Aizkrauklieši ceļ trauksmi par Sarkanajā grāmatā ierakstīto mežloku iznīcināšanu. FOTO

„Aizkraukles pagasta iedzīvotāji bija satraukušies, ka plānots izcirst viņu iemīļotu pastaigu mežu, kurā, cita starpā, bija ievērojamas lakšu audzes. Iedzīvotāji bija sazinājušies ar Dabas aizsardzības pārvaldi, kas apliecināja, ka lakšu audze 100 kvadrātmetru platībā reģistrēta dabas datu sistēmā „Ozols” (kā aizsargājamā teritorija. Neraugoties uz šo situāciju, nupat, oktobrī, nozāģēts pilnībā viss mežs, ieskaitot lakšu audzes zonējumu,” Jauns.lv pastāstīja pagasta iedzīvotāja Ieva.

Dabas aizsardzības pārvalde: „Varēs novērtēt tikai pavasarī”

Vietējie iedzīvotāji Dabas aizsardzības pārvaldei (DAP) jau šī gada pavasarī ziņoja: „Esam saņēmuši ziņu, ka Aizkraukles pagastā pašvaldība ir plānojusi pilnībā izzāģēt birztalu, kurā ir plašas lakšu audzes. Iespējams, tāda situācija izveidojusies tāpēc, ka konkrētā zona nav atzīmēta kā mikroliegums. Plānots izcirst ne tikai lielos kokus, bet arī vistnotaļ tievos kociņus”.

DAP pagasta iedzīvotājus informēja, ka atbilstoši Noteikumiem par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu laksis ir iekļauts īpaši aizsargājamo sugu sarakstā un tādēļ tā „savas kompetences ietvaros ir veikusi preventīvās darbības, lai, veicot mežsaimniecisko darbību īpašumā (Mežs pie Dzeņiem), nenotiku administratīvais pārkāpums īpaši aizsargājamo sugu aizsardzības jomā un lai lakšu dzīvotnes labvēlīgs stāvoklis tiktu nodrošināts arī turpmāk.”

Tomēr šomēnes aizkrauklieši konstatēja, ka šajā teritorijā ir ne tikai izcirsti koki, bet arī ar smago tehniku izbraukāta (izdangāta) zeme, kas neliecina par tur kādreizējo augu valsti – lakšiem. Tomēr DAP konstatējusi, ka mežistrādes darbi veikti atbilstoši „labai praksei” un, ja arī nodarīts kaitējums, tad to varēs konstatēt tikai pavasarī. Īpaši arī nevajadzētu uztraukties, jo lakši esot ļoti dzīvelīgi un tie, paredzams, ataugs. DAP komunikāciju speciāliste Maija Rēna Jauns.lv vēsta, ka 21. oktobrī uz notikuma vietu izbraukuši inspektori un nekāda skāde videi  nav novērota:

„Dabas aizsardzības pārvalde šopavasar saņēma iesniegumu par plānoto meža ciršanu Aizkraukles pagasta teritorijā, kurā konstatēta aizsargājamās sugas lakšu jeb mežloku audze. Pārvaldes inspektori teritoriju apsekoja un secināja, ka konkrētā audze ir ar labu dzīvotspēju, tajā lielā skaitā sastopami jauni augi un ziedoši lakši.

DAP vērsās Aizkraukles novada pašvaldībā, kam pieder konkrētais meža īpašums, lūdzot mežsaimniecisko darbību Īpašumā organizēt, respektējot lakšu atradni, un lakšu atradnes tuvumā darbus veikt pēc iespējas saudzīgi, lai netraumētu augu pazemes daļas, kuras nodrošinās dzīvotnes labvēlīgu stāvokli arī turpmāk. 

