Padomi, kā ģimenē ieviest un stiprināt Līgo svinēšanas tradīcijas

Vecāku organizācijas Mammamuntetiem.lv vadītāja un Rimi Bērniem eksperte Inga Akmentiņa-Smildziņa dalās pieredzē un ieteikumos Līgo svinēšanas tradīciju ieviešanā. 

Izmēģināt un iemācīties tradicionāla svētku ēdiena gatavošanu 

“Ja iepriekš nekad nav gatavots, iesaku visai ģimenei kopā izmēģināt pagatavot kādu ēdienu, kas tiek uzskatīts par latviešu Līgo svētku galda klasiku. Piemēram, mēs esam darījuši tā: Līgo svētkos virtuvē sapulcējas meitenes un dažāda vecuma sievietes, lai, dziedot Līgo dziesmas, kopīgi sietu Jāņu sieru. Jāatzīst, ka vienu gadu piens atteicās veidoties par sieru, citu gadu siers izdevās pārāk sauss, trešajā – sanāca lieliski. Par rezultātu gan neskumām, jo pats process vien jau bija ko vērts,” atklāj Inga Akmentiņa-Smildziņa. Vēl viņa iesaka mēģināt pašu spēkiem uzbrūvēt tādu Līgo ēdienkartes klasiku kā kvasu, sklandraušus vai rauga mīklas pīrāgus ar dažādiem pildījumiem (speķi, skābētiem kāpostiem, kartupeļiem u. c.). 

Ziedu plūkšana un vainagu pīšana jāņuzāļu pļavās 

“Doties pļavās, lai saplūktu ziedus ģimenes Līgo vainagiem, ir skaista mūsu tradīcija. Šis ir brīdis, kad jaunākajām līgotājām ierādīt dažādus veidus, kā var pīt vainagus, kā arī izstāstīt, kuru augu iepīšana vainagos nav vēlama, piemēram, tādu, kas viegli lūzt, kas ir asi vai indīgi,” stāsta Rimi bērniem eksperte, atgādinot, ka vienlaikus var ievākt arī tējas, jo tiek uzskatīts, ka vasaras saulgriežos plūktajām piemīt maģiski dziedinoša un spēcinoša iedarbība. Šajā laikā parasti zied tādi ģimenes aptieciņai vērtīgi augi kā vīgriezes, pelašķi, rudzupuķes, rasaskrēsliņš un citi.

Radu un draugu aplīgošana ar pašsacerētiem pantiņiem

“Jau daudzus gadus mums ir šāda prieka pilna tradīcija – dienas gaitā sacerēt aplīgošanas dziesmas par katru no svētku dalībniekiem; tās dziedam vakarā pie ugunskura,” stāsta Inga. Arī tiem, kas Līgo svētkus atzīmē savas ģimenes lokā, nevis plašā pulkā, aplīgošanas pantiņu sacerēšana var izvērsties par jautru nodarbi – tos var sacerēt un nosūtīt vecvecākiem un citiem tuviniekiem un draugiem.  

“Pantiņi var būt īsi un vienkārši, galvenais ir piedziedājumā iekļaut vārdus “līgo, līgo”,” pamāca Inga Akmentiņa-Smildziņa.

Jāņu ugunskura kuršana vai apmeklēšana publiskā pasākumā 

Senlatviešu ticējumi vēsta, ka Jāņu gaismā pabijušie cilvēki, tāpat kā apspīdētie lauki un tīrumi, iegūst spēku un auglību. Uguns esot jāiekur saulrietā un jāuztur degoša līdz pat Jāņu dienas rītam, taču skaisti būs arī vienkārši iekurt ugunskuru un pasēdēt pie tā. Ja nav savas vietas, kur to darīt, par ikgadēju tradīciju var izvērsties kāda jauka publiska līgošanas pasākuma apmeklēšana

Rotaļās iešana

“Ejiet rotaļās! Ja pieaugušajiem šķiet, ka nezina nevienu rotaļu, var aicināt bērnus, lai vienu iesaka un visiem iemāca – un tajā jāaicina piedalīties gan lielus, gan mazus. Piemēram, mēs daudzos pasākumos esam spēlējuši “Namiņš deg!” – neatkarīgi no tā, vai tiek atzīmēti Ziemassvētki, Lieldienas vai kartupeļu talka. Un rezultātā arī pieaugušie ir noskrējušies un izsmējušies,” teic vecāku organizācijas vadītāja. 

Latviešu tautas ticējumu meklēšana un ievērošana

Lieliski laiku ir iespējams pavadīt, lasot latviešu tautas ticējumus par konkrētajiem svētkiem. Kopīgi var vienoties, kuru no ticējumiem visi gatavi izpildīt. Piemēram, ticējums vēsta, ka, lai būtu nauda, Jāņu naktī ap pusnakti jābrien pa ūdeni. Ticējumi vēsta arī, ka Jāņu vakarā laidars vai pagalms jāizkaisa ar nātrēm, lai raganas noduras. Tāpat teikts, ja Jāņu rītā pirms saules iet uz avotu mazgāties, tad paliek skaists. Ģimenes jaunākās atvases var izmēģināt nākamā vīra vai sievas zīlēšanu: Jāņu dienas rītā jānogriež papardes kāts pie pašas pamatnes, uz nogriezuma būs redzams kāds burts – ar to burtu sāksies nākamā vīra vai sievas vārds.