Žurnāls „Atpūta” un 18. novembris
Pirms 100 gadiem sāka iznākt populārais nedēļas žurnāls „Atpūta”, kurš neatkarīgās starpkaru Latvijas laikā izdeva 16 Latvijas dzimšanas dienas svētkiem ...
FOTO: Latvijas „neatkarības simbolam” - žurnālam „Atpūta” 100 gadi
Pirms simts gadiem, dažas dienas pirms Latvijas Republikas dzimšanas dienas, 1924. gada 8. novembrī, Latvijas preses kioskos parādījās viens no starpkaru Latvijas „neatkarības simboliem” – ilustrētā nedēļas žurnāla „Atpūta” pirmais numurs. 18. novembris ir īstais brīdis, lai atgādinātu par žurnāla, kurš arī daudzus gadu desmitus pēc tā likvidācijas, drūmajos Latvijas okupācijas gados, atgādināja par mūsu valsts brīvību un tās krāšņumu.
Patiesībā “Atpūtas” pirmais numurs iznāca krietni agrāk – vēl cara laikos, 1911. gada maijā. Tas iznāca tikai dažus mēnešus, un tā izdošana zināmā mērā tika pārtraukta tā vēlākās izdevējas Emīlijas Benjamiņas dēļ. Pēc tam „Atpūta” kioskos atkal parādījās pēc 12 gadiem un iznāca līdz pat 1941. gada jūnijam. Pēdējā gada laikā pēc Latvijas okupācijas gan žurnāls bija pārvērties par padomju ideoloģijas ruporu. Un bija vēl ceturtais „Atpūtas” izdošanas posms, kad pēc Latvijas neatkarības atgūšanas tā izdošanu atjaunoja rakstnieks Andris Kolbergs no 1991. līdz 1995. gadam.
Cara laika „Atpūta”
1911. gada maijā iznāca "Atpūtas" (vecajā ortogrāfijā: „Atpuhta”) pirmais numurs, kura redaktors bija vēlākais žurnālistes un izdevējas Emīlijas Benjamiņa (Elkas, dzimusi Simsone) vīrs Antons Benjamiņš. Zīmīgi, ka Emīlija Benjamiņa bija vienlaicīgi gan „Atpūtas” kaprace, gan pēc tam arī tās atdzemdētāja.
Pagājušā gadsimta sākumā, kad Latvija vēl bija Krievijas impērijas sastāvā, Emīlija Benjamiņa strādāja laikrakstos „Dienas Lapa” un „Dzimtenes Vēstnesis”, bet Antons Benjamiņš - laikrakstos „Mājas Viesis” un „Rīta Vēstnesis”. 1911. gadā Antons Benjamiņš kopā ar savu kompanjonu Haimu Blankenšteinu nodibināja žurnālu „Atpūta", kas togad no maija līdz novembrim iznāca divas reizes mēnesī, bet vēlāk nīkuļodami iznāca vēl trīs numuri 1912. gadā. Tam, ka žurnāls beidza pastāvēt „jāpateicas” tieši Emīlijai Benjamiņai.
1911. gadā Antons Benjamiņš un Haims Blankenšteins nolēma izveidot jauna tipa periodisku izdevumu – ilustrētu žurnālu. Viņiem arī izdevās izveidot pirmo ilustrēto žurnālu latviešu valodā, bet tikai daļēji. „Atpūta” gan bija bagātīgi piesātināta ar ilustrācijām, tomēr maz bija attēlu, kuriem bija patstāvīgas informācijas funkcijas. Patiesībā žurnāla slejās teksts un attēli dzīvoja katrs „savu dzīvi”, nebija savstarpēji saistīti. Tādēļ Antonu Benjamiņu vēl nevar uzskatīt kā pirmā latvieši ilustrētā žurnāla nodibinātāju, bet kā aizsācēju šai idejai gan.
