Diriģents Mariss Jansons iegūs Lielo mūzikas balvu par mūža ieguldījumu. FOTO

Kā norādīja žūrijas locekle, Latvijas Televīzijas kultūras redakcijas vadītāja un muzikoloģe Ieva Rozentāle, katra lielā nācija varētu lepoties ar šādu personību, tomēr Jansons ir latvietis un nes pasaulē mūsu valsts vārdu.

Kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK) norādīja, ka ir lepna, ka mūziķi, kuri izgājuši starptautiskajā arēnā, joprojām uzskata sevi par piederīgiem Latvijai. "Mūziķi ir spēcīgākie Latvijas vēstneši pasaulē," uzsvēra ministre. Viņa piemetināja, ka žūrijai noteikti būs ļoti grūti izvēlēties, kurš no izcilajiem pasākumiem un māksliniekiem ir bijis pārāks. Žūrijas locekļi pievienojās ministres teiktajam. Muzikoloģe un žurnāliste Inese Lūsiņa atzina, ka "neapskauž ne sevi, ne citus žūrijas locekļus, ka nāksies izvēlēties vienu labāko katrā kategorijā". "Latvijas koncertu" direktors Guntars Ķirsis uzsvēra, ka milzīgajā konkurencē, kas bijusi pagājušajā gadā, jau nominācija ir uzvara.

Žūrijas priekšsēdētājs, diriģents un komponists Andris Vecumnieks pastāstīja, ka žūrija centusies apmeklēt visus pasākumus, vērtējot profesionālo kvalitāti. "Mūzikā, par laimi, ne viss ir izmērāms sekundēs un metros, tāpēc vērtējumā klāt ir arī kaut kas no sirds kaktiņa," piemetināja Vecumnieks.

Speciālā balva no "DNB bankas" par talantu audzināšanu tiks pasniegta pedagogam, diriģentam un komponistam Jānim Kaijakam. Kā pastāstīja Vecumnieks, Kaijaks ir persona, kurai ir arī milzīgs nopelns tajā, ka Latvijā eksistē operetes mūzikas žanrs. "Viņš to kopj arī tad, kad nopietnākā līmenī pretimnākšanas nav," uzsvēra komponists. Kā pastāstīja Kaijaks, pie viņa mācījies gan diriģents Mārtiņš Ozoliņš, gan Ainārs Rubiķis. Sava operetes žanra vadību diriģents tagad esot nodevis sava skolnieka Guntara Bernāta rokās.

Kategorijā "Eiropas nozīmes mūzikas notikums Latvijā" nominēti trīs pasākumi - projekts "Bahs. Pasija. Rīga", kas pērn 4., 11 un 18.aprīlī notika vairākos Rīgas dievnamos. Nominēts arī 6.jūlija koncerts "Dzimuši Rīgā" un Pasaules koru olimpiādes Sakrālās mūzikas koncerts 15.jūlijā.

"Gada koncerta" titulam nominēti Ingas Kalnas solokoncerts "Bel canto", kas 17.maijā norisinājās Latvijas Nacionālajā operā, kā arī Martas Argeričas un Gidona Krēmera koncerts "Kremerata Baltica", kas 12.oktobrī notika Cēsīs. Tāpat šim titulam nominēts Latvijas Radio bigbenda un Džeimsa Morisona koncerts programmā "Mare Balticum".

Uz "Gada uzveduma" titulu pretendē Kristapa Pētersona opera "Mihails un Mihails spēlē šahu", Leonarda Ernsteina mūzikls "Brīnišķīgā pilsēta" un Džuzepes Verdi opera "Rigoleto".

Par izcilu sniegumu Lielajai mūzikas balvai nominēts valsts kamerorķestris "Sinfonietta Rīga", dziedātājs Egils Siliņš, kā arī Valsts akadēmiskais koris "Latvija". "Sinfonietta Rīga" sniegums īpaši atzīmēts koncertā "Mocarta klarnetes koncerts un Vidmaņa fantāzija" pagājušā gada 3.oktobrī Lielajā ģildē, koncertā "Eiropas Ziemassvētki. Bēthovena simfonija un Šostakoviča klavierkoncerts" 19.decembrī Lielajā ģildē, kā arī koncertā "Senās mūzikas festivāls. "Sinfonietta Rīga" un baroka arfists Endrū Lourenss-Kings" 11.jūlijā Lielajā ģildē. Siliņš, pēc žūrijas locekļa diriģenta Jāņa Erenštreita teiktā, "gan maigu siltumu, gan dēmonisku skarbumu" paudis Fēliksa Mendelsona-Bartoldi oratorijā "Elija", savā solokoncertā Latvijas Nacionālajā operā, kā arī festivālos "Summertime" un "Artissimo". Valsts akadēmiskais koris "Latvija" izcēlies Karla Orfa scēniskās kantātes "Carmina Burana" atskaņojumā 10.maijā Lielajā ģildē, kā arī 17.Starptautiskajā garīgās mūzikas festivālā. Mūziklā "Brīnišķīgā pilsēta" koris parādījis, ka prot arī dejot un dziedāt vienlaicīgi.

