Latvija apsver izstāšanos no Otavas konvencijas

Latvijai primāri ir jādomā par to, kā garantēt savu iedzīvotāju aizsardzību, tādēļ ir jāvērtē visas iespējas stiprināt mūsu pozīcijas pret agresorvalsti, norādīja Sprūds.

Aizsardzības ministrija uzskata, ka šim lēmumam ir jābūt izsvērtam, nevis sasteigtam, sacīja ministrs, atzīstot, ka jautājums par Otavas konvenciju ir ministrijas darba kārtībā. "Būtiski apsvērt gan militāros, gan politiskos aspektus un tālākos rīcības plānus, tādēļ šis ir viens no jautājumiem, par ko esam uzrunājuši sabiedrotos," uzsvēra ministrs.

Sprūds norādīja, ka lēmumu pieņemšanā svarīga būs arī citu reģiona valstu nostāja, kurām Latvija sekos, jo tam būs gan politiska, gan praktiska ietekme. Piemēram, daļa no šīs diskusijas ir arī par iespējām vēlāk šo munīciju iegādāties vai saražot, piebilda Sprūds.

Kā ziņots, balstoties uz armijas rekomendācijām, Lietuvas Aizsardzības ministrija ir ierosinājusi sākt valsts izstāšanos no Otavas konvencijas, kas aizliedz kājnieku mīnu izmantošanu. Ministrija arī aicināja sākt par to konsultācijas ar sabiedrotajiem un Baltijas jūras reģiona valstīm.

Janvāra vidū Lietuvas Valsts aizsardzības padome, kurā ir valsts un armijas augstākās amatpersonas, vēl nepieņēma galīgo lēmumu par Lietuvas izstāšanos no Otavas konvencijas, kas aizliedz izmantot kājnieku mīnas, paziņoja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda.

Pēc padomes sēdes viņš žurnālistiem teica, ka par šo jautājumu turpināsies konsultācijas ar NATO sabiedrotajiem.

Pagājušā gada nogalē arī Somijas varasiestādes paziņoja, ka Somija apsver atkal iekļaut savā aizsardzības arsenālā kājnieku mīnas, ko pašlaik aizliedz starptautiska konvencija.

Otavas konvencija jeb Konvencija par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu paredz, ka dokumentu parakstījušās valstis apņemtas, pirmkārt, "nekad un nekādos apstākļos neizmantot kājnieku mīnas". Dokumentam, kas stājās spēkā 1999.gadā, pievienojušās vairāk nekā 160 pasaules valstu, arī lielākā daļa Rietumvalstu. Lietuva konvencijai pievienojās 2004. gadā. Konvencijai nav pievienojusies Ķīna, Krievija, ASV, Indija un Pakistāna.