Pētīs Dziesmu un deju svētku tradīcijas pastāvēšanu mūsdienīgā vidē

Programmu īsteno starpdisciplināra vairāku augstskolu zinātnieku grupa sadarbībā ar nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā un izpētē ieinteresētajām pusēm Latvijā un starptautiskajā vidē. Programma Habitus tiek īstenota LR Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātajā valsts pētījumu programmu prioritārajā virzienā Letonika – Latvijas vēsture, valodas, kultūra, vērtības.

Programmas Habitus misija ir īstenot aktivitātes trīs virzienos – izzināt, pielietot, komunicēt. Izzināt, kā un kāpēc masveida pārmaiņu sabiedrībā noteiktas kultūras tradicionālās prakses kļūst par būtiskām konkrētiem cilvēkiem un kopienām. Teorētiski un praktiski pārbaudīt, kādi tradicionālie un jaunie kultūras modeļi sekmē Latvijas iedzīvotāju kopienu un nācijas radošumu, ilgtspēju un drošumspēju. Komunicēt sabiedrībai kultūras, nācijas un valsts attīstības kopsakarības, tādējādi uzturot kultūras problēmjautājumus publiskajā un politikas dienas kārtībā. Programmas Habitus mērķis ir noteikt nacionālo identitāti raksturojošu kultūras tradīciju saglabāšanas priekšnosacījumus un pārmantošanas kritērijus mainīgā un inovāciju piesātinātā vidē. Tā vērsta arī uz Dziesmu un deju svētku tradīcijas kultūras, sociālo, ekonomisko, tehnoloģisko un politisko aspektu izpēti, svētku tradīcijas attīstības salīdzinājumu Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.

Programmas tautsaimniecības nozares partneri ir Latvijas Nacionālais kultūras centrs, UNESCO Latvijas Nacionālā komisija, Latvijas Radošo savienību padome, Latvijas Folkloras biedrība un biedrība Culturelab. Programmas pētnieki kā būtisku tās aktivitātes un rezultātu daļu skata sadarbību ar tautsaimniecības partneriem gan pētījuma lauka problēmu precizēšanā, gan to risinājumu scenāriju izstrādē un ieviešanā. Programmas Habitus pētījumu rezultātus gaida gan Baltijas Dziesmu un deju svētku Koordinācijas komiteja, gan Latvijas Nacionālais kultūras centrs, gan arī Latvijas pašvaldības, kurām jāpieņem svarīgi tradīciju saglabāšanai nepieciešamā finansējuma lēmumi. Balstoties uz pētījuma datiem, tiks veidots zinātniskais pamatojums nemateriālā kultūras mantojuma, nacionālo kultūras tradīciju, tai skaitā Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas tiesiski normatīvā regulējuma pilnveidei.

Programmas rezultāti nozīmīgi papildinās teorētisko izpratni par kultūras tradīcijas pārmantošanas nosacījumiem un mehānismiem mūsdienu mainīgajā kultūras, sociālajā, ekonomiskajā un politiskajā vidē. Pētījumu rezultāti tiks komunicēti nacionāla un starptautiska līmeņa semināros un konferencēs, zinātniskajos rakstos un apkopoti monogrāfijā. Īpaši uzsverams programmas ieguldījums jauno humanitāro zinātņu pētnieku ataudzes sekmēšanā un integrācijā gan akadēmiskajā, gan kultūras nozares vidē kopumā.

Programmas projektu īstenos septiņi zinātņu doktori, pieci doktoranti un četri maģistranti no Latvijas Kultūras akadēmijas, J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas, Latvijas Universitātes, Latvijas Universitātes Sociālo un politisko pētījumu institūta, Vašingtona universitātes ASV un Biznesa augstskolas Turība. Projekts ilgs no 2014. gada līdz 2017. gadam.