Disciplinārlietas izmeklēšanas komisija saredz Citskovska izpratnes trūkumu par iestādes vadītāja atbildību
Disciplinārlietas izmeklēšanas komisija norādījusi uz amatā pazeminātā Valsts kancelejas direktora Jāņa Citskovska izpratnes trūkumu par iestādes vadītāja atbildību, ņemot vērā viņa paskaidrojumos norādītos rīcības iemeslus.
Kā liecina deklasificētā Ministru kabineta rīkojuma anotācija, kas pieejama Tiesību aktu portālā, ar premjeres Evikas Siliņas (JV) 9.maija rīkojumu par disciplinārlietas ierosināšanu pret Citskovski un atstādināšanu no amata, Citskovski atstādināja no Valsts kancelejas direktora amata pienākumu pildīšanas un pret viņu ierosināta disciplinārlieta par amata pienākumu nepamatotu nepildīšanu, nolaidīgu un nekvalitatīvu pildīšanu, kādēļ valstij nodarīts būtisks mantisks zaudējums vai radīts valsts interesēm būtisks kaitējums Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma izpratnē.
Tāpat tika izveidota komisija sešu amatpersonu sastāvā. Komisiju vadīja Tieslietu ministrijas (TM) pārstāvis, komisijas locekļi bija Ministru prezidenta biroja, TM pārstāvis, Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas un Labklājības ministrijas pārstāvis.
Komisija Citskovska rīcībā saskatīja apzinātu nepakļaušanos likumam. Komisija konstatēja, ka Citskovskis, apzinoties nepieciešamību komandējumu nodrošināšanai rīkot iepirkuma procedūru, bija noslēdzis vairākus iepirkuma līgumus, nerīkojot attiecīgu iepirkuma procedūru.
Tāpat Citskovskis, apzinoties, ka pakalpojuma sniedzēja nodrošināto līgumreisu vērtība pārsniedz noslēgto līgumu vērtību, nav atteicies no uzdevuma pildīšanas - rēķinu par līgumreisiem apmaksas, rakstveidā informējot par to Ministru prezidentu, kā to paredz Valsts civildienesta likums.
Anotācijā uzsvērts, ka Citskovska paskaidrojumos norādītie rīcības iemesli norāda uz izpratnes trūkumu par ierēdņa pienākumiem kopumā un iestādes vadītāja atbildību, par nevēlēšanos pildīt savus pienākumus, uzņemties atbildību par pieņemtajiem lēmumiem un veiktajām darbībām, par nespēju vai nevēlēšanos uzraudzīt padoto darbu, kā arī par pasīvu attieksmi pret amata pienākumu izpildi. Disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas ieskatā šādas rīcības rezultātā ir zudusi uzticība Citskovskim kā valsts amatpersonai - iestādes vadītājam.
Tāpat komisijas ieskatā Citskovskis par pieļautajiem pārkāpumiem ir sodāms ar tādu Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likumā paredzēto disciplinārsodu, kas neparedz dienesta turpināšanu Valsts kancelejas direktora amatā - pazemināšana amatā uz laiku līdz trim gadiem
Deklasificētajā Ministru kabineta rīkojuma anotācijā norādīts, ka Valsts kancelejā bijušas četras vakantas valsts civildienesta ierēdņa amata vietas - Valsts pārvaldes politikas departamenta Valsts pārvaldes attīstības nodaļas konsultanta - datu analītiķa, Saimnieciskā nodrošinājuma nodaļas vadītāja, Finanšu un līgumu pārvaldības nodaļas juriskonsulta un Dokumentu pārvaldības departamenta Korespondences un apmeklētāju pieņemšanas nodaļas konsultanta postenis.
Anotācijā teikts, ka, ņemot vērā Citskovska ilggadējo pieredzi vadītāja amatā, vienīgais vakantais vadītāja amats ir Saimnieciskā nodrošinājuma nodaļas vadītāja amats. Anotācijā pausta nostāja, ka Saimnieciskā nodrošinājuma nodaļas vadītāja amatā Citskovskim būs iespēja atjaunot zaudēto uzticību vadītāja amatā, kā arī labāk izprast atbildību par iepirkumu organizēšanas tiesiskumu. Saimnieciskā nodrošinājuma nodaļas vadītāja amata pienākumos neietilpst gala lēmumu pieņemšana attiecībā uz iepirkuma procedūrām, līgumu noslēgšanu un finanšu līdzekļu izlietojumu.
Izvērtējot Citskovska izglītību un kvalifikāciju, kā arī ņemot vērā Valsts kancelejā pieejamās vakantās ierēdņu amata vietas un respektējot disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas atzinumā norādīto, ka Citskovskis ir zaudējis uzticību kā iestādes vadītājs, par piemērotāko atzīta Citskovska pazemināšana amatā, pārceļot viņu Valsts kancelejas Saimnieciskā nodrošinājuma nodaļas vadītāja amatā, norādīts anotācijā.
Anotācijā uzsvērts, ka lēmums pazemināt amatā Citskovski pats par sevi neaizskar Valsts civildienesta likumā paredzētās vispārīgās tiesības uz pastāvīgu civildienestu, jo ierēdnim ir tiesības uz civildienestu, nevis uz konkrētu amatu civildienestā.
