Ukrainas bēgļiem Latvijā grūti atrast darbu savā specialitātē - viņi spiesti darīt smagu un zemu kvalificētu darbu

Jau vēstīts, ka sabiedriskās politikas centra "Providus" pētījumā par Ukrainas iedzīvotājiem un to vajadzībām Latvijā secināts, ka augstās latviešu valodas prasmes prasības kvalificētās un augsti kvalificētās profesijās liek ukraiņiem uzņemties viszemākās kvalifikācijas darbus vai pat iesaistīties nelegālā nodarbinātībā, kas būtiski ietekmē viņu ienākumu un sociālo garantiju līmeni. Tāpat Ukrainas bēgļiem ir grūtības veikt ārpus Latvijas iegūtās kvalifikācijas atzīšanu.

Kāda ukrainiete aptaujā norāda: "Man šobrīd ir ļoti zems dzīves līmenis. Es nevaru nodrošināt sevi un savus skolas vecuma bērnus ar savu darbu. Es nestrādāju savā specialitātē. Man ir augstākā izglītība un diploms kā TV režisorei. Pieredze darbā kino, televīzijā un teātrī. Ko NVA man piedāvā, ir smags, zemas kvalifikācijas darbs ar zemu algu, kas nesedz pat ģimenes pamatvajadzības."

LM apstiprina, ka Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) rīcībā esošā informācija liecina, ka daudziem Ukrainas iedzīvotājiem, kuri ir reģistrēti NVA kā bezdarbnieki, ir augstas kvalifikācijas profesijas, kā ekonomists, jurists, pedagogs un citas, taču visbiežāk viņi izsaka vēlmi strādāt zemāk kvalificētās profesijās.

Arī Valsts ieņēmuma dienesta (VID) dati parāda, ka visbiežāk Ukrainas iedzīvotāji strādā zemākas vai vidējās kvalifikācijas profesijās, kā palīgstrādnieks, apkopējs, pārdevējs, pavārs un citās.

Kāda pētījuma dalībniece norādījusi, ka NVA negribējusi viņu ņemt bezdarbniekos un piešķirt bezdarbnieka statusu, tā vietā aicinot iet mazgāt grīdas "Maxima" veikalā.

Analizējot grūtības, ar kādām saskaras Ukrainas iedzīvotāji Latvijā, pētījumā secināts, ka daudzās jomās ar tādām pašām grūtībām saskaras arī citi Latvijas iedzīvotāji. It sevišķi tas ir novērojams attiecībā uz veselības aprūpes sistēmas nepieejamību, nepietiekamu sociālo atbalstu mazāk aizsargātām grupām vai mazākām iespējām atrast darbu tad, ja cilvēks dzīvo tālāk no Rīgas vai mazpilsētās.

Arī LM norāda, ka sniegtie atbalsta pakalpojumi un to nosacījumi ir atbilstoši tiem principiem, kas attiecas uz Latvijas iedzīvotājiem, izņemot to, ka pašvaldības sociālais dienests pirmos trīs kalendāra mēnešus pēc Ukrainas bēgļa mājsaimniecības pirmreizējā iesnieguma saņemšanas dienas neveic materiālo resursu izvērtēšanu pirms lēmuma pieņemšanas par sociālās palīdzības pabalsta piešķiršanu.

Pēc trīs mēnešu termiņa beigām sociālās palīdzības piemērošanā atbilstoši likumam tiek izvērtēts tas, vai vai Ukraiņu bēgļa mājsaimniecība gūst ienākumus no darba samaksas, atlīdzības vai saimnieciskās darbības vai no sociālās drošības sistēmas, informēja LM.

Pašvaldības sociālais dienests piešķir un izmaksā Ukrainas bēgļiem vienreizēju pabalstu krīzes situācijā 343 eiro pilngadīgai personai un 240 eiro par katru bērnu, informēja LM.

LM atgādina, ka no 2023.gada 1.jūlija personām un viņu ģimenes locekļiem, kuras uzturas un dzīvo Latvijā, pamatojoties uz tām izsniegto termiņuzturēšanās atļauju un kurām Latvijā piešķirts alternatīvais statuss, ir tiesības uz visiem valsts sociālajiem pabalstiem tāpat kā ikvienai Latvijā pastāvīgi dzīvojošai personai. Papildus tam no 2023.gada 1.jūlija spēkā stājies jauns regulējums attiecībā uz minimālajiem ienākumu sliekšņiem, tādējādi nodrošinot augstākus pamata sociālās palīdzības sliekšņus.

LM informēja, ka šobrīd Iekšlietu ministrija (IM) ir atbildīga par jaunā plāna izstrādi sociālās palīdzības sniegšanā Ukrainas iedzīvotājiem 2025.gadam.

Jau vēstīts, ka pēc "Providus" pētījuma datiem par Ukrainas iedzīvotājiem un viņu vajadzībām Latvijā, secināts, ka veselības aprūpe un nodarbinātība ir jomas, kurās Ukrainas bēgļi saskaras ar vislielākajām problēmām. Veselība un nodarbinātība arī bija visbiežāk norādītas kā tās jomas, kurās tika meklēta palīdzība, tomēr risinājums nav ticis rasts.