Prokurors Cinkmanis ir nodarbojies ar plaģiātismu un arī samelojies
foto: LETA
2011. gads. Toreizējais Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers (no labās) pēc prokurora zvēresta nodošanas sveic Uldi Cinkmani svinīgajā virsprokuroru sanāksmē, atzīmējot Latvijas Prokuratūras 21. gadadienu.
112

Prokurors Cinkmanis ir nodarbojies ar plaģiātismu un arī samelojies

Kārlis Seržants

Jauns.lv

Juridiskajā fakultātē speciāli izveidotā komisija, kas vairākus mēnešus nodarbojās ar prokurora Ulda Cinkmaņa bakalaura un maģistra darbu izvērtēšanu, ir konstatējusi – bakalaura darbs ir tīrs plaģiāts, savukārt maģistra darbs ir ar būtiskiem trūkumiem. 22. februārī uz pirmo sēdi sanāks fakultātes dome, kurai balsojot būs jālemj, kā šo situāciju risināt tālāk, liecina Jauns.lv rīcībā esošā informācija.

Prokurors Cinkmanis ir nodarbojies ar plaģiātismu ...

Prokurora zinātnisko darbu vērtējums - ierobežotas pieejamības informācija

Pēc savulaik Jauns.lv izrādītās intereses par šo lietu, Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē komisijas slēdziens, ar kuru jau pirms dažām nedēļām domes locekļi ir iepazīstināti, tika padarīts par ierobežotas pieejamības informāciju. Tomēr portālam izdevās aprunāties ar dažiem no 29 domes locekļiem, kuri viņu vārdus saprotamu iemeslu dēļ lūdza neminēt.

Aptaujātie apstiprināja informāciju, ka vērtēšanas komisija ir secinājusi - Ulda Cinkmaņa bakalaura darbs viennozīmīgi ir vērtējams kā plaģiāts, savukārt maģistra darbā ir būtiski trūkumi ar izmantoto avotu norādīšanu obligātajās atsaucēs. Jāatzīmē, ka atsauču neuzrādīšana un tātad teksta uzdošana par savu tālu no plaģiātisma nemaz nav. 

LU Juridiskās fakultātes dekāne Anitu Rodiņu apstiprināja, ka 22. februārī patiešām notiks domes sēde, uz kuru paskaidrojumu sniegšanai ir uzaicināts arī pats prokurors Cinkmanis. Viņa gan arī prognozēja, ka ar vienu sēdi šī jautājuma izskatīšanai nepietiks, jo materiālu ir daudz un, visticamāk, daudzi arī gribēs paust savu viedokli.

“Nekāda konkrēta lēmuma projekta nav, bet komisija par Cinkmaņa bakalaura un maģistra darbiem savus secinājumus ir devusi – pagaidām diemžēl tie ir iekšējas pieejamības dokumenti, kas būs pieejami pēc galīgā domes lēmuma. Tiem var nebūt arī izšķiroša nozīme, jo domnieki var lemt visādi. Varu teikt tikai to, ka katram domniekam ir ļoti lielas pārdomas par šo visu un ir dažādi viedokļi par to, ko darīt un ko nedarīt. Mums fakultātē ir labākie administratīvo tiesību speciālisti, jo tas ir administratīvs process, tāpēc es ceru, ka mēs spēsim nosvērt tās vērtības un izspriest, kas tad šajā gadījumā ir svarīgāks. Tieši dome ar savu balsojumu piešķir zinātniskos grādus, un tieši tāpat dome tos var arī atņemt,” saka Rodiņa.

Uz jautājumu, vai ir bijis kāds spiediens no Ģenerālprokuratūras, viņa atbildēja noliedzoši, taču atzina, ka visai liela interese par notiekošo tomēr ir izrādīta.

Rodiņa gan arī atzīst, ka līdz šim Juridiskā fakultātē ir bijusi visai stigra pieeja plaģiātismam. To Jauns.lv apstiprināja arī LU prorektore zinātniskajā darbā Ina Druviete, sakot, ka pēdējo piecu gadu laikā no universitātes šī iemesla dēļ ir atskaitīti pavisam 42 studenti un liela daļa ir tieši no Juridiskās fakultātes.

Rodiņa saka: “Jā, mēs to ņemam ļoti nopietni. Es, protams, neticu, ka tikai Juridiskajā fakultātē tiek pieļauts plaģiātisms, bet mēs esam visai nežēlīgi, pieprasot tā ievērošanu. Ja mēs redzam, ka kaut kas tīši tiek pārkāpts un sevišķi attiecībā uz plaģiātu, tad mēs tiešām esam ļoti radikāli un atskaitām nešauboties, piemērojot arī disciplinārsodu “atskaitīšana”. Diemžēl Latvijā normatīvie akti ir ļoti saudzīgi pret plaģiatoriem. Piemēram, ASV, ja students kādā universitātē būs šmaucies, viņš savā dzīvē nekur Amerikā studēt vairs nevarēs. Latvijā viņš mierīgi var pārcelties uz citu mācību iestādi. Iepriekšējā semestra laikā mēs atskaitījām trīs studentus, kuri bija nodarbojušies ar norakstīšanu eksāmena laikā. Jāņem tomēr vērā, kādu profesiju šie cilvēki apgūst.”

