"Rīgas viļņi" un Jauns.lv tiesā uzvar Jehovas lieciniekus
Latvijas Republikas Senāts ir atteicies ierosināt kasācijas tiesvedību Jehovas liecinieku draudžu savienības celtajā prasībā pret izdevniecību "Rīgas viļņi" par publikāciju portālā Jauns.lv, kurā, kā uzskatīja jehovieši, esot paustas nepatiesas un viņus aizskarošas ziņas. Tas nozīmē, ka jehoviešu prasības atzītas par nepamatotām un viņiem jāsedz tiesāšanās izdevumi.
Jehovas liecinieku draudžu savienība, kā arī divas privātpersonas prasību pret izdevniecību "Rīgas viļņi" iesniedza 2022. gada beigās, pieprasot atsaukt portāla Jauns.lv publikācijā "Jehovas lieciniekus vajā seksa skandāli: draudzes vecākie uzmācas un seksuāli izmanto bērnus" minētus, viņuprāt, aizskarošus izteikumus, kā arī piedzīt par labu prasītājiem kopumā 20 000 eiro par morālo kaitējumu.
Minētajā publikācijā bija aprakstīti vairākās ārvalstīs fiksētie gadījumi, kad Jehovas liecinieku kopienās notikuši seksuālas vardarbības gadījumi attiecībā pret bērniem. Interesanti, ka prasību pret izdevniecību un portālu jehovieši bija iesnieguši nevis uzreiz pēc publikācijas, bet gadu un astoņus mēnešus vēlāk, kas aizstāvībai ļāva pamatoti jautāt - vai tiešām var runāt par publikācijas nodarītu kaitējumu, ja prasību par to tiesai iesniedz pēc vairāk nekā pusotra gada?
Skandāli ārzemēs, bet apvainojas Latvijā
Jehovas liecinieku prasība jau savā būtībā ir īpatnēja ar to, ka stāsts vispār nav par Latvijā notikušiem seksuālās vardarbības gadījumiem. Proti, Jauns.lv publikācijā ir minēti gadījumi, kas notikuši Dānijā, Vācijā, Austrijā, ASV un citur, atsaucoties uz starptautisku organizāciju apkopotu informāciju. Visu šo valstu Jehovas liecinieku draudzēm pret publikāciju Jauns.lv nav bijušas nekādas pretenzijas, toties tādas radušās Latvijas draudzei. Tādēļ "Rīgas viļņus" pārstāvošā advokāte Viktorija Jarkina - Toča pamatoti norādīja, ka lietā nav iesniegti pierādījumi, ka Latvijas Jehovas liecinieku draudžu savienība būtu pilnvarota pārstāvēt citu valstu jehoviešu draudzes un nav saprotams, kādā veidā publikācija, kas vispār nav par Latviju, var aizskart Latvijas draudzes locekļus un vēl jo vairāk tās konkrētus pārstāvjus, kuri rakstā nemaz nav minēti. Turklāt minētais raksts nepārprotami publicēts sadaļā "Pasaulē / Ārzemēs". Savukārt Latvijas draudze, kā norādīts tās statūtos, pārstāv tikai tās Jehovas liecinieku draudzes, kas darbojas Latvijas Republikā, un tātad ierosināt tiesvedību, piemēram, Vācijas jehoviešu vārdā tai nav nekāda pamata.
"Tiesa secināja, ka konkrētā publikācija nav attiecināma uz Latviju un Jehovas lieciniekiem Latvijā. Tātad, ja kaut kas ir rakstīts par organizāciju vienā valstī, tas nenozīmē, ka tas attiecas uz šo organizāciju citā valstī," norāda advokāte Viktorija - Jarkina - Toča. To pašu atzinusi arī tiesa, kuras spriedumā teikts: "Tiesa konstatēja, ka neviena no rakstā minētajām apstrīdētajām frāzēm nav izteikta tādā apgalvojuma formā, kas atbildētu uz šādiem jautājumiem: kas, kad, kur, ko un kā izdarījis vai noticis Jehovas liecinieku draudžu savienībā Latvijā."
Mēģinājums ierobežot vārda brīvību?
Tikpat dīvaina ir jehoviešu nostāja, ka pirms raksta publicēšanas žurnālistam vajadzējis prasīt Latvijas draudzes viedokli, jo pretējā gadījumā draudzei tiekot nodarīts kaitējums - nav īsti saprotams, kādu gan viedokli Latvijas jehovieši varētu paust par faktiem, kas uz viņiem vispār neattiecas, turklāt šāda prasība liecina par vēlmi ietekmēt presi un panākt sev labvēlīgu publikāciju veidošanu. Citiem vārdiem sakot - ja vēlaties par mums rakstīt, tad tikai izmantojot mums labvēlīgus avotus. Tas ir klajā pretrunā ar likumu "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem", kur teikts, ka žurnālists vāc informāciju jebkādā ar likumu neaizliegtā veidā un no jebkura ar likumu neaizliegta informācijas avota. Šis pats likums arī neparedz publikāciju iepriekšēju saskaņošanu.
Jauns.lv publikācija balstījās uz tādu organizāciju kā "JZ Help e.V." apkopoto informāciju un citēja tās viceprezidenti Barbaru Kohoutu, kura izteicās par seksuālo vardarbību jehoviešu vidē, kā arī vietnē silentlambs.org atrodamajiem stāstiem par šo tēmu. "Nevar sodīt žurnālistu par viedokļu atspoguļošanu, izmantojot citu personu citātus - tā jau ir vārda brīvības ierobežošana. Šajā gadījumā tiesa nolēma, ka publikācijā ir atspoguļots citu personu viedoklis, atsaucoties uz vairākiem ārvalstu avotiem, kas apkopojuši informāciju par pedofilijas gadījumiem jehoviešu organizācijās. Turklāt publikācijā arī ir minēts, ka paši jehovieši šiem pārmetumiem nepiekrīt," uzsver advokāte.
Rīgas apgabaltiesa savā spriedumā norādīja, ka, ja žurnālistam tiktu liegta iespēja atsaukties uz tādu amatpersonu vai speciālistu sniegto informāciju, kuri kā noskaidrojamo jautājumu pārzinātāji un eksperti pirmšķietami ir kompetenti sniegt informāciju vai izteikt viedokli par attiecīgo jautājumu, tiktu nesamērīgi ierobežotas iespējas veikt žurnālistisko izmeklēšanu, publicēt izpētes secinājumus un pildīt demokrātiskā sabiedrībā nepieciešamo žurnālista uzdevumu – informēt sabiedrību par aktuālām un nozīmīgām tēmām. Tas apstāklis, ka publikācijā ietverta arī prasītājiem nepatīkama informācija, nav pietiekams, lai konstatētu viņu tiesību aizskārumu, ko vajadzētu kompensēt.
