Valsts prezidents apmeklējis Latvijas austrumu robežu
Otrdien,18. jūnijā, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs devās uz Grebņevas robežapsardzības nodaļu, kur apsekoja žoga būvniecības progresu uz Latvijas-Krievijas robežas.
FOTO: Rinkēvičs norāda, ka uz Latvijas-Krievijas robežas paveikts nozīmīgs darbs
Otrdien,18. jūnijā, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs devās uz Grebņevas robežapsardzības nodaļu, kur apsekoja žoga būvniecības progresu uz Latvijas-Krievijas robežas.
"Apmeklējot Austrumu robežu, pārliecinājos, ka žoga un citu apsardzības elementu izbūve noris laikā. Liels paldies iesaistītajiem par darbu, īpaši pateicības vārdi robežsargiem, karavīriem un zemessargiem par dienestu!" mikroblogošanas vietnē "X" vēsta Rinkēvičs.
Apmeklējot Austrumu robežu, pārliecinājos, ka žoga un citu apsardzības elementu izbūve noris laikā. Liels paldies iesaistītajiem par darbu, īpaši pateicības vārdi robežsargiem, karavīriem un zemessargiem par dienestu! pic.twitter.com/X3ITokcDsA
— Edgars Rinkēvičs (@edgarsrinkevics) June 18, 2024
"Šobrīd ir izdarīts ievērojams darbs. Sevišķs paldies Valsts robežsardzes un visu iesaistīto valsts institūciju amatpersonām par valsts robežas apsardzību un ilgstošu darbu pastiprinātā režīmā," pauda Rinkēvičs. Valsts prezidents apliecināja, ka būs diezgan regulārs viesis gan uz robežas, gan sekojot līdzi militārās infrastruktūras izveidei. Tāpat vizītes laikā Rinkēvičs atzīmēja arī iekšlietu nozares darbinieku, sevišķi robežsargu, stabilu atalgojuma pieauguma nodrošināšanas nozīmi.
Lai nepieļautu pretinieka pārvietošanos, robežas nostiprināšana Latvijā sākusies ar esošo ceļu pārrakšanu, izveidojot prettanku grāvjus, savukārt vēlāk par prettanku grāvjiem tiks pārveidoti arī pierobežā esošie meliorācijas novadgrāvji. Tāpat tiks izvietoti dažāda tipa šķēršļi, piemēram, prettanku grāvji tiks pastiprināti ar betona blokiem un konstrukcijām, tajā skaitā ar tā dēvētajiem "pūķa zobiem" un prettanku mīnām. Šķēršļu izvietošana tiks pielāgota apvidum, izmantojot arī dabiskos šķēršļus - purvus, mežus un citus dabas objektus.
Vienlaikus pierobežas joslā tiks noteiktas un ierīkotas drošas sprāgstvielu un mīnu, kā arī inženiertehnisko materiālu glabātuves ātrai aizsardzības pozīciju pastiprināšanai. Tāpat tiks izstrādāti plāni svarīgāko transporta artēriju - ceļu, dzelzceļu, tiltu - sagatavošanai ātrai un efektīvai pārraušanai, lai aizkavētu iespējamo pretinieka virzību. Lai arī patlaban plāns ir paredzēts pieciem gadiem, kopumā valsts aizsardzības spēju stiprināšana notiks ilgtermiņā.
Latvijas, Lietuvas un Igaunijas aizsardzības ministri šī gada janvārī parakstīja vienošanos par Baltijas Aizsardzības līnijas izveidi, lai stiprinātu Baltijas valstu un NATO austrumu robežu. Baltijas aizsardzības līnija tiks būvēta koordinēti, taču katra valsts to darīs ar saviem budžeta līdzekļiem.
Baltijas aizsardzības līnija būtiski stiprinās Baltijas valstu spējas militāri aizsargāt savas robežas un aizkavēs Krievijas iespējas veikt ātras militāras operācijas. Līnijas izbūve saskan ar NATO aizsardzības plāniem.
Baltijas valstu vienošanās nenosaka, ka visas valstis pilnīgi sinhroni vienā dienā sāks vai noslēgs šīs līnijas būvniecību.
Valdības apstiprinātais plāns tiks īstenots paralēli Iekšlietu ministrijas un VAS "Valsts nekustamie īpašumi" īstenotajai valsts austrumu robežas infrastruktūras, tostarp, žoga būvniecībai, lai apturētu nelegālos imigrantus un robežšķērsotājus. Infrastruktūras izbūvei līdz šim iztērēti miljoniem eiro, un arī turpmāk paredzētas apjomīgas summas.