Medijs: ASV un Izraēla plānoja bijušā prezidenta Ahmadinedžada nākšanu pie varas Irānā
ASV un Izraēla plānoja, ka pēc militārā trieciena Irānai pie varas atgriezīsies bijušais prezidents Mahmuds Ahmadinedžads, atsaucoties uz avotiem Savienoto Valstu valdībā ziņo aikraksts "The New York Times".
Plāns paredzēja uzbrukumu apsardzei pie ēkas Teherānā, kur Ahmadinedžads atradās mājas arestā. Šo uzbrukumu kara pirmajā dienā veica Izraēlas gaisa spēki. Kā liecina satelītattēli, tika sagrauta ēka, kurā atradās Islāma revolūcijas gvardes karavīri.
Tomēr uzlidojumā tika ievainots arī pats Ahmadinedžads, un "cerības uz režīma maiņu" tika zaudētas. Pēc uzbrukuma Ahmadinedžads atklātībā vairs nav parādījies, un nav zināms, kur viņš atrodas pašlaik.
Laikraksts norāda, ka Ahmadinedžada izvēle par jauno Irānas līderi īsti nav pašsaprotama. Prezidenta amatā viņš atradās no 2005. līdz 2013. gadam. Tolaik Ahmadinedžads stingri atbalstīja Irānas kodolprogrammu, dedzīgi kritizēja ASV un aicināja "izdzēst Izraēlu no pasaules kartes". Tomēr vēlāk Ahmadinedžads kritizēja teokrātisko režīmu un apsūdzēja Irānas valdību korupcijā.
Trīs reizes - 2017., 2021. un 2024. gadā - Ahmadinedžadam liedza dalību prezidenta vēlēšanās, bet viņa līdzgaitnieki nonāca cietumā.
Tajā pašā laikā nav informācijas par Ahmadinedžada iespējamiem sakariem ar Rietumiem. Kas varētu viņu pārliecināt piedalīties ASV un Izraēlas plānā par varas maiņu Irānā, nav zināms, uzsver "The New York Times".
Laikraksts norāda, ka ASV prezidentu Donaldu Trampu, iespējams, uz to iedvesmojusi Venecuēlas viceprezidentes Delsijas Rodrigesas izrādītā gatavība sadarboties ar Vašingtonu pēc nu jau bijušā prezidenta Nikolasa Maduro sagūstīšanas un izvešanas uz ASV.
ASV un Izraēlas militārās operācijas pirmajā dienā pret Irānu gaisa uzbrukumos tika likvidēti Irānas augstākās vadības pārstāvji, tajā skaitā augstākais līderis ajatolla Ali Hamenei.
