LNMM norisināsies vērienīga Andra Eglīša “Izstāde. Daži iztēles un matērijas satikšanās gadījumi"

"Andris Eglītis ir viens no savas paaudzes ievērojamākajiem Latvijas gleznotājiem, kurš strādā arī ar instalāciju, tēlniecību un būvēšanu. Viņa glezniecība nedemonstrē un nereprezentē – tā pēta cilvēku un dabu to pirmshierarhiskajās attiecībās. Mākslinieka skatiens izvairās no tēlu antropocentriska vērtējuma un materiāla izvēlē paļaujas uz sajūtām, ne prāta apsvērumiem, " informē Nataļja Sujunšalijeva, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Preses centra vadītāja.

“Izstāde”, tāpat kā Eglīša iniciētā brīvdabas mākslas telpa “Savvaļa”, ir konstruēta kā viņa glezniecības procesa attēls, ietverot trīs atšķirīgas šķautnes: mākslinieka vērojums, sadarbība ar dabas spēkiem un materiāliem, kolektīvu situāciju ierosināšana. 

“Izstādes” formu un saturu veidojis plašs iesaistīto cilvēku un atlasīto mākslas objektu sastāvs: Andra Eglīša jaundarbi apvienojas sarunā ar agrākos laikos īstenotiem gleznu cikliem un vairāku citu projekta dalībnieku darbiem. Ekspozīcijas pamatā ir apjomīgais gleznu cikls “Daži iztēles un matērijas satikšanās gadījumi” (aizsākts 2010. gadā) un “Cauri tumsai” (aizsākts 2022. gadā), ko papildina darbi no cikliem “Lietu kārtība” (2009), “Zemesdarbi” (2011), “Specifiskais haoss” (2012), “Netīrais modernisms” (2014), “Pāreja” (2016), “Saknes un plastmasa” (2016), “Refleksijas” (2020). Paralēli tiek rādītas Eglīša veidotu un kopveidotu tēlniecisku un arhitektonisku būvējumu jaunas interpretācijas (instalācija no izstādes “ArtBrussels” (2019), “Rotaļlaukums savas mirstības pieņemšanai” (2019), “Fragments Nr. 2” (2021), “Pelēkā kuba prototips” (2022).

Vēl muzejā apmeklētājs atradīs Andra Eglīša “Fascinācijas vārdnīcu” – dažādu priekšmetu kolekciju ar glezniecisku potenciālu, kā arī instalācijas, kuru veidošanā izmantotie materiāli iepriekš piedalījušies citu mākslas darbu tapšanā. Piemēram, saplākšņa grīda, uz kuras redzamas gleznošanas procesa pēdas, būvēta īpaši Jāņa Kalniņa operas “Hamlets” (LNOB, 2023) lielformāta gleznu radīšanai. Viena no “Hamletam” tapušajām kompozīcijām aplūkojama LNMM 3. stāva vestibilā, piedāvājot pirmoreiz tuvplānā iegremdēties skatuves glezniecības mērogā. Izstādi rīko Latvijas Nacionālais mākslas muzejs un laikmetīgās kultūras radošā producente Kitija Vasiļjeva.

Par mākslinieku

Andris Eglītis dzimis 1981. gadā, dzīvo un strādā Rīgā un “Savvaļā”. Kopš 2008. gada mākslinieks sarīkojis vairāk nekā 20 personālizstādes un piedalījies vairāk nekā 30 nozīmīgās grupu izstādēs Latvijā, Beļģijā, Lietuvā, ASV, Indijā, Vācijā un citur. Par ciklu “Zemesdarbi” 2013. gadā saņēmis Purvīša balvu, 2015. gadā pārstāvējis Latviju 56. Venēcijas mākslas biennālē (darbs “Paduse” (“Armpit”), kopā ar Katrīnu Neiburgu).

Andris Eglītis veidojis scenogrāfijas teātra izrādēm un operām, veicis pasūtījuma gleznojumus Latvijas Valsts prezidenta pils Svētku zāles griestiem (2020) un Latvijas Nacionālās operas un baleta skatuves dzelzs priekškaram (2023). 2020. gadā savas darbnīcas teritorijā Drustu pagastā kopā ar domubiedru grupu dibinājis brīvdabas mākslas telpu “Savvaļa” un ir viens no tās vadītājiem.