Savukārt Latvijas Republikas Prokuratūras pārstāve Aiga Eiduka sacīja tā: "Šobrīd Latvijas Universitāte gala lēmumu nav pieņēmusi, pēc mums zināmās informācijas tas būs 22.februārī. Prokuratūrai nav oficiāli zināms komisijas lēmums. Gala lēmums ir Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes domes lēmums. Tikai pēc šī lēmuma spēkā stāšanās prokuratūra var ko lemt."

Uldis Cinkmanis plaģiātu noliedz

Pirmo reizi informācija par iespējamo plaģiātismu Jauns.lv rīcībā kopā ar nelieliem materiālu fragmentiem nonāca jau pagājušās vasaras beigās – vēl pirms komisijas izveidošanas universitātē. Toreiz Jauns.lv vērsās ar vairākiem jautājumiem Ģenerālprokuratūrā, informējot, ka portāla rīcībā nonākušas ziņas, kādam informācijas avotam apgalvojot, ka prokurors Uldis Cinkmanis savā 2008. gada bakalaura darbā "Valsts probācijas dienesta uzraudzība pār nosacīti notiesātajām personām" ir nodarbojies ar plaģiātismu, iespējams, ka pat apmērā līdz 80%. Tostarp viņš bez atsaucēm esot izmantojis arī savas kolēģes, prokurores Viktorijas Šumskas 2005. gada maģistra darbu "Probācijas nozīme soda noteikšanā un izpildē". 

Toreiz ar ģenerālprokuratūras preses sekretāres Lauras Majevskas starpniecību Jauns.lv saņēma šādu atbildi: "U. Cinkmanis norāda, ka bakalaura darbu aizstāvēja 2008. gadā, par to saņemts pozitīvs vērtējums un tas nav atzīts par plaģiātu. Tajā gadā jau bija pretplaģiātisma programmas, kas ļauj izdarīt secinājumus - ja viņa darbs būtu plaģiāts, tad tas tiktu konstatēts jau Latvijas Universitātē. Prokurore Viktorija Šumska ar U.Cinkmaņa bakalaura darba saturu nav iepazinusies, līdz ar ko komentēt šos apgalvojumus nekādā veidā nevar."

Ģenerālprokurors norādīja, ka nav saņemti nekādi konkrēti pierādījumi, līdz ar ko komentēt baumas vai pieņēmumus viņš nevar.

Prokuratūra gaidīs LU gala lēmumu

Ar Ģenerālprokuratūras preses sekretāres Aigas Eidukas starpniecību saņemtais komentārs, liecina, ka iestāde gaidīs LU oficiālo lēmumu: “Šobrīd Latvijas Universitāte gala lēmumu nav pieņēmusi, pēc mums zināmās informācijas tas būs 22. februārī. Prokuratūrai nav oficiāli zināms komisijas lēmums. Gala lēmums ir LU Juridiskās fakultātes domes lēmums. Tikai pēc šī lēmuma spēkā stāšanās prokuratūra var ko lemt”.

Uz jautājumu, vai Generālprokuratūrā ir izskatīta prokurora Cinkmaņa uzvedība, kuras paraugi redzami videomateriālos no koncertzāles “Gors”, saņemta atbilde: “Prokuroru atestācijas komisija Prokuroru ētikas kodeksa normu pārkāpumu prokurora U. Cinkmaņa rīcībā nesaskatīja, taču komisijas laikā prokuroram ir norādīts kontrolēt savu uzvedību un ievērot ētikas normas ārpus darba laika. Šobrīd prokuratūra vēl turpina vērtēt prokuroru U. Cinkmani un gala lēmums nav pieņemts,” ziņo Eiduka.

Ar pašu Cikmani prokuratūras pārstāvei sazināties nav izdevies, jo viņš devies divu nedēļu atvaļinājumā.

Kas ir prokurors Cinkmanis

Cinkmanis ir Ģenerālprokuratūras Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokurors, kurš jau paspējis iekulties vairākos skandālos. 2020. gada sākumā Ģenerālprokuratūra informēja, ka Cinkmanim ir piemērots disciplinārsods par nolaidību bijušā maksātnespējas administratora Māra Sprūda krimināllietā. Izrādījās, ka krimināllietas materiālos bija iekļauti ierobežotas pieejamības dati (ieskaitot medicīniska rakstura) par konkrētām personām. Tas savukārt Sprūdam deva iemeslu pieteikt prokuroram noraidījumu, ko tiesnesis Imants Dzenis arī apmierināja.

Savukārt aizvadītā gada beigās internetā tika noplūdināti video, kuros Cinkmanis visai nepiedienīgā izskatā redzams grupas "Skyforger" koncertā, kā arī pirms koncerta ļoti skaļi un rupji lamājamies publiskā vietā – koncertzāles "Gors" kafejnīcā.

Ģenerālprokuratūrā Cinkmaņa kvalifikācija tiekot vērtēta kā augsta, viņam ir uzticēts piedalīties Finanšu izlūkošanas dienesta rīkotajās juristu apmācībās par naudas atmazgāšanu.

Savukārt pirms vairākiem gadiem viņš, izmantojot neviennozīmīgi vērtējamus uzskates materiālus, vadījis prezentāciju, kurā LU Juridiskās fakultātes studenti iepazīstināti ar prokuratūras darbu - piemēram, slaidu ar fotogrāfiju, kurā attēlots, kā ar zenītložmetēju, kas asociēts, kā "apsūdzība", nošauj cilvēku, kurš apzīmēts kā "apsūdzētais".

Arī toreiz šī prezentācija izpelnījās neviennozīmīgu vērtējumu gan studentu, gan mācībspēku vidū.