"Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus!" Siliņa izsakās par "Rail Baltica" īstenošanai trūkstošo finansējumu
Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) komentējot dzelzceļa infrastruktūras projekta "Rail Baltica" īstenošanai trūkstošo finansējumu 30 miljonu apmērā uzsvērusi, ka valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus.
Tāpat politiķe norādīja, ka ar lielu interesi sagaida Valsts kontroles "Rail Baltica" situācijas izpētes rezultātus, jo nepieciešams novilkt skaidru svītru, kā darīt lietas. Tas, kā tās tikušas darītas līdz šim, viņu neapmierina.
"Jābūt skaidrai atbildībai, ja līdz šim atsevišķi jautājumi ir aizgājuši pašplūsmā. Mēs izskatīsim "Rail Baltic" tvēruma ziņojumu. Tas būs pirmais ziņojums valdībā, kas dos ieskatu par visu projektu kopumā - kādā veidā mēs to varētu realizēt, kāds ir aptuvenais finansējums. Līdz šim Ministru kabinetā tik detalizēts ziņojums nav skatīts," teica premjere.
Viņasprāt, būs jāsaprot, kā atrisināt jautājumu ar stacijām, kāds finansējums tam ir nepieciešams, jo tas patlaban vēl līdz galam nav skaidrs. Nākamais jautājums esot par projekta finansēšanas modeļiem. Siliņa norādīja, ka, iespējams, līdz rudenim vai gada beigām jāstrādā pie dažādiem risinājumiem, jo ar Eiropas Savienības un valsts budžeta finansējumu var nepietikt.
Siliņa norādīja, ka ar satiksmes ministru Kasparu Briškenu (P) panākta kopīga izpratne, ka līdz šim ziņojumā piedāvātais pārvaldības modelis nav pietiekams, tas ir jāuzlabo un jāpiedāvā valdībai jauns modelis. Ministru prezidente secināja, ka priekšā gaidāms raits un saspringts darbs, kā visām trim Baltijas valstīm šo projektu īstenot, turpinot savu sadarbību.
Taujāta, vai tiks atrasta nauda "Rail Baltica", kas tiek lēsta 30 miljonu eiro apmērā un vajadzīga jau tagad, Siliņa uzsvēra, ka viņa nav gatava apmaksāt rēķinus un valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus.
"Ja man nebūs pārliecības, ka viss ir likumīgi, vērsīšos tiesībsargājošajās iestādēs. Man nav līdz galam skaidrs, kāds šāda finansējuma iztrūkums varēja rasties," teica premjere.
Valsts prezidents, jautāts, vai ir pārliecība, ka projekts turpināsies un tiks pabeigts, atbildēja, ka mēs kā sabiedrība šo pārliecību varēsim iegūt pēc vairākiem soļiem, pirmkārt, pēc visu triju Baltijas valstu, ieskaitot Latvijas, revīzijas iestāžu ziņojumiem. Prezidents pieļāva, ka Valsts kontroles ziņojumā būs analīze un priekšlikumi, ko tālāk darīt. Rinkēvičs pieminēja, ka nākamnedēļ ir iecerējis tikties ar valsts kontrolieri Edgaru Korčaginu, lai detalizētāk iepazītos ar ziņojumu.
"Kā sacīja premjere, valdība par šo diskutēs nākamnedēļ. Manuprāt, Ministru prezidentes skatījums ir pamatots - ir jāredz kopējā bilde, jāsaprot, kas un kādā veidā ir jāprecizē, jāpārveido pārvaldības modelī, jāsaprot darāmie darbi, neaizmirsīsim, ka tas vēl nav visas valdības diskutēts lēmums," žurnālistiem uzsvēra Valsts prezidents.
Viņš norādīja, ka diskusijā valdībā piedalās visi ministri un lēmumi tiek pieņemti koleģiāli. Prezidenta ieskatā tad, kad diskusijas būs noslēgušās, būs Valsts kontroles atzinums, sabiedrībai būs iespēja saprast, uz kādiem jautājumiem ir vai nav atbildēts. Pēc Rinkēviča paustā, tad, kad visi šie elementi būs izpildīti, sarunu varēs turpināt.