LETA jau rakstīja, ka pēc Siliņas ierosinātās disciplinārlietas valdība otrdien, 9.jūlijā, nolēma amatā pazemināt Valsts kancelejas direktoru Citskovski, viņam piedāvājot vadīt Saimnieciskā nodrošinājuma nodaļu, preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja premjere. Savukārt Citskovskis paziņoja, ka pārsūdzēs valdības lēmumu, ar kuru viņu nolemts atbrīvot no Valsts kancelejas direktora amata un piedāvāts vadīt Saimnieciskā nodrošinājuma nodaļu.
Kā izriet no Citskovsa sacītā TV3 raidījumā "900 sekundes", viņš vērsīsies tiesībsargājošajās iestādēs saistībā ar mēģinājumiem viņu ietekmēt. Viņš teica, ka patlaban apkopo visus savā rīcībā esošos materiālus. Amatā pazeminātais Valsts kancelejas direktors raidījumā akcentējis, ka ir rakstveida materiāls, epasti ar elektroniskajiem failiem, kur skaidri var redzēt, ko katrs ir rakstījis, kādus viedokļus vēlas paust.
"Pēc tam seko mutiska saruna, kur divas Ministru prezidenta biroja amatpersonas, tai skaitā Ministru prezidentes parlamentārā sekretāre Dace Kļaviņa, mēģina mani pārliecināt sniegt vēlamo viedokli, pretī solot nevērtēt manu atbildību," apgalvoja Citskovskis, uzsverot, ka var to apliecināt ar dokumentiem.
Citskovskis arī sacīja, ka trešdien, 10.jūlijā, ar iesniegumu ir vērsies pie premjeres saistībā ar savu pazemināšanu amatā. Viņš lūdzis pārcel tādā amatā, kas ir atbilstošs pieredzei, zināšanām un praksei, bet, ja tas nav iespējams, tad viņš prasa izbeigt ar viņu darba tiesiskās attiecības.
"Pārcelšana šajā amatā, kas neatbilst manai pieredzei, zināšanām un iemaņām, ir apzināts mērķis pazemot visas publiskās pārvaldes acīs, nolūkā, ka es pats atstāšu publisko pārvaldi," pārliecināts Citskovskis.
Kā vēstīts, aprīļa sākumā, reaģējot uz Ģenerālprokuratūras sniegto informāciju par kriminālprocesa sākšanu, lai vērtētu bijušā premjera Krišjāņa Kariņa (JV) speciālo avioreisu izmantošanas tiesiskumu, premjere uzdeva izveidot dienesta pārbaudes komisiju, kuras uzdevums bija dienesta pārbaudē noskaidrot iesniegumā norādīto likumu un citu normatīvo aktu pārkāpumu izdarīšanas apstākļus un izvērtēt amatpersonu rīcību.
Vispirms bija plānots, ka dienesta pārbaude tiks pabeigta līdz aprīļa beigām, bet vēlāk ziņojuma sagatavošanu par Kariņa lidojumu apstākļiem pagarināja līdz maija izskaņai. Šī pārbaude jūnija sākumā pabeigta. Paralēli - maija sākumā - Siliņa jau izdeva rīkojumu ierosināt disciplinārlietu pret Citskovski. Šāds lēmums tika pieņemts, "pamatojoties uz dienesta pārbaudes komisijas starpziņojumā konstatētajiem apstākļiem un tiesību normu pārkāpumiem".
LETA jau ziņoja, ka Siliņa iepriekš nolēma atstādināt Citskovski no amata pienākumu izpildes uz disciplinārlietas izmeklēšanas laiku, lai nodrošinātu disciplinārlietas vispusīgu un objektīvu izmeklēšanu, kā arī nepieļautu iespēju Citskovskim traucēt disciplinārlietas izmeklēšanu.
Kā vēstīts, nelikumīga un neekonomiska rīcība, organizējot Kariņa speciālos lidojumus, Latvijas un Eiropas Savienības (ES) Padomes budžetiem kopumā radījusi ap 545 000 eiro nepamatotus izdevumus, revīzijā konstatējusi Valsts kontrole.
Valsts kontrole uzskata, ka, izmantojot speciālos lidojumus arī gadījumos, kad valstī nebija izsludināta ārkārtējā situācija un kad samērojamā laikā bija pieejamas regulāro komercreisu alternatīvas, ir pieļauta nelikumīga rīcība ar valsts budžeta līdzekļiem, kas radījusi papildu vismaz 221 566 eiro valsts budžeta izdevumus. Savukārt pieļautā neekonomiskā rīcība, pēc Valsts kontroles aplēsēm, radījusi papildu vismaz 323 688 eiro izdevumus ES Padomei.
"Tādējādi nav ievērots Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums," vērtē Valsts kontrole un atzīmē, ka finanšu revīzijā konstatēti arī normatīvo aktu pārkāpumi, kas saistīti ar publisko iepirkumu organizēšanu un grāmatvedības uzskaiti.
Kā norāda Valsts kontrole, revīzijas laikā iegūtā informācija liecina, ka lēmumu pieņemšanā un īstenošanā par speciālo lidojumu izmantošanu ārvalstu komandējumos faktiski bija iesaistīts gan tā brīža Ministru prezidents Kariņš, gan viņa tiešā pakļautībā esošais Ministru prezidenta birojs un Valsts kanceleja. Premjera biroju tolaik vadīja tagadējais Saeimas deputāts Jānis Patmalnieks (JV), bet Valsts kanceleju vada Citskovskis. Savukārt Valsts kanceleja uzskatīja, ka atbildība par bijušā premjera Kariņa lidojumiem ir jāuzņemas premjera birojam.
