Krievu disidentus vajag atbalstīt, nevis dzīt projām: par peripetijām ap Nacionālā teātra repertuāru
"Teātris. Reti eju uz teātri un mani tas maz interesē. Citādi bija bērnībā padomju laikā, kad mamma mani bieži veda uz teātri. Tā bija vieta, kur satiekas latvieši. Tā bija vieta, kur varēja justies pie savējiem," viedoklī dalās Dans Titavs.
Bet tagad Nacionālais teātris ir paveicis milzīgu kūleni. Proti, Nacionālais teātris ir noslēdzis līgumu ar kādu krievu režisoru, kuru sauc Dmitrijs Krimovs. Esot slavens. Bija paredzēta izrāde ar aktrisi Čulpanu Hamatovu un vēl kādu aktieri. Un tad sacēlās jezga. Kā tad tā, ka Nacionālajā teātrī pēkšņi kara laikā būs izrāde krievu valodā?
Un “Kultūršokā” (ir tāds TV raidījums) viena jauniete ar rūpju rievu pierē sludināja: “Kā tad tā, ka vietā, kur pasludināta Latvijas neatkarība, pēkšņi būs krievu valodā izrāde!”
Dažas lietas izraisa jautājumus. Nacionālā teātra direktors Māris Vītols pavisam nesen aizstāvēja un uzstāja, ka tai izrādei ir jābūt, tāpēc, ka nevar mākslu cenzēt, jo nevar cenzēt.
Pagāja nedēļa un tas pats Māris Vītols pauž, ka tiek lauzts līgums ar krievu režisoru un jānosaka moratorijs uz krievu valodu Nacionālajā teātrī.
Man nav īsti saprotams, kāpēc tik strauja viedokļa maiņa. Man arī nav saprotams, kāpēc mākslinieki, kas gribēja rādīt krievu valodā, negāja uz Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātri. Man tagad ir jautājums Čehova teātrim, vai viņi sniegs palīdzīgu roku, lai šī izrāde Rīgā varētu notikt?
Bet jebkurā gadījumā ir sacelta 'vētra ūdens glāzē'. Protams, var cīnīties pret krievu valodu, var aizliegt krievu valodu vispār, tomēr man šķiet, ka tie cilvēki, kuri ir pametuši Krieviju, protestējot pret karu, ir atbalstāmi, nav noniecināmi.
Jā, viņi ir dažādi, daži šad un tad ir imperiālistiski, ar visu to, ka viņi ir aizbēguši no kara un Putina, viņiem aizvien vēl ir "vecākā brāļa" sindroms. Atminēsimies, ka cietumā mirušais Aleksandrs Navaļnijs 2014. gadā, kad viņam pavaicāja, kam pieder Krima, sacīja, ka tā ir Krievijas teritorija. Pēc tam viņš viedokli mainīja. Un tomēr tie cilvēki, kuriem ir demokrātiskas domāšanas iedīgļi un kuri ir Putina ienaidnieki, ir atbalstāmi.
Protams, var padzīt "Doždj" televīzijas kanālu, aizliegt teātra izrādes un leļļu teātra izrādi bērniem par krokodilu Genu un Čeburašku, un priecāties, kādi mēs esam malači.
Man šķiet, ka mums nevajag nodarboties ar muļķībām. Vajag, izmantojot veselo saprātu, izmantojot to, ka ir Putina ienaidnieki, izmantot tos Putina ienaidniekus savā, Latvijas labā.