Neatkarīgā „Atpūta”
„Atpūta” atkal kioskos parādījās desmit dienas pirms Latvijas piektās dzimšanas dienas 1924. gadā, un nu jau tās izdevēja bija Emīlija Benjamiņa, bet tās galvenais redaktors un idejiskais vadītājs līdz pat savai nāvei 1939. gadā bija Antons Benjamiņš. Pateicoties “Jaunāko Ziņu” peļņai, jau no 1924. gada “Atpūta” bija vislētākais nedēļas žurnāls un biezāks par konkurentiem, tādēļ ātri ieguva popularitāti un pāris gadu laikā „noraka” savus konkurentus (piemēram, žurnālus „Ilustrēts Žurnāls” un „Nedēļa”).
Jau 1926. gadā „Atpūta” sāka iznākt krāsās. Tajā publicēja daudz krāsu fotogrāfiju, bija raksti par daudzveidīgām tēmām: izglītību, zinātnes un tehnikas sasniegumiem, par modi un mājsaimniecību, bija sadaļa bērniem, ar turpinājumiem publicēja garstāstus un romānus. Tā metiens izdošanas laikā pieauga no 6000 līdz vairāk nekā 70 000 eksemplāru. Un Benjamiņu impērija 1926. gadā sāka izdot vēl vienu superpopulāru žurnālu – sievietēm adresēto „Zelteni”.
Kā vēsta Latvijas Nacionālais arhīvs, daudzu simtu periodisko izdevumu vidū, kas iznāca Latvijā starp diviem pasaules kariem, vispopulārākais bija žurnāls „Atpūta”. Tas turpinājās arī pēc 1934. gada 15. maija Kārļa Ulmaņa apvērsuma – Benjamiņa impērijas izdevumi veiksmīgi spēja pielāgāties Ulmaņa autoritārajam režīmam.
Padomju „Atpūta”
Pēc okupācijas 1940.gada jūnijā „Atpūtas” saturs strauji mainījās un žurnāls pārtapa par padomju ideoloģijas ruporu, publicēdams pastāstus par „varenās padomjzemes” plauksmi, stahanoviešu varoņdarbiem un mācīdams latviešiem krievu valodu . To atgādina arī kāda anekdote, spēlējoties ar padomju okupācijas pirmā gada preses izdevumu nosaukumiem. Garāmgājējs kioskniekam prasa pēc kāda jaunākā izdevumu, un saņem atbildi: „„Atpūtas” un „Brīvā Zemnieka” vairs nav. „Padomju Latvija” izpārdota. Atlicis vienīgi „Darbs” un „Cīņa””. Vēl pāris numurus žurnāla pasītē kā formālā izdevēja tikai minēta Emīlija Benjamiņa, bet pēc tam jau okupantu izveidotā Valsts apgādniecības un poligrāfisko uzņēmumu pārvalde.
Pēc Latvijas „brīvprātīgās” pievienošanas Padomju Savienībai – 1940. gada 9. augustā „Atpūta” iznāca ar PSRS slaucējas attēlu no Aizbaikāla Staļina kolhoza uz vāka, mainījās žurnāla nosaukuma dizains, pirmajās lappusēs publicēja kompartijas vadoņu portretus. Žurnāla saturs kļuva aizvien padomiskāks, līdz tas pārstāja iznākt 1941. gada jūnijā, kad Latviju okupēja nacistiskās Vācijas karaspēks. Pašu žurnāla izdevēju Emīliju Benjamiņu 1941. gada 14. jūnijā deportēja uz Usoļlagu, kur viņa mira 1941. gada septembrī.
Atjaunotā „Atpūta”
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas „Atpūtas” izdošanu senajās pirmskara neatkarīgās Latvijas tradīcijās atjaunoja rakstnieks Andris Kolbergs, kurš bija arī atjaunotās Rīgas Latviešu biedrības pirmais priekšsēdētājs un Latvijas Detektīvžanra asociācijas prezidents. Tomēr pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu pirmajā pusē „Atpūta” neizturēja pārsātināto Latvijas preses tirgus konkurenci un pārstāja iznākt.