Šīs nedēļas sākumā inspektori atkārtoti veica pārbaudi īpašumā un secināja, ka mežistrādes darbi šajā vietā veikti ar Valsts meža dienesta izsniegtu atļauju, darbi pēc vizuālā novērtējuma veikti atbilstoši labai mežistrādes darbu praksei un meža zemes virskārta šajā vietā nav bojāta. Pēc pašreizējā novērtējuma veiktā mežistrāde nav iznīcinājusi aizsargājamās sugas atradni. Laksis ir ļoti dzīvotspējīgs augs, pašlaik tas ir “miera periodā” un gaida pārziemošanu, tādēļ darbu ietekmi uz šo audzi varēs precīzāk novērtēt vien pavasarī. Konkrētais meža nogabals pieder Aizkraukles novada pašvaldībai, kas arī ir veikusi mežistrādes darbus.”

Pašvaldība: „Ir pārliecība, ka dabas vērtības nav iznīcinātas”

Savukārt Aizkraukles novada pašvaldības Komunikācijas nodaļas vadītāja vietniece  Evija Vectirāne Jauns.lv pauda: „Atbilstoši Valsts kontroles norādījumiem, pašvaldībām ar to īpašumā esošajiem meža resursiem jārīkojas saimnieciski, gūstot iespējami lielāko labumu no šo vērtīgo publisko aktīvu pārvaldības. Pašvaldības īpašumā esošā mežaudze “Mežs pie Dzeņiem” Aizkraukles pagastā, saskaņā ar meža apsaimniekošanas plānu, 2024. gadā bija ievērojami pārsniegusi ciršanas vecumu, tāpēc, rīkojoties saimnieciski, tika organizēta tās ciršana. Pirms darbu uzsākšanas, iecere tika saskaņota ar uzraugošajām institūcijām. 2024. gada 22. maijā saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes vēstule par lakšu atradni īpašumā “Mežs pie Dzeņiem” ar norādēm, kuras ievērojot veicami mežizstrādes darbi. Arī Valsts meža dienests izsniedza apliecinājumu koku ciršanai. Pašvaldība mežsaimniecisko darbību īpašumā organizēja, respektējot lakšu atradni un tās tuvumā darbus veica pēc iespējas saudzīgāk, lai netraumētu augu pazemes daļas, kuras nodrošinās dzīvotnes labvēlīgu stāvokli arī turpmāk.

Mežizstrādes darbi tika veikti ļoti pateicīgos laika apstākļos, ilgstošais sausums bija labvēlīgs, lai ar mežizstrādes tehniku netiktu atstātas risas un bojāta augu pazemes daļa. Līdz ar to, ir pārliecība, ka minētās dabas vērtības nav iznīcinātas.

Laksis (Allium ursinum) ir daudzgadīgs liliju dzimtas lakstaugs. Novērota sīpola pašiedziļināšanās augsnē ar katru nākošo veģetācijas sezonu. Vecie augi atmirst pēc astoņiem-desmit gadiem, tādējādi regulējot populācijas vecumu. Auglis - trīscirkņu pogaļa, katrā cirknī pa vienai melnai sēklai. Zied maijā un jūnija sākumā. Vasaras otrajā pusē virszemes daļas nonīkst, un augs nav konstatējams.”

Savvaļas laksis - Sarkanajā grāmatā iekļautais augs

Laksis vai meža loks (Allium ursinum) ir daudzgadīgs sīpolu dzimtas lakstaugs, kura izplatības apgabals aptver Eiropu no Skandināvijas līdz Vidusjūras piekrastei, kas ir ierakstīts Latvijas Sarkanajā grāmatā. Tas papildus aizsargājama auga statusam, ar savu spēcīgo ķiploku smaržu izpelnījies arī gardēžu uzmanību. Tādēļ mežloks ir brīvi pieejams arī pilsētu tirdziņos, kaut arī lakša ievākšana savvaļā ir aizliegta. Toties legāla, mājās audzētu lakšu tirdzniecība ir pieļaujama.

Par savvaļā augušu lakšu plūkšanu vai realizāciju var tikt piemērots naudas sods: fiziskai personai līdz 700 eiro, savukārt juridiskai personai līdz pat 1400 eiro, konfiscējot nelikumīgi iegūtos augus. To nosaka Sugu un biotopu aizsardzības likuma 25. pants.