Atklāts patiesais iemesls, kādēļ Krievijas armija aktīvākos raķešu uzbrukumus izvērš tieši ziemā

“Ukrainā notiek ne tikai kaujas par ietekmes sfērām un frontes līniju, bet arī globāls karš lielāka konflikta ietvaros, ko mēs dēvējam par “karu karā”. Viens no Krievijas galvenajiem stratēģiskajiem mērķiem Ukrainā ir radīt masveida imigrāciju Eiropā, tādēļ viņi mērķē pa civilo infrastruktūru, lai padarītu ukraiņu dzīvi valstī neiespējamu,” norāda Fors.

“Krievijas iebrukums Ukrainā izraisīja lielāko bēgļu krīzi Eiropā kopš Otrā pasaules kara. Turklāt, vairums ukraiņu valsti nepameta. Liela daļa bēgļu no kara plosītajiem austrumiem devās uz valsts rietumiem, un šobrīd tādas pilsētas kā Ļviva, Ternopile, Ivano-Frankivska u.c. ir piepildītas. Vairumā hoteļu, viesu namu un dzīvokļu brīvu vietu vairs nav.”

“Ja ukraiņu dzīve savā pilsētā kļūtu neiespējama, viņi būtu spiesti robežu šķērsot. Un ja Ukrainas iedzīvotāji turpinātu bēgt tādā pašā apjomā kā kara sākumā [ap 7,5 miljoni bēgļu], tas radītu haosu Centrālajā un Austrumeiropā, kas ir tieši tas, ko Krievija vēlas – destabilizēt Eiropas Savienību (ES).” 

"Polija bēgļu ziņā savu kapacitāti ir izsmēlusi, Ungārija un Slovākija ar savu galēji labējo politiku vairs nevēlas pieņemt bēgļus, un arī lielākā daļa Centrāleiropas valstu ir sasniegušas savas robežas bēgļu uzņemšanas ziņā. Vācija ir gandrīz pilna, un vienīgā iespēja daudziem bēgļiem būtu doties uz Baltijas valstīm, Beniluksa reģionu, Lielbritāniju, Itāliju, Spāniju, Portugāli, Šveici, Dāniju, Somiju un Austriju."

“Tomēr jauna bēgļu krīze Eiropā radītu ne vien ekonomisku haosu, bet arī veicinātu sabiedrības virzīšanos uz ekstrēmismu, jo vietējos iedzīvotājos vairotos neiecietība pret iebraucējiem. Iedomājieties, kā izmainītos, piemēram kāda Latvijas pilsēta, ja tajā mēneša laikā pēkšņi iebrauktu vairāki desmiti tūksoši citu tautību pārstāvju?”

Kādēļ Krievijas karaspēks uzbrūk ziemā?

“Daudzi nav aizdomājušies kādēļ Krievija tik intensīvi iznīcina Ukrainas civilo infrastruktūru tieši ziemas periodā. Tā ir daļa no šīs “karš karā” stratēģijas, lai iedzīvotājiem tiktu pārrauta ūdens, elektrības un siltuma padeve tieši kristiskākajā periodā, un viņu dzīve savās pilsētās kļūtu neiespējama.

"Ziemā cilvēki ir atkarīgi no apkures - brīžos, kad tā tiek pārtraukta, temperatūras starpība starp ārpusi un iekštelpām ir vidēji 7 grādi. Tas nozīmē, ka gadījumos, kad ārā būs -2°C, iekštelpās būs +5 grādi, un šādā temperatūrā vēl iespējams izdzīvot. Taču, ja ārā temperatūra noslīdēs līdz -7°C vai -10°C, dzīve iekštelpās vairs nebūs iespējama."

"Tādēļ kritiskajā ziemas periodā Ukraina stipri paļaujas uz sabiedroto palīdzību un to nosūtītajām pretgaisa aizsardzības sistēmām. Pirmajā kara gadā daudz Ukrainas gaisa aizsardzības stiprināšanā palīdzēja Izraēla, kas ir viena no pieredzējušākajām valstīm šajā jomā. Tomēr daudz iesaistījušās arī Eiropas valstis un citi sabiedrotie. Tāpat, par laimi, pēdējās divas ziemas Ukrainā ir bijušas vēsturiski siltākās, kas ir palīdzējis daudziem ukraiņiem palikt savās mājās, pat ja daudzās pilsētās, tai skaitā, Kijivā, daudziem ziemā ilgstoši nācās dzīvot bez elektrības vai apkures."