Balvai par izcilu Ludviga van Bēthovena "Trešās simfonijas mibemolmažorā op.55" atskaņojumu 25.septembrī Vidzemes koncertzālē "Cēsis" interpretāciju nominēts diriģents Atvars Lakstīgala. Kā norādīja Vecumnieks, Lakstīgala pierādījis, ka arī pasaules klasikas vērtības var iegūt "svaigu, dzirkstošu un, iespējams, pat "bēthovenisku" noskaņu". Šajā kategorijā balvai par solopartiju Pētera Vaska otrā čellkoncerta "Klātbūtne" pirmatskaņojumā 25.oktobrī Lielajā ģildē nominēta arī čelliste Sola Gabeta. Viņa, pēc žūrijas domām, atklājusi Vaska rakstīto kā "īstu mākslas vērtību", kas bez viņas dalības, iespējams, nebūtu noticis. Kā izcila atzīmēta arī pianista Reiņa Zariņa solopartija Dmitrija Šostakoviča "Pirmā klavierkoncerta dominorā op.35" atskaņojumā 19.decembrī Lielajā ģildē un solopartija Aleksandra Skrjabina klavierkoncerta atskaņojumā 31.oktobrī koncertā "Reinis Zariņš. Mākoņi. Čaikovskis". "Nav tāda skaņdarba, kas zem Zariņa pirkstiem, nekļūtu par interpretāciju. Viņa izpildījumā viss ir neatkārtojams lasījums," uzsvēra Vecumnieks.

Uz "Gada jaundarba" titulu pretendē Andra Dzenīša koncerts saksofonam un orķestrim "E(GO)", kas savu pirmatskaņojumu piedzīvoja Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncertā 25.janvārī Lielajā ģildē Arvīda Kazlauska un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā. Ar viņu konkurē Santas Ratnieces "Septītais Liepājas koncerts klavierēm un orķestrim", kura pirmatskaņojums notika XXII Starptautiskā pianisma zvaigžņu festivāla atklāšanas koncertā 23.aprīlī Liepājā. To Latviešu biedrības namā izpildīja Vestards Šimkus un Liepājas Simfoniskais orķestris diriģenta Lakstīgalas vadībā. Kategorijā balvai nominēts arī Riharda Dubras darbs "My Soul Doth Magnify the Lord", kas tika pirmatskaņots 17.Starptautiskajā garīgās mūzikas festivālā. 26.augustā Rīgas Domā to atskaņoja čelliste Guna Šnē, mežradznieki Aivars Vadonis un Krišjānis Rērihs, sitaminstrumentālists Ernests Mediņš, kā arī koris "Latvija" Māra Sirmā vadībā.

Par izcilu darbu ansamblī uz balvu pretendēs ērģelniece Kristīne Adamaite, pianiste Lauma Skride un flautiste Dita Krenberga, savukārt par "Gada jaunā mākslinieka" titulu cīnīsies diriģents Kaspars Ādamsons, situminstrumentālists Jānis Bombizo-Fedotovs un vijolniece Magdalēna Geka.

Lielās mūzikas balvas pasniegšanas ceremonija šogad notiks ar "DNB bankas" un "Hennessy" atbalstu. "DNB banka" piešķirs speciālbalvu "Par talantu audzināšanu" ar mērķi godināt cilvēku, kurš neapstājas pie sasniegtā, bet, daloties savā pieredzē, māca vai atbalsta jaunos talantus, tādējādi vairojot Latvijas kultūras bagātību.

Nominācijas "Gada debija" laureāts iegūs "Hennessy" naudas balvu, kuras mērķis ir veicināt jauno mūziķu profesionālo izaugsmi un prasmju papildināšanu studijās vai meistarklasēs.

Lielā mūzikas balva ir augstākais Latvijas valsts apbalvojums mūzikā, un šogad 3.martā Latvijas Nacionālajā operā tā notiks 22.reizi. 1993.gadā Kultūras ministrija pēc toreizējā kultūras ministra Raimonda Paula iniciatīvas nolēma ik gadu izcilākos sasniegumus valsts mūzikas dzīvē godināt ar speciālu balvu. Tā sākās tradīcija, kas izveidojusies gan par pašu mūziķu, gan mūzikas cienītāju īpaši gaidītu notikumu. Kopš 1996.gada balvas pasniegšanas ceremonija notiek Latvijas Nacionālajā operā, bet ceremonijas norisei tiešraidē seko Latvijas Radio klausītāji un Latvijas Televīzijas skatītāji. Portālā "Delfi" no 2.februāra līdz 27.februārim norisināsies publikas simpātijas balsojums.

Lielās mūzikas balvas augsto prestižu gan sabiedrībā, gan mūziķu aprindās nodrošina respektablas žūrijas darbs, kuras dalībnieki visu gadu apmeklē koncertus un ik mēnesi satiekas sēdēs. Janvāra sākumā žūrija izvirza iepriekšējā gada nominantus, par kuriem paziņo īpašā Kultūras ministrijas preses konferencē, un tikai pirms paša ''Lielās mūzikas balvas'' pasniegšanas pasākuma notiek žūrijas balsojums par laureātiem.

Žūrijā bija arī muzikoloģe un publiciste Ilze Šarkovska-Liepiņa, mūzikas izdevniecības SIA "Musica Baltica" direktore Solvita Sējāne, kā arī Latvijas Radio Eiroradio projektu koordinatore Zane Prēdele.

''Lielās mūzikas balvas'' pasākumu organizē Kultūras ministrija un VSIA "Latvijas koncerti".

LETA, Foto: AFP/LETA