāk un skaistāk! Svētīga jau bijusi vēlēšanu gaita – dzīvā interese draudzēs, pāri par 95% balstiesīgo piedalīšanās, pārliecinošais vairākums. Īsti kristīgā veidā izšķiroša nav bijusi ne ārējā dzīves vieta, ne dzimums, un cik jauki, ka vēlēšanas nemaz nav traucējušas mūsu kopību: nedz mūsu sadarbību vēlēšanu laikā, nedz kopējo darbu turpmāk,” savā vēstījumā saka Rozītis.

Šāds vēstījuma teksts, kurā uzsvērts, ka “sieviete ir cilvēks” gan varētu nepatikt un saniknot vienu otru konservatīvo ticības brāli tēvzemē. Un pie tam trimdas arhibīskapa vēstījums nav vienpersoniks, viņš savus ticības brāļus un māsas uzrunā arī savas sievas vārdā: “Abi ar manu kundzi Veru novēlam Jums Kristus piedzimšanas svētkos un 2015. gadā, lai Dievs patiesi ienāktu tieši Jūsu personīgajā dzīvē un vidē, un padarītu Jūs reizē arvien atvērtākus Viņa nākšanai”.

Tāpat Rozītis izsaka gandarījumu, ka viņa vadītā baznīca tagad beidzot ir pilnībā vienota ar anglikāņu baznīcu. Tas, protams, atkal var nepatikt konservatīviem kristiešiem, jo anglikāņu baznīca pēdējos gados ir ļoti atvērta liberālām idejām. Bet – “varam ievērot, cik daudzveidīgi Dievs jau ir nācis šajā pasaulē: ar Savu mīlestību, ar Savu Vārdu, un it īpaši, Savā Dēlā Jēzū Kristū,” uzsver Rozītis un savu Ziemassvētku vēstījumu nobeidz vārdiem: “Centīsimies turēt tīru mūsu dvēseles spoguli, lai tajā varētu iespīdēt Dieva gaisma, un tāds lai būtu mūsu dzīves dialogs ar Dievu”.

Krievijas pareizticīgajai baznīcai piederīgie Ziemassvētkus svin pēc vecā stila – 7. janvārī, bet ne visi. Daļa pareizticīgo latviešu svētvakaru svin tāpat kā vairums tautiešu – 24. decembra vakarā. Un gadu gadiem to respektē arī Latvijas pareizticīgo baznīcas abi bīskapi – Rīgas metropolīts Aleksandrs un Daugavpils bīskaps Aleksandrs, kuri 24. decembra vakarā vadīja dievkalpojumu latviešu valodā Rīgas Debesbraukšanas latviešu pareizticīgo draudzē. Tā kā nevarētu teikt, ka visi Latvijas pareizticīgie ir teju vai politiskie teroristi, kuri to tik vien dara, kā mēģina izkarot oficiālo brīvdienu 7. janvārī. Drīzāk gan otrādi.

Protams, ar lielajiem Ziemassvētku vēstījumiem pareizticīgo bīskapi klajā nāks pēc vecā stila kalendāra – 7. janvārī, bet metropolīts Aleksandrs jau iespējis tautu Ziemassvētkos sveikt sabiedriskajā televīzijā, uzsverot, ka svētku sajūtu var sajust tikai mierā un izteica cerību, ka miers arī būs ne tikai Latvijā, bet arī Ukrainā, Eiropā, visā pasaule...

Baptistu bīskapa vietnieks: „Miesai ir tieksme ņemt to, kas nav atļauts”

Atšķirībā no uzrunām valsts svētkos, šī gada 18. novembrī, kad Latvijas bīskapi ekumēniskajā dievkalpojumā Doma baznīcā, teju vai par goda lietu uzskatīja aizgūtnēm runāt par „ģimenes vērtībām”, tā nosodot mūsu ārlietu ministra „iziešanu no skapja”, viņa atzīšanos, ka ir gejs, šajos Ziemassvētkos vietējo baznīcu homofobiskās izpausmes nevarēja manīt.

Ja nu vienīgi kādas paralēles ar „miesas grēku” nosodīšanu varētu vilkt Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskapa vietnieka Edgara Godiņa Ziemassvētku rakstā baznīcas oficiālajā žurnālā „Baptistu Vēstnesis”:

„Kad Jēzus nāk, Dievs saka: „Bet Mans plāns izdosies caur Manu Dēlu. Jūs redzēsiet, kā cilvēks ar savu miesu var dzīvot Dievam, negrēkojot, lietojot to par svētību. Kā savu miesu kopt, kā par to rūpēties, lai Dievs tiek pagodināts ar rokām, ar kājām, ar galvu, ar sirdi, – ar savu ķermeni”. Tiem, kuri kristietības virzienā turoties, saka, ka miesa neder nekam, jāuzmanās. Dievs savam Dēlam deva miesu, lai mēs varētu redzēt – lūk, kā vajag izturēties, lūk, kā vajag dzīvot.

Godiņš aicina nepakļauties miesai: „Dievišķā daļa velk mūs virzienā uz Dievu, uz mērķtiecību, uz piepildītu dzīvi, bet miesai ir savas prasības. Miesai ir tieksme visa centrā turēt sevi, palutināt, ņemt to, kas nav atļauts, iet, kur esam apdraudēti, par ko Dieva Gars

saka: “Uzmanies!””

Savukārt Latvijas baptistu draudžu bīskaps Pēteris Sproģis plašāku publiku šajos Ziemassvētkos uzrunā vien ar dažiem teikumiem. Tomēr tie nav tukši, formāli vārdi. Piemēram, sabiedriskajā televīzijā Sproģis visus pieaugušos aicināja kļūt par sava veida Ziemassvētku vecīšiem un ne tikai gaidīt dāvanas, bet arī tās pasniegt citiem, kā arī uzņemties atbildību par savu darbavietu, šo valsti un galu galā – arī par visu planētu.

Par šiem svētkiem Sproģis „Baptistu Vēstnesī” raksta: „Nevis mēs nākam pie Dieva, izdomājam savas Dieva versijas, salīdzinām savas atklāsmes, pierādām savu taisnību, dalām pasauli mūsējos un svešos, bet Dievs uz saviem nosacījumiem – ar beznosacījuma mīlestību – atnāk pie mums. Dievs izvēlas ienākšanu pasaulē, kas mums neatstāj ne mazāko iemeslu garīgai lepnībai, augstprātībai, salīdzināšanai. Un, kad ar to visu nav jānodarbojas, paliek tik daudz brīva laika svētkiem, apbrīnai, kalpošanai!”