Bijušais maksātnespējas administrators Māris Sprūds uzvar Latvijas valsti Eiropas Cilvēktiesību tiesā

Jāpaskaidro, ka, ņemot vērā to, ka visu triju prasību priekšmets ir līdzīgs, tiesa iepriekš nolēma tās izskatīt kopīgi.

Attiecīgi konstatēts, ka Rīgas apgabaltiesai, 2017. gadā lemjot par prasītāju pirmstiesas apcietinājumu, prasītājiem nav bijusi nodrošināta pilnīga pieeja lietā esošajiem materiāliem un tāpēc viņiem nav bijusi atbilstoša iespēja tos apstrīdēt. Tādējādi tiesa atzina, ka ticis pieļauts Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 5. panta 4. paragrāfa pārkāpums.

Vienlaikus tiesa atzinusi, ka nav iespējams izteikt pieņēmumus, vai gadījumā, ja prasītājiem būtu bijusi iespēja pienācīgi apstrīdēt lietā esošos materiālus, Rīgas apgabaltiesas lēmums būtu bijis citāds.

Pamatojoties uz to, tiesa noraidīja bijušo administratoru un policista prasības par kompensāciju. Sprūds bija prasījis 20 000 eiro, bet abi pārējie – pa 10 000 eiro lielu kompensāciju.

Sprūds: “Situācija bija absurda”

“Būtībā ir atzīts, ka apcietināšana šādos apstākļos bija nepieļaujama. Tolaik man faktiski bija jāaizstāvas pret pierādījumiem, kurus man nedarīja zināmus, jo tie esot izmeklēšanas noslēpums. Situācija bija absurda un apcietinājums – prettiesisks,” telefonsarunā ar Jauns.lv ECT lēmumu komentē Sprūds.

Sprūda krimināllietas prokurors ir Uldis Cinkmanis, kura vārds savulaik medijos plašāk izskanēja arī saistībā ar plaģiātisma skandālu.

Juridiskajā fakultātē speciāli izveidota komisija, savulaik vairākus mēnešus nodarbojās ar prokurora Ulda Cinkmaņa bakalaura un maģistra darbu izvērtēšanu un tolaik konstatēja, ka bakalaura darbs ir plaģiāts, savukārt maģistra darbs ir ar būtiskiem trūkumiem.

Cinkmanis pēcāk tiesā panāca, ka tiek atcelts Latvijas Universitātes (LU) 2021. gada lēmums anulēt viņa Bakalaura darba vērtējumu un atņemt viņam sociālo zinātņu bakalaura grādu tiesību zinātnē.

Sprūda aizturēšana un apjomīgā drošības nauda

Jau ziņots, ka toreizējo maksātnespējas administratoru Sprūdu Valsts policija aizturēja 2017. gada jūnijā. Tika arestēti vairāki nekustamie īpašumi, luksus klases automašīnas un vairāki simti tūkstoši eiro skaidrā naudā. Sprūdu atbrīvoja 2018. gada februārī pret pusmiljona eiro lielu drošības naudu. Šis ir viens no lielākajiem drošības naudas apmēriem Latvijas tiesu sistēmas vēsturē, un to oficiāli samaksāja viņa brālis, uzņēmējs Kristaps Sprūds.

Saskaņā ar apsūdzību Sprūdam uzņēmumu "Dzimtā sēta" un "Peltes īpašumi" maksātnespējas procesos tiek inkriminēta aptuveni 2,6 miljonu eiro piesavināšanās. Savukārt "Trasta komercbankas" likvidācijas procesā viņš apsūdzēts par aptuveni 1,2 miljonu eiro izspiešanu. Patlaban lieta, kurā bez Sprūda apsūdzētas vēl vairākas personas, atrodas Rīgas pilsētas tiesā Vidzemes priekšpilsētā.

Savukārt Durevskis apsūdzēts citā lietā par izspiešanu un tirgošanos ar ietekmi. Rīgas apgabaltiesa šogad martā viņam piesprieda divu gadu un sešu mēnešu cietumsodu, kā arī nolēma liegt tiesības ieņemt valsts amatpersonas amatu uz trīs gadiem. Tāpat nolemts konfiscēt mantu. Spriedums patlaban pārsūdzēts Augstākajā tiesā.

Durevski Valsts policija apcietināja laikā, kad policija citā kriminālprocesā aizturēja arī divus citus maksātnespējas administratorus – Sprūdu un Ilmāru Krūmu. Pēc vairāku mēnešu pavadīšanas apcietinājumā tiesa nolēma Durevski atbrīvot pret 25 000 eiro drošības naudu.

Savukārt Strauts kopā ar uzņēmēju Edgaru Mētru apsūdzēts kādā krimināllietā par iespējamu aplokšņu algu izmaksāšanu divu uzņēmumu darbiniekiem un izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Rīgas pilsētas tiesa Latgales priekšpilsētā šo lietu plāno turpināt skatīt 6. novembrī plkst. 10.

Strauts savulaik ieņēma Rīgas reģiona pārvaldes Zemgales iecirkņa priekšnieka amatu, taču 2016. gadā no dienesta tika atvaļināts. Iecirkņa priekšnieka pienākumus viņš nepildīja jau no 2015. gada.

Saskaņā ar apsūdzību uzņēmumu atbildīgā persona ar tās darbinieka atbalstu laikā no 2016. gada janvāra līdz 2017. gada jūlijam izvairījās no valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas 218 440 eiro apmērā, informēja prokuratūrā.

Savukārt laikā no 2016. gada aprīļa līdz 2017. gada jūlijam uzņēmuma darbiniekiem izmaksāja aplokšņu algas, tādējādi pārkāpjot darba samaksas noteikumus.

Uzņēmuma darbinieki aplokšņu algās ik mēnesi saņēma, sākot no pāris eiro līdz pat vairākiem simtiem eiro. Vienā no mēnešiem uzņēmuma darbiniekiem kopumā tika izmaksātas aplokšņu algas pat 6476 eiro apmērā, liecina apsūdzība.