Pasaule turpina sakarst, sasniedzot jaunu rekordu

Pagājušais gads bijis siltākais novērojumu vēsturē, taču eksperti neprognozē, ka šogad tiks sasniegts jauns rekords. Latvijā pērn reģistrēti 324 siltuma rekordi un tikai septiņi jauni aukstuma rekordi. Lielākais sals bija -29,5 grādi 8. janvārī Daugavpilī, stiprākais karstums 28. jūnijā, kad Jēkabpilī un Mērsragā termometra stabiņš pakāpās līdz 32,9 grādiem.

Karstums nogalina

Ekspertu aplēses liecina, ka ilgstošo un līdz šim nepieredzēto karstuma viļņu dēļ 2023. un 2024. gadā vidējā temperatūra pasaulē bija par 1,5 grādiem augstāka nekā pirmsindustriālajā laikā.

Dienestā gan uzsver, ka tas nenozīmē, ka pastāvīgi ir pārsniegta 1,5 grādu temperatūras pieauguma robeža, taču brīdina, ka tas ir bīstami tuvu. Klimata pārmaiņu brīdinājumos noteiktais slieksnis neattiecas uz vidējo temperatūru atsevišķos gados, bet gan desmitgadēs.

Tomēr ES aģentūra norāda, ka arī īslaicīga šī līmeņa pārsniegšana liecina par līdz šīm nepieredzētām cilvēces radītām pārmaiņām, kuru dēļ pasaule arvien biežāk un intensīvāk piedzīvo sausumu, vētras, plūdus un karstuma viļņus.

Pērn 1300 svētceļnieku bojāeja Saūda Arābijā lielā karstumā, spēcīgas tropiskās vētras Āzijā un Ziemeļamerikā, plaši plūdi Eiropā un Āfrikā kļuva par vieniem no drūmākajiem gada notikumiem.

Okeāni iztvaiko, radot vētras

Okeāni, kas ir būtisks klimata regulators un absorbē 90% siltumnīcas efektu izraisošo gāzu radītā siltuma pārpalikuma, sasila līdz rekordlīmenim, noslogojot koraļļu rifus un jūras dzīvi un izraisot ekstremālus laikapstākļus.

Siltākas jūras nozīmē lielāku iztvaikošanu un lielāku mitruma daudzumu atmosfērā, kas izraisa spēcīgākus nokrišņus, dod enerģiju cikloniem un rada dažkārt nepanesamu mitrumu.

2023. gadā karstumu veicināja spēcīga dabas parādība “El Ninjo”, kas atkārtojas vidēji reizi divos līdz septiņos gados un saistīta ar ūdens virsmas temperatūras paaugstināšanos Klusā okeāna centrālajā un austrumu daļā. Taču “El Ninjo” beidzās 2024. gada sākumā, un zinātnieki nav spējuši izskaidrot, kādēļ globālā temperatūra arī pēc tam saglabājusies rekordaugsta vai tuvu tai.

Ar skaistām runām nepietiek

Zinātnieki brīdina par neatgriezeniskiem draudiem klimatam, ja globālā temperatūra par 1,5 grādiem pārsniedz vidējo laika posmā no 1850. līdz 1900. gadam, kas ir atskaites periods pirmsindustriālajam laikmetam.

2015. gadā Parīzē gandrīz 200 valstis vienojās, ka 1,5 grādu pieauguma nesasniegšana ir labākā iespēja, kā novērst katastrofālu klimata pārmaiņu ietekmi, taču pasaule nav pietuvojusies mērķim to samazināt.

ANO samitā 2023. gadā valstis vienojās par atteikšanos no fosilā kurināmā, taču pēdējā sanāksmē novembrī neizdevās panākt nekādu progresu.

Arī Latvijā ar to veicas ne pārāk. 9. janvārī, opozīcijai noraujot kvorumu, Saeima pirmajā lasījumā nenobalsoja par Klimata likuma projektu, kura mērķis ir nodrošināt virzību uz šo pārmaiņu ierobežošanu.

Vairākas reizes balsojot, par nobalsoja 48 deputāti, vienam atturoties, un kvoruma trūkuma dēļ Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa slēdza parlamenta sēdi.

Opozīcija izvēlas problēmu ignorēt

Opozīcijas deputāte Linda Matisone (Apvienotais saraksts) pauda, ka neesot zināms precīzs un objektīvs izmaksu novērtējums, cik valstij izmaksās klimatneitralitātes mērķu sasniegšana.

“Latvija pirmajā vietā” deputāts Kristaps Krištopans retoriski vaicāja, kāds labums ir Latvijas iedzīvotājiem no šī likuma. “Absolūti nekāds, mēs kārtējo reizi uzņemsimies saistības, kas nav mūsu iedzīvotāju interesēs,” izteicās opozicionārs.

Parlamentārietis Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība) uzskata, ka Klimata likums jāieliek dziļā atvilktnē uz vairākiem gadiem, jo neesot īstais brīdis, kad to apspriest: “Ja vēl pēc pieciem gadiem kādam liksies, ka šis likums ir lietderīgs – varbūt tas ir virzāms atkārtoti.”

Klimata un enerģētikas ministrija skaidro, ka nacionālajā līmenī likums darbosies kā juridiskais pamats klimata politikas ieviešanai. Tas nepieciešams arī Eiropas Savienības fondu finansējuma apguvei nacionālā līmeņa klimata pasākumu un politikas īstenošanai, tostarp ēku energoefektivitātes uzlabošanai gan sabiedriskajā, gan privātajā sektorā un atjaunīgo energoresursu tehnoloģiju attīstīšanai un ieviešanai.