Piesaucot likumu, Latvijas bruņumašīnu “Patria” projektu stūrē uz grāvi

Bruņutehnikas ražošana uzsākta Valmieras Rūpniecības un eksporta parkā, ražotnes atklāšanā piedalījās gan Somijas, gan Latvijas premjerministri, gan aizsardzības ministrs, taču pasākumā netika pieminēts, ka “Patria” projektam draudēja pāragrs gals dīvaina iemesla dēļ – kā izrādās, Latvijas valsts struktūras atšķirīgi interpretē likumus par Eiropas finansējuma piesaisti, kas savukārt rada problēmas darbā ar investoriem.

Pīrādziņš uzņēmējiem

Lai saprastu, par ko vispār ir stāsts, vispirms jāiedziļinās kārtībā, kā pašvaldības līdz šim piesaistījušas uzņēmējus. Rīgā un tās apkaimē tas ir salīdzinoši vienkārši izdarāms, bet tālākiem novadiem un pilsētām ir jāmeklē kāds pīrādziņš, lai pārliecinātu, ka ražotni vērts būvēt nevis, piemēram, Mārupē, bet gan Līvānos vai Cēsīs.

Šāda pīrādziņa lomu parasti pilda industriālie parki, kas atrodas uz pašvaldības zemes, pašvaldība tiem pievelk komunikācijas un izbūvē pievedceļus, pat uzceļ ražošanas ēkas, ko piedāvā iznomāt potenciālajiem investoriem. Taču, tā kā ar pašu līdzekļiem pašvaldībām šiem mērķiem parasti nepietiek, tiek piesaistīts Eiropas Savienības finansējums.

Valsts līdz šim tādu kārtību visnotaļ atbalstīja un pat veicināja, tādēļ tieši šādā veidā visā Latvijā uzbūvēts desmitiem ražošanas objektu un tiem vajadzīgā publiskā infrastruktūra, arī komunikācijas. Līdz šim pret šo sistēmu nevienam nebija pretenziju, taču situācija būtiski mainījās pagājušā gada septembrī.

Kratīšana un mēra aizturēšana

Septembrī Valmieru satricināja ziņa, ka novada domē kratīšanu veic Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki, turklāt aizturēts ir domes priekšsēdētājs Jānis Baiks, tiesa gan, drīz vien viņu atbrīvoja. Pirmās ziņas liecināja, ka uzsākts kriminālprocess par krāpšanu un prettiesiski iegūtu Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējumu, arī dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.

Mazliet vēlāk jau kļuva zināms, ka lieta saistīta ar Valmieras Rūpniecības un eksporta parku un tur topošo bruņumašīnu “Patria” ražotni, bet izmeklēšanu iniciējusi Eiropas Prokuratūra, pareizāk sakot, tās prokurors Latvijā – šķiet, šī bija pirmā reize, kad plašāka sabiedrība uzzināja, ka tāds mums vispār ir.

Ko tad prokuratūra un KNAB Valmieras domei pārmet? Pirmajā brīdī apsūdzības izklausījās absurdi, jo ir grūti iedomāties, ka Somijā bāzēts aizsardzības industrijas uzņēmums varētu paklusām organizēt kādas blēdības ar Valmieras pašvaldību, īpaši jau jautājumā par militāras sfēras ražotni, kur visi iespējamie drošības dienesti visu ir pārbaudījuši caurcaurēm.

Taču neviens arī neapgalvo, ka kāds pašvaldības darbinieks būtu kaut ko iebāzis savā kabatā. Nē, stāsts ir par to, ka atbildīgās personas Eiropas finansējumu šim projektam varētu būt piesaistījušas nelikumīgi un tātad, lai arī līdzekļi – vairāk nekā četri miljoni eiro – izmantoti tieši tam mērķim, kam prasīti, taču to saņemšanai pašvaldība apgājusi likumu.

Eiropas fondu apguves nianses

Piesaistot Eiropas fondu līdzekļus, ir kāda nianse – ja konkrēta objekta lietotājs, tātad potenciālais nomnieks nav zināms un to izvēlas atklātā konkursā, tad var piesaistīt līdz 85% finansējuma, taču, ja ēkas būvē jau konkrētam mērķim, tad gandrīz divtik mazāk, 45 līdz 55 procentus.

Tieši te tad arī slēpjas visas lietas sāls – tiesībsargājošās iestādes uzskata, ka Valmiera jau no paša sākuma ēkas būvējusi “Patria” vajadzībām un tātad nepamatoti pieprasījusi pārāk lielu finansējumu, kamēr valmierieši apgalvo, ka, sākot šo projektu, nekādu sarunu ar “Patria” pārstāvjiem nav bijis un uz objektu bijuši arī citi pretendenti.

Proti, projekts izskatīšanai iesniegts 2019. gadā, realizācija uzsākta 2020. gadā, bet “Patria” līgumu ar Aizsardzības ministriju par bruņumašīnu piegādi un ražošanu parakstīja 2021. gadā, tādēļ nekādi nevarēja būt Valmieras projektā iesaistīta no paša sākuma.