Mikolajivā cilvēkiem pusotru gadu pa ūdenskrāniem tecēja sālsūdens

"Lai gan intensīvākie uzbrukumi civilajai infrastruktūrai tiek īstenoti ziemā, tas ir Krievijas armijas regulārs mērķis. Piemēram,  Mikolajivā pavadīju vairāk nekā divas nedēļas un tur kopš 2022. gada pavasara krievi bija iznīcinājuši lielu daļu pilsētas infrastruktūras, slimnīcu, tirdzniecības centrus, kā arī ūdens filtru un attīrīšanas stacijas, kas apgādāja reģionu ar ūdeni. Līdz ar to cilvēkiem aptuveni pusotru gadu nebija pieejams tīrs ūdens un pa caurulēm tika laists sālsūdens. Laika gaitā sāls saēda cauruļvadu sistēmu un ūdens, kas tecēja pa krānu iekrāsojās sarkans [skatīt video]. Vietējie bija atkarīgi no palīdzības piegādes."

“Šajā laikā mēs katru dienu nodrošinājām vietējos iedzīvotājus ar tīru ūdeni - uz cilvēku tie bija 5 litri dienā, un tā kā Mikolajivā dzīvo 465 tūkstoši cilvēku, šis uzdevums bija izaicinošs. Tas nozīmē, ka katru dienu pilsētai tika piegādāti vairāk nekā 2,3 miljoni litru ūdens dienā. Un tā tas turpinājās aptuveni pusotru gadu.”

Jautāts, kādēļ bija nepieciešami tieši 5 litri, Fors atbild sekojoši: “1,5 litrus bija paredzēts patērēt kā dzeramo ūdeni, aptuveni 1,5 litrs ir nepieciešams, lai notīrītu no ķermeņa sāli pēc  dušošanās sālsūdenī, bet pārējais bija nepieciešams, lai iedzīvotāji spētu pagatavot maltītes vai uzkopt mājokli”.

“Tāpat Mikolajivā, kā vairums Ukrainas piejūras pilsētu, Krievijas pastāvīgo uzbukumu dēļ, ziemas laikā tika ierobežota elektrības padeve. Pārsvarā tika pielietots princips “2-4”, proti, divas stundas elektrība ir pieejama, un četras - nav. Jāpiemin arī, ka Mikolajivu Krievijas armija kopš kara sākuma ir apšaudījusi katru dienu. Varat iedomāties, kādos apstākļos dzīvo vietējie”.

"Vērts arī atzīmēt, ka 70% slimnīcas darbinieku Mikolajeivu ir pametuši, un  daudzi no viņiem devušies dzīvot uz ārzemēm. Vietējām slimnīcām pastāvīgi jāapmāca ārsti un medicīnas personāls. Kopš kara sākuma viņi ir saņēmuši palīdzību no "Ārstiem bez robežām", tomēr citas organizācijas palīdzības sniegšanā nav bijušas pārāk aktīvas."

Par daudzām traģēdijām Ukrainā tiek noklusēts

Fors norāda, ka ES trūkst nepieciešamās infrastruktūras jaunu bēgļu uzņemšanai, tādēļ sabiedroto valstu un Ukrainas valdības mērķis ir nodrošināt Ukrainu ar nepieciešamo palīdzību, lai ukraiņi valsti nepamestu. “Piemēram, pilsētām, slimnīcām, dzīvojamām ēkām un kompānijām tiek piegādāti elektriskie ģeneratori, kaut arī tie ir ļoti smagi un grūti transportējami. Slimnīcām regulāri tiek piegādātas medicīnas preces, veikali tiek nodrošināti ar ļoti konkurētspējīgām cenām un produktiem…”

"Tāpat par daudzām notikušajām Krievijas armijas pastrādātajām zvērībām tiek noklusēts, lai neradītu paniku iedzīvotāju vidū un arī lai pasargātu viņu garīgo veselību un morāli. Par uzbrukumiem Kijivai, protams, tiek ziņots vienmēr, jo tas ir stratēģisks punkts, kas atrodas visas pasaules uzmanības lokā."

"Krievijas karaspēks mērķē uz visu, kas nodara kaitējumu vietējiem, – elektrības un ūdens apgādes sistēmām, telekomunikācijas infrastruktūrai, iepirkšanās centriem, Neatliekamās medicīnas palīdzības punktiem un slimnīcām, tostarp bērnu slimnīcām. Taču pilsētu inženieri un remontbrigādes strādā kā varoņi, lai nekavējoties atjaunotu kritisko infrastruktūru."

Vairāk par Patrika Fora piedzīvoto frontes zonā lasi stāsta nākamajā sērijā.