Raidījums: kopš februāra būvniekiem nav maksāts par "Rail Baltica" abām starptautiskajām stacijām
Būvniekiem kopš februāra nav maksāts par "Rail Baltica" abām starptautiskajām stacijām, svētdien vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga". Runa ir stacijām Rīgas lidostā un Rīgas centrālajā stacijā.
"Nekā personīga" atzīmē, ka pirms vairākiem gadiem noslēgtie līgumi ar būvniekiem iekļauj cenu indeksāciju, taču netika paredzēts, ka inflācija būs 20-30%. "Pasūtītie darbi ir paveikti, rēķini izrakstīti un akceptēti gan no "Eiropas dzelzceļa līnijām", gan Satiksmes ministrijas, bet inflācijas dēļ darbi izmaksājuši krietni dārgāk, un starpību nav no kā samaksāt," vēsta raidījums, piebilstot, ka sadārdzinājums ir ignorēts ilgāku laiku un patlaban sasniedz 39 miljonus eiro.
"Tas, ko prasa būvnieki, ir pamatoti, jo darbi ir izpildīti", norāda "Eiropas dzelzceļa līnijas" pagaidu valdes priekšsēdētājs Ēriks Diļevs.
Viņš arī atzīmē, ka sadārdzinājums līdz 2023.gada 31.decembrim bija 33 miljoni eiro, bet šogad līdz jūnijam sadārdzinājums veido vēl sešus miljonus eiro.
Savukārt satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) atzīmēja, ka tiek gatavots visaptverošs informatīvais ziņojums par abām "Rail Baltica" starptautiskajām stacijām, lai pārliecinātos, kāpēc ir tik radikāli sadārdzinājumi. "Mēs esam arī iekšējās pārbaudēs konstatējuši, ka, iespējams, līgumu slēdzošās Latvijas puses amatpersonas, ir uzņēmušās saistības, kas iet pāri ietvaram, par kuru valdība ir lēmusi," sacīja ministrs.
Raidījumā arī min, ka ar būvniekiem tiek runāts par apmaksas grafika pārskatīšanu.
Tāpat raidījumā norāda, ka vasarā Eiropas Komisija skatīs Latvijas jaunāko pieteikumu par nākamo, pēc kārtas desmito, Eiropas naudas piešķīrumu "Rail Baltica" projektam, un līdz tam Latvijai ir jātiek skaidrībā, kas ar projektu notiek.
Raidījums arī norāda, ka kopš 2015.gada Latvija no Eiropas Savienības līdzekļiem ir piesaistījusi 796 miljonus, vēl 223 miljonus finansējusi valsts. No šīs naudas apgūta aptuveni trešā daļa.
Jau vēstīts, ka "Rail Baltica" projekts, kurā pēdējā laikā izgaismojas problēmas ar termiņu ievērošanu un finansējuma apgūšanu, paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma - 1435 milimetru - dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Sākotnēji bija paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, bet iesaistītās puses vairākkārt paudušas, ka tās ir būtiski pieaugušas. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Dzelzceļa līniju "Rail Baltica" plānots atklāt secīgi pa posmiem laikā no 2028.gada līdz 2030.gadam.
Valsts drošības dienests (VDD) pagājušā gada darbības pārskatā uzsvēris, ka, neraugoties uz esošajiem sarežģījumiem, turpmāka "Rail Baltica" infrastruktūras izbūves aizkavēšanās nav pieļaujama un projektā ir nepieciešama mērķtiecīga risku pārvaldība.