Cik var noprast no informācijas druskām, kas parādījušās atklātībā, tiesībsargājošās iestādes uzskata, ka jau būvniecības gaitā mainīti celtnes konstrukcijas parametri, kas it kā varētu liecināt par piemērošanos kāda konkrēta uzņēmēja prasībām.

Valmierieši uz to iebilst, ka tiešām sākotnēji iecerētās metāla konstrukcijas nomainītas pret dzelzsbetona, taču tam bijis pavisam cits iemesls – Ukrainas kara rezultātā būvmateriālu deficīta un sadārdzinājuma dēļ cenas ievērojami cēlās un nācās meklēt alternatīvus risinājumus. Rezultātā ēka kļuvusi pat universālāka un, saskaņā ar starptautiska auditora atzinumu, ir derīga 33 dažādām uzņēmējdarbības nozarēm.

Starp diviem dzirnakmeņiem

Tagad esam nonākuši līdz pašam lielākajam zemūdens akmenim pašvaldību industriālo parku veidošanā. No vienas puses, tātad konkrēta uzņēmuma vajadzībām objektu būvēt nedrīkst. Bet no otras – valsts Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) personā līdz šim prasījusi, lai pirms finanšu piesaistes un plānošanas tiktu veikta potenciālo investoru izpēte, saskaņā ar Ministru kabineta 2015. gada 10. novembra noteikumiem Nr. 645 iesniegts apliecinājums par uzņēmēju interesi un noslēgts nodomu protokols.

Būtībā to pašu prasa arī veselais saprāts, jo nav jēgas pašvaldībai uzbūvēt pamatīgu angāru, taču pēc tam secināt, ka viena uzņēmēja vajadzībām tas ir par lielu, otram par mazu, bet trešajam vispār būtu vajadzējis divreiz augstākus griestus. Uz dullo būvēt var atļauties varbūt Pierīgas pašvaldības, cerībā, ka, pateicoties izdevīgajai vietai, gan jau kādam uzņēmējam tās telpas derēs, taču attālākos novados tā rīkoties būtu pilnīgs neprāts.

Tādēļ kaut aptuveni pašvaldībai tomēr ir jāzina, kādām vajadzībām topošā ēka tiks izmantota. Taču, lai nebūtu tā, ka tiešām tiek būvēts vienam konkrētam uzņēmumam, tiek veikta aptauja, lai saprastu, cik un kādiem uzņēmumiem varētu būt interese par konkrēto objektu.

Nomas tiesībām rīkota izsole

Vēl viens instruments, ar kura palīdzību panākt godīgumu un caurspīdīgumu, ir izsole – kurš ir gatavs maksāt vairāk, tam arī piešķir nomas tiesības. Tā notika arī Valmierā, un “Patria” bija gatava par ražošanas ēku nomu maksāt nepilnus 15 000 eiro mēnesī plus PVN, tā iegūstot nomas tiesības.

Strīdus ābols, kā jau teikts, ir jautājums, vai tiešām objekts ir būvēts speciāli “Patria” vajadzībām. KNAB un prokuratūra uzskata, ka jā, bet Valmieras dome un Patria pārstāvji apgalvo, ka nekāda iepriekšēja vienošanās nav bijusi.

Lai pierādītu savu taisnību, Valmiera pat pasūtījusi divus neatkarīgus vērtējumus par konkrētajā gadījumā veikto ieguldījumu atbilstību Eiropas Komisijas regulas noteiktajam jēdzienam mērķorientēta infrastruktūra, un tajos abos secināts, ka, izvērtējot visus apstākļus, infrastruktūra nav pielāgota kāda konkrēta komersanta vajadzībām. Nekādu iebildumu nav bijis arī no VARAM un CFLA – līdz brīdim, kad uz skatuves parādījās knabisti maskās.

Tālejošas sekas

No paša sliktākā scenārija, par laimi, Latvijai ir izdevies izvairīties – Somijas partneri “Patria” projektu nav pametuši, kaut gan neoficiāla informācija liecina, ka kādu brīdi šādu variantu esot apsvēruši. Taču, lai kā arī beigtos izmeklēšana, jau tagad ir skaidrs, ka Valmieras kriminālprocesam būs tālejošas sekas.

Proti, zinot, ka prokuratūra un KNAB tiem pašvaldību objektiem, kas tapuši ar Eiropas finansiālu atbalstu, pievērš pastiprinātu uzmanību, uzņēmēji jau tagad ir sākuši vairīties ieguldīt novados. Rezultātā novadu attīstība, kas jau tā uz priekšu virzījās ne pārāk gludi, ir pamatīgi nobremzēta un Latvija kopumā kļūst par investīcijām ne pārāk pievilcīgu vidi.

