Rinkēvičs: ceru, ka Tramps nedomā nopietni uzbrukt Kanādai un atņemt Dānijai Grenlandi
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs cer, ka jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa izteikumi par Kanādas anektēšanu un Grenlades pārņemšanu bija retorika, izriet no viņa sacītājā preses konferencē otrdien, kad Rinkēvičs tikās ar ministru prezidenti Eviku Siliņu.
Tramps bija izteicies, ka viņš varētu izmantot militāru spēku, lai pārņemtu Panamas kanālu un Grenlandi, un "ekonomisku spēku", lai anektētu Kanādu, vēsta "NBC News".
Valsts prezidents akcentēja, ka Latvija ciena katra sabiedrotā teritoriālo nedalāmību. Viņaprāt, būtu labi, ja šādus jautājumus risinātu, balsoties uz starptautiskajām tiesībām un pieņemtajām normām. Rinkēvičs cer, ka šis bijis vairāk retorisks izteikums.
Savukārt Siliņa teica, ka ir jānošķir divas vietas - izteikumi un kaut kādas rīcības. Ministru prezidente uzsvēra, ka ir svarīgi ievērot mieru, tāpēc vispirms ir jāsaprot, vai pēc šiem izteikumiem sekos kādas darbības. Viņasprāt, kamēr Tramps vēl nav inaugurēts, kas notiks 20.janvārī, patlaban Trampa sacītais paliek vien izteikumu veidā.
Jauns.lv jau vēstīja, ka Tramps otrdien piedraudējis Dānijai ar “ļoti augstiem” tarifiem, ja tā pretosies viņa centieniem pārņemt ASV īpašumā Dānijas autonomo teritoriju Grenlandi, un atkārtoja savu vēlmi redzēt Kanādu kā ASV štatu.
Preses konferencē Tramps neizslēdza armijas vai ekonomisko piespiedu līdzekļu izmantošanas iespēju, lai atņemtu Dānijai stratēģiski svarīgo Grenlandi. “Nē, es nevaru to apsolīt ne vienā, ne otrā gadījumā,” Tramps atbildēja uz žurnālista jautājumu, vai viņš izslēdz militāra vai ekonomiska spēka lietošanu Grenlandes iegūšanai. “Es varu teikt to, ka mums Grenlande ir vajadzīga ekonomiskajai drošībai.”
"Cilvēki pat nezina, vai Dānijai ir kaut kādas likumīgas tiesības [uz Grenlandi], bet ja tās ir, tad [Dānijai] ir jāatsakās no tām, jo mums [Grenlande] ir vajadzīga nacionālajai drošībai, tas ir vajadzīgs brīvajai pasaulei. Es runāju par brīvās pasaules aizsardzību," paziņoja Tramps.
Trampa kareivīgie izteikumi par Grenlandi un Dāniju izskanējuši laikā, kad viņa dēls Donalds Tramps juniors kā “tūrists” apmeklēja šo Arktikas salu. Pirms ierašanās Grenlandes galvaspilsētā Nūkā Tramps juniors apgalvoja, ka dodas “privātā dienas ceļojumā”, lai tiktos ar cilvēkiem, un viņam nav plānotas tikšanās ar valdības amatpersonām.
Savukārt Dānijas premjerministre Mete Frederiksena, komentējot Trampa juniora vizīti Grenlandē, Dānijas televīzijā izteicās, ka “Grenlande pieder grenlandiešiem” un tikai vietējie iedzīvotāji var noteikt tās nākotni. Viņa atkārtoti uzsvēra, ka “Grenlande netiks pārdota”, gan uzsverot nepieciešamību Dānijai ļoti cieši sadarboties ar ASV.
Vienlaikus Tramps paziņoja, ka izmantos “ekonomisko spēku” pret Kanādu, cenšoties panākt tās kļūšanu par ASV štatu, un turpināja ierasti dēvēt demisionējušo Kanādas premjerministru Džastinu Trudo par “štata gubernatoru”. un nosauca ASV-Kanādas robežu par "mākslīgi novilktu līniju". Apvienotā ASV un Kanādas valsts “tiešām būtu kaut kas īpašs”, paziņoja Tramps, piebilstot, ka ASV faktiski aizsargā Kanādu un tai no Kanādas precēm neko īpaši nevajag. Pēc tam Tramps sociālajā vietnē "Truth Social" publicēja kanādiešus nonievājošus attēlus.
Pats Trudo paziņoja, ka Kanāda nekad nekļūs par ASV sastāvdaļu, uz ko Trampa aktīvais atbalstītājs, pasaules bagātākais cilvēks Īlons Masks rupji atbildēja, ka "meitenīte" Trudo vairs nav "Kanādas gubernatore", un tāpēc nevienu neinteresē Trudo teiktais.
