LVSADA vadītājs: nepietiekama veselības finansējuma dēļ Latvija gadā zaudē tūkstošiem darbspējīgu cilvēku
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) šodien sēdē grasās lemt par iespēju vērsties pie valsts vadošajām amatpersonām ar atklātu vēstuli par nepieciešamību nodrošināt lielāku valsts budžeta finansējumu veselības aprūpes nozarei 2025.gadā, intervijā Latvijas Radio sacīja arodbiedrības vadītājs Valdis Keris.
LVSADA jau jūnijā vērsa uzmanību uz to, ka šogad publiskotais Eiropas Komisijas (EK) ziņojums par ekonomisko, sociālo, nodarbinātības, strukturālo un budžeta politiku Latvijā esot "iznīcinoši skarbs attiecībā uz situāciju veselības aprūpē". Latvijas valdības izdevumi veselības aprūpei ir vieni no zemākajiem Eiropas Savienībā (ES), ziņojumu komentēja biedrība.
Keris radio sacīja, ka ilgstoši nepietiekamais valsts finansējums veselības aprūpei ir radījis tādas problēmas kā garas rindas pie ārstiem, veselības aprūpes sliktu pieejamību un cilvēkresursu trūkumu nozarē, pie kā vainojamas nepamatoti zemas algas.
"Tas viss kopā diemžēl rada augstu novēršamo mirstību. Ko tas nozīmē praktiski un konkrēti? Latvija gadā zaudē tūkstošiem darbspējīgu cilvēku, kuru dzīvības varētu izglābt, ja finansējums nozarei būtu adekvāts. Ja mēs negribam izveidot valsti par labi apsargātu kapsētu, tad par to vajadzētu steidzami domāt un rīkoties," radio sacīja LVSADA vadītājs.
Vaicāts, vai domā, ka ar atklātas vēstules nosūtīšanu valsts augstākajām amatpersonām būs gana, lai situāciju risinātu, Keris atbildēja, ka nākamais solis varētu būt Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) un veselības ministra Hosama Abu Meri (JV) uzaicināšana uz 17.septembrī gaidāmo arodbiedrības padomes sēdi, lai uzklausītu viņu atbildes. "Un tad arī, atkarībā no tā, kādas atbildes mēs dzirdēsim, padome varētu lemt par tālākajiem nepieciešamajiem soļiem, ja tādi būs jāsper," norādīja Keris.
LVSADA jau iepriekš paudusi, ka pašlaik Latvijas valdības finansējums veselības aprūpei ievērojami atpaliek ne tikai no vidējā ES rādītāja, kas ir 7,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet arī no Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam paredzētajiem 6% no IKP.
Biedrība norāda, ka ziņojums ilustrē to, ka ārstu skaita attiecība pret valsts iedzīvotāju skaitu Latvijā ir zem vidējā ES rādītāja, kamēr attiecībā uz māsām šis rādītājs ir viens no zemākajiem ES.