Uzņēmējus var saprast: ieguldīsi naudu ražotnē kādā no Latvijas pilsētām, bet tad pēkšņi tiesībsargājošās iestādes atradīs pārkāpumus finansējuma piesaistē un viss projekts tiks apturēts. Valmiera jau ir saskārusies ar situāciju, kad kāds skandināvu uzņēmējs, kurš bija gatavojies te veidot ražotni, ir atteicies no iecerētās sadarbības tieši tādēļ, ka uz pilsētu gulstas krāpnieciskas slavas ēna.

Poļi slavē mūsu malačus...

“Jāsaprot, ka investīciju piesaistē Latvijas pilsētas konkurē ne jau viena ar otru, bet ar Igauniju, Lietuvu un Poliju. Mums ir jārada kādas priekšrocības, lai mēs varētu būt konkurētspējīgi, un Eiropas fondi bija viens no risinājumiem, kā mēs varējām sakārtot infrastruktūru, lai tā būtu piemērota uzņēmējdarbībai. Ir bijuši uzņēmēji, kuri man teikuši – poļi mums piedāvā par divarpus miljoniem sakārtot infrastruktūru, bet ko vari piedāvāt tu? Tad nākas sēdēt un domāt, ko varam piedāvāt – tieši tādēļ degradētajā bijušā Valmieras gaļas kombināta teritorijā sākām veidot industriālo parku,” skaidro Valmieras novada mērs Jānis Baiks.

Taču tagad Eiropas finansējuma piesaistīšanas noteikumi ir kļuvuši neskaidri un arī uzņēmēji saka – ja te ir Eiropas nauda, tad labāk mēs nemaz nenākam! “Bet bez ārēja finansējuma mēs šādus projektus pacelt nevaram. Esmu runājis ar kolēģiem Polijā, un viņi saka – malači, latvieši, uztaisiet vēl stingrākus noteikumus, tad visi investori nāks pie mums! Būtībā tagad sanāk tā, ka tiesībsargājošās iestādes grib diktēt ekonomiskās aktivitātes,” secina Baiks.

Dīvaina ir vēl kāda nianse. Domstarpības par Eiropas finansējuma izlietojumu laiku pa laikam pašvaldībām bijušas arī agrāk, taču vienmēr tās atrisinātas sarunu ceļā un bez kriminālprocesiem, panākot vienošanos par daļēju līdzekļu atmaksu. Taču Valmieras un “Patria” gadījumā tiesībsargājošās iestādes šo ceļu kaut kādu iemeslu dēļ nav izvēlējušās, dodot priekšroku skaļam kriminālprocesam.

Kas ražo “Patria”

“Patria Latvia” simtprocentīgi pieder Somijas “Patria”, kas jau vēsturiski nodarbojas ar militāro risinājumu pakalpojumiem. Somu “Patria” 50,1% pieder Somijas valstij, pārējie 49,9% Norvēģijas valsts uzņēmumam “Kongsberg Defense & Aerospace AS”.

Latvijā ar bruņumašīnu būvēšanu nodarbojas uzņēmums “Defence Partnership Latvia”, kurā 70% pieder “Patria Latvia”, 30% Latvijas kravas auto remonta uzņēmumam “Unitruck”. Kā apakšuzņēmēji iesaistītas vairākas Latvijas mašīnbūves un metālapstrādes kompānijas. Rūpnīcas jauda ir 80 bruņuransportieru gadā, taču vajadzības gadījumā, strādājot divās maiņās, to var divkāršot.

Ja projekta sākuma stadijā Latvijā veica vien salīdzinoši nelielu darbu apjomu, jo pamatā bruņumašīnas jau bija samontētas Somijā, tad pēc Valmieras ražotnes atklāšanas var teikt, ka “Patria 6x6” patiešām tiek būvētas Latvijā: tepat uz vietas veic gan metālapstrādes darbus, gan montāžu.

Kam “Patria” paredzēta

Bruņutransportieris “Patria 6x6” pamatā domāts karavīru pārvadāšanai bezceļu apstākļos, var pārvarēt ierakumus līdz viena metra platumam un peldus šķērsot ūdens šķēršļus. Var uzstādīt dažādu bruņojumu, ir modifikācijas medicīniskajam dienestam un komandējošam sastāvam.

Pilnā masa ir līdz 22 tonnām, maksimālais ātrums līdz 100 kilometriem stundā, ar pilnu degvielas tvertni var nobraukt ap 600 kilometru. Apkalpē ir divi karavīri, var pārvadāt desmit karavīrus ar individuālo ekipējumu aizmugurējā nodalījumā. Pašaizsardzībai uz jumta izvietota ložmetēja grozāmplatforma ar ložmetējnieka aizsargbruņu pa visu perimetru, atsevišķi izvietojams ložmetējs pie priekšējās vai aizmugurējās lūkas.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas “Piesaucot likumu, Latvijas bruņumašīnu “Patria” projektu stūrē uz grāvi” saturu atbild Izdevniecība “Rīgas Viļņi”.