Pavasaris ir maldinošs: vai invazīvie kailgliemeži būs pazuduši?
Lai gan šogad sausā pavasara dēļ svešzemju kailgliemeži dārzos un ielās kļuvuši mazāk pamanāmi, tas nenozīmē, ka briesmas ir pagājušas vai ka pagājušā ziema kādā veidā samazinājusi to skaitu. Gluži pretēji — šķietamā miers var radīt maldinošu drošības sajūtu.
Kailgliemeži vienkārši ir paslēpušies mitrākās vietās, un ar lietainā laika iestāšanos tie var ātri atkal kļūt aktīvi.
Igaunijas Vides departamenta dabas aizsardzības nodaļā skaidroja, ka pagājušā ziema nav ietekmējusi Spānijas kailgliemežu skaitu. Šie gliemeži šeit ir ļoti labi pielāgojušās, un bargā ziema tos var būtiski neietekmēt.
"Daba ir pielāgojusies ziemai, un arī Spānijas kailgliemežiem ir adaptācijas spēja. Sals tiem nekaitē, ja uz zemes ir sniega sega. Labās slēptuvēs zem sniega pat aukstā ziemas dienā temperatūra palika piemērota gliemenēm, tuvu nullei. Īpaši labi ziemojas olas, nedaudz sliktāk – pieaugušās gliemenes," norāda speciālisti.
Tomēr sauss pavasaris neveicina gliemeņu izplatīšanos un aktivitāti un var ierobežot jaunu indivīdu attīstību no olām.
Tomēr nevar zaudēt modrību cīņā ar kailgliemežiem – lietainā laikā tie atkal iznāks no slēptuvēm. Kad tie kļūst aktīvi, regulāra kontrole un apkarošana ir visefektīvākā agri no rīta vai vakarā, kā arī pēc lietus.
Katrs kailgliemezis, kas maijā paspēj dēt olas, līdz jūlijam var dot apmēram 400 pēcnācējus. Ja Spānijas kailgliemezis tiek atklāts un iznīcināts agrīnā stadijā, ir daudz lielākas izredzes novērst vasaras skaita pieauguma uzliesmojumu.
