Deputāti mudina izstrādāt vienotu kritiski nepieciešamo medikamentu sarakstu

Komisijā apsprieda zāļu rezervju izveidi un to nodrošināšanas iespējas, kā arī ārstniecības iestāžu un personu darba dalīšanu potenciālā valsts krīzes un drošības apdraudējuma gadījumā.

Kā atzīmēja Veselības ministrijas (VM) parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis, ir notikušas sarunas ar Ekonomikas ministriju (EK) par veidiem, kā nodrošināt un informēt iedzīvotājus par rīcību "X stundā", jo šādi jautājumi jārisina kompleksi.

Pagaidām VM un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) uzraudzībā esošās zāļu rezerves tiek glabātas koncentrēti vienviet, pauda Uršuļskis. Potenciālas krīzes situācijas gadījumā tās pēc pieprasījuma plānots nogādāt uz attiecīgo iestādi vai notikuma vietu. Tomēr vienlaikus tiek apsvērta ideja par zāļu rezervju decentralizāciju, ņemot vērā Ukrainas pieredzi, kur koncentrēta uzglabāšana radījusi zāļu piegādes grūtības kara apstākļos.

Aktuāls ir jautājums par aptieku punktu nodrošināšanu, lai hroniskie pacienti un citi iedzīvotāji zāles varētu saņemt tuvu dzīvesvietai, tostarp arī attālākos lauku reģionos, sacīja Uršuļskis. Tāpat VM apsver iespēju izveidot mobilās aptiekas, kas iespējamas krīzes gadījumā pārvietotos pa reģioniem, nodrošinot nepieciešamos medikamentus.

Savukārt Zāļu valsts aģentūras (ZVA) pārstāvis Sergejs Akuličs informēja, ka ir priekšlikums nepieciešamos medikamentus pacientiem krīzes situācijā piegādāt ar ārstniecības personu, piemēram, ģimenes ārstu, starpniecību. Viņš rosināja, ka NMPD varētu norīkot atsevišķas ārstniecības personas reģionu teritorijās, kas atbildētu par medikamentu krājumiem. Tomēr pie konkrētiem piegādes ceļiem un plāniem vēl jāstrādā, piebilda ierēdnis.

Zaļu ražotāja "Olpha" (iepriekš - "Olainfarm") valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis pauda viedokli, ka lieltirgotāju, aptieku un zāļu ražotāju infrastruktūra Latvijā ir ļoti laba. Notiekot arī sarunas ar Igaunijas kolēģiem par vienošanos Latvijā ražot kritiski nepieciešamos medikamentus. Tos varētu izplatīt, sadarbojoties ar aptiekām, tomēr tādā gadījumā būtu nepieciešams izveidot vienotu kritisko zāļu sarakstu sadarbībā iesaistītajām valstīm, pēc kura attiecīgi organizētu to ražošanu un izplatīšanu. VM pārstāvis papildināja, ka sarunas ar kolēģiem no Lietuvas un Igaunijas par zāļu ražošanu, piegādi un rīcību "X stundā" ir bijušas un vēl notiks, jo jārēķinās, ka krīzes var skart visu Baltijas reģionu.

Pēc pašlaik spēkā esošā regulējuma, funkcionē četri zāļu rezervju veidošanās līmeņi, informēja Uršuļskis. Pirmajā jeb individuālajā līmenī pacienti paši veido savus zāļu iekrājumus, sekojot ministriju izstrādātajām vadlīnijām. Otrajā līmenī zāļu krājumi tiek veidoti stacionārajās veselības aprūpes iestādēs - tur medikamentu rezerves jāizveido trim mēnešu periodam. Turpretī ambulatorajās iestādēs rezerves tiek gatavotas vismaz vienam mēnesim atkarībā no iestādes profila un piedāvāto pakalpojumu klāsta.

Pašreizējo situāciju ar medikamentu rezervēm stacionārajās iestādes VM pārstāvis vērtēja kā labu. Pašlaik norit diskusijas par stacionāro iestāžu medikamentu rezervju nodrošināšanas perioda palielināšanu, tomēr šis ir komplekss jautājums, ko ietekmē finansiāli apstākļi un kurā iesaistītas vairākas institūcijas, informēja VM Komunikācijas daļas vadītājs Oskars Šneiders.

Trešais jeb valstiskais līmenis aptver ministriju padotībā esošās iestādes, kas krīzes apstākļos nodrošina dažādu medicīnisko aprīkojumu, piemēram, zāles, ierīces, pārsiešanas materiālus, nestuves, speciālo aizsardzības aprīkojumu, kā arī telpas un citus resursus. Kā norādīja Uršuļskis, rezervju izveidei ministrija regulāri sekojot līdzi.

Savukārt humanitārās aprūpes līmenī palīdzību nodrošina pēc civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas kārtības.

Deputāte un ģimenes ārste Līga Kozlovska (ZZS) sēdes noslēgumā aicināja pārdomāt arī psihiatrisko medikamentu rezervju un uzglabāšanas jautājumus, vakcīnu nodrošināšanu, kā arī ciešāku sadarbību ar ģimenes ārstu praksēm.

Viņasprāt, tieši ģimenes ārstu prakses krīzes stāvoklī būs primārās palīdzības sniedzējas, tāpēc tām noteikti jābūt iekļautām civilās aizsardzības plānā. Īpaši tas attiecināms uz individuālās palīdzības sniegšanas līmeni, jo pirmā ārstniecības persona, pie kā cilvēks krīzes situācijā visticamāk vērsīsies, būs ģimenes ārsts, sprieda mediķe.

Sēdes laikā komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (ZZS) atkārtoti uzsvēra, ka nepieciešams saprast, ka "X stunda" jeb krīzes apstākļi nenozīmē tikai militāra iebrukumu. Vienlīdz svarīgi, domājot par zāļu rezervju nodrošināšanu un piegādi, apsvērt risinājumus, kas ir efektīvi arī plūdu un citu dabas katastrofu izraisītās situācijās.

Sēdes noslēgumā Bērziņš pauda, ka pārrunātie priekšlikumi pārsvarā vēl joprojām skar tikai administratīvo rīcību - nepieciešams izstrādāt skaidrāku plānu, lai iedzīvotāji zinātu, pie kā konkrēti vērsties krīzes situācijā.