Savvaļas laksis - Sarkanajā grāmatā iekļautais augs - brīvi nopērkams tirgū. FOTO

Laksis ir daudzgadīgs lakstaugs, kas pārstāv sīpolu dzimtu. Tā izplatība teritorijas ziņā sniedzas no Skandināvijas līdz pat Vidusjūras piekrastei un auga nosaukums latīņu valodā (Allium Ursinum) nozīmē „lāču sīpols”, kas norāda, ka arī brūnajiem lāčiem laksis ir liels gardums – tie mēdzot izrakāt meža zemsedzi, lai piekļūtu iekārotajiem sīpoliem. Taču cilvēkam patvaļīga šī lakstauga iegūšana savvaļā ir aizliegta. Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) sabiedrisko attiecību un vides izglītības nodaļas vadītāja Inese Pabērza, skaidrojot Lakša īpašo statusu, neslēpj, ka tirgotāju kontrolēšana kļūst ar vien grūtāka: „Nav noslēpums, ka lakšus šajā sezonā samērā brīvi var nopirkt tirdzniecības vietās, kas zinātājiem raisa jautājumus par to izcelsmi. Kā labs piemērs auga aizsardzībai jāmin Rīgas pašvaldība, kas ir noteikusi, ka šī auga tirgotājiem ir jābūt nodrošinātiem ar īpašumu, kurā audzēti mežloki, apliecinošiem dokumentiem. Taču arī tas negarantē, ka lakši tik tiešām iegūti no piemājas saimniecības.” DAP pārstāve skaidro, ka tirgotājam daļu realizējamā auga iespējams izaudzēt pašam, taču lielāko daļu iegūt savvaļā, kas, protams, ir „izdevīgāk”.

Lakša tirgotāji neslapstās

Pētot notiekošo, Kasjauns.lv devās uz Rīgas Centrāltirgu, lai aprunātos gan ar pircējiem, gan pavasara zaļumu tirgotājiem. „Jā, protams, piedāvājam arī lakšus, stāv jums tieši pretī!” lepni apgalvo Natālija, kas zaļumus, tostarp lakšus lepni tirgo pašā centrāltirgus vidū. Uz jautājumu, vai viņai ir izsniegta nepieciešamā atļauja jaunā meitene atbild apstiprinoši: „Jā, mums ir pašvaldības atļauja tirgot mežlokus. Mēs sadarbojamies tikai ar tām saimniecībām, kas likumīgi audzē šo augu. Esam ļoti labi informēti par tā statusu.” Tiesa gan uzrādīt attiecīgos dokumentus tirgotāja šobrīd nespēj – tie esot mājās un līdzi parasti netiek ņemti. Vidēja mežloku buķete pie Natālijas maksā 50 centi un cenas šim augam parasti svārstās no 25 centiem par mazo buķeti un 1 eiro par lielāko buķeti. „Augs tik tiešām ir ļoti iecienīts, gan savas garšas, gan bagātīgās vitamīnu buķetes dēļ. Ikdienā tam ir ļoti daudz pielietojumu,” skaidro meitene. Kāda cita tirgone tikmēr pieklājīgi jautā „ko vēlaties?”, taču pilnībā izmaina sejas izteiksmi un novēršas, kad jautājam par iespējām iegādāties laksi. Sieviete par to runāt atsakās. Taču vēl brīvāk aizsargājamo laksi tirgo Armands, kura stendā bez šī auga atrodamas vien dažas sēņu kastes. Vīrietis savu lakšu piedāvājumu lepni izstādījis uz atsevišķa stenda un nosaukumu izcēlies lieliem, drukātiem burtiem. Jāpiebilst, ka sarunā pieminot vārdu „laksis”, mums pievēršas teju visu apkārtējo dārzeņu tirgoņu uzmanīgie skatieni. „Es nevarēšu komentēt citu tirgotāju darbību, taču man, protams, ir atļaujas. Mūs stingri kontrolē – es nedomāju, ka kāds te laksi tirgo nelikumīgi,” atzīst vīrs gados, ar skatienu, izvairīgi meklējot kolēģus. Arī šīs kungs attiecīgos dokumentus šodien nav paņēmis līdzi.

Sodi īpaši bargi – līdz pat 1400 eiro

Satiekam arī kādu jelgavnieci vārdā Tatjana, kura atklāj savu pieredzi saistībā ar aizsargājamo augu iegādāšanos: „Šodien gan lakšus nemeklēju, taču esmu no Jelgavas un tur laksi pārsvarā nopirkt var, tā teikt, „zem letes”, ja esi biežs viesis pie konkrētā tirgoņa.”

Līdzīgi par situāciju dziļākos laukos stāsta Mētra, kura dzīvo netālu no Lietuvas robežas – laksis pieejams pie pazīstamiem tirgoņiem un atklāti, uz stendiem redzams samērā reti. Grūti spriest, vai Rīgas centrāltirgū sastaptie tirgotāji tik tiešām laksi pārdod likumīgi, taču jāņem vērā tas, cik brīvi, atšķirībā no lauku tirdziņiem, laksis tiek izstādīts Rīgas Centrāltirgū. Kā informē DAP, sodi par šī auga nelikumīgu realizāciju nav no tiem mazākajiem: „Gadījumā, kad tiek iegūti pierādījumi, ka lakši iegūti savvaļā, tiek uzsākta lietvedība un nodarbes izvērtēšana. Saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksa 78. pantu par normatīvajos aktos noteikto sugu un biotopu aizsardzības prasību pārkāpšanu var piemērot naudas sodu fiziskajām personām no 15 līdz pat 700 eiro, konfiscējot nelikumīgi iegūtos augus, savukārt juridiskajām personām – no 70 līdz pat 1400 eiro ar krājumu konfiskāciju.”

DAP vēlas atgādināt, ka lakši tiek tirgoti arī kā stādi, līdz ar to katram gardēdim ir iespēja šo augu audzēt legāli, savām vajadzībām, piemēram, puķu podiņā vai stādu kastē, ja nav pieejams dārzs. Tiesa gan, lai arī speciālisti atzīst, ka kontrolēt lakšu izcelsmi kļūst arvien grūtāk, šo augu lietošana uzturā, tos iegūstot tieši savvaļā, pagaidām nav mazinājusi tā izplatību.