Rinkēvičs brīdina par Putina nākamajiem trīs mērķiem Krievijas impērijas atjaunošanā
Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs ekskluzīvā "The Sun" materiālā brīdinājis par Putina nākamajiem trīs mērķiem, kad viņš plāno Hitleram līdzīgu zemes sagrābšanu, lai atjaunotu Krievijas impēriju.
Edgars Rinkēvičs sacīja, ka Kremlis jau uzsācis "hibrīduzbrukumus" Latvijai.
Vladimirs Putins neapstāsies pie Ukrainas un ir izvirzījis trīs mērķus Krievijas impērijas atjaunošanai, brīdinājis Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs.
Rinkēvičs sacīja, ka Baltijas sagrābšana būs otrais posms tirāna neprātīgajam sapnim atgūt zaudēto impēriju.
Uzstājoties "Royal United Services" (RUSI) galvenajā mītnē Londonā, Rinkēvičs sniedza satraucošu vērtējumu par Eiropas drošības nestabilo nākotni, saskaroties ar arvien agresīvāko Krieviju.
Viņš sacīja, ka visi Krievijas 27 mēnešu ilgā kara pret Ukrainu iznākumi, visticamāk, novedīs pie lielākas asinsizliešanas, jo Kremli vada "aizvainojums par savu zaudēto impēriju".
"Ja Krievija jutīs, ka Ukrainā ir uzvarējusi, tai būs kārdinājums turpināt... ja Krievija jutīs, ka tā ir sakauta, tad vēlme būs atriebties," sacīja Rinkēvičs.
Un Putina padomju impērijas atjaunošanas misijas "pirmie mērķi" būs Moldovas un Kaukāza un Centrālāzijas reģionu iekarošana, viņš sacīja.
Šajā plašajā Hitlera stila zemes sagrābšanā varētu ietilpt tādas valstis kā Armēnija, Azerbaidžāna, Gruzija, kā arī Kazahstāna, Kirgizstāna, Tadžikistāna, kuras visas ir pastāvīgi Krievijas ietekmes mērķi.
Eiropas drošības kārtība tiks apdraudēta "gadiem, ja ne gadu desmitiem," trīs dienu vizītes laikā Lielbritānijā brīdināja Rinkēvičs.
Pēc tikšanās ar karali Rinkēvičs apgalvoja, ka viņa mazā tauta jau cīnās pret Kremļa "hibrīdkaru".
Rinkēvičs sacīja: "Vai Latvija baidās no Krievijas uzbrukuma? Mums jābūt gataviem visu veidu scenārijiem."
Viņš neuzskata, ka NATO drošības tīkla dēļ pastāvētu "tieši draudi" par Krievijas iebrukumu Latvijā "tuvākajos gados".
Tomēr viņu uztrauc hibrīduzbrukumu viļņi, kas tika uzsākti, lai destabilizētu Latviju.
Viņš sacīja, ka Krievija arvien vairāk darbojas šajā "pelēkajā zonā".
"Krievija pārbauda mūsu robežas, veic sabotāžas uzbrukumus, mūsu drošības dienesti strādā visu diennakti, ir bijuši daudzi aresti... pilsoņi tiek vervēti sociālajos medijos... un dziļviltojumi traucē vēlēšanu kampaņām."
"Kā NATO reaģēs?" viņš jautāja.
Runājot par Ukrainu, Rinkēvičam jautājumu nebija. Viņa vēstījums bija skaidrs: "NATO nesniedz pienācīgu palīdzību."
Politiķis pieprasīja, lai alianse būtu skaidrāka ilgtermiņa saistībās ar Ukrainu, un novērstu aizkavēšanos Rietumu ieroču piegādē.
Viņš aizrādīja Rietumu politiķiem, īpaši ASV, izplatītās neskaidrās frāzes, kas sola atbalstīt Kijivu "tik ilgi, cik nepieciešams" vai "tik daudz, cik nepieciešams".
Tā vietā viņš vēlējās skaidras garantijas, lai varētu pieņemt "vajadzīgos taktiskos lēmumus".
Rinkēvičs gatavojās izteikt savu pamatargumentu, ka Rietumu ieroči "jāpiegādā" Ukrainai bez jebkādiem aizkavējumiem.
Viņš sacīja: "Mums ir jāsūta uz Ukrainu vairāk visu ko un jāļauj viņiem to izmantot... viņi ir gatavi cīnīties un cīnīties ļoti labi, kad viņiem būs tas, kas viņiem nepieciešams."
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis vairākus mēnešus ir apgalvojis, ka triecienu aizliegšana militāriem objektiem Krievijā palīdzējis Putinam uzvarēt karā.
Zelenskis norāda, ka tas atstāja viņa karaspēku nespējīgu iznīcināt galvenās bāzes, ko Krievija izmantoja, lai uzbruktu Ukrainas pilsētām, un bezpalīdzīgus, lai novērstu Maskavas jauno Harkivas ofensīvu.
Lai gan Apvienotā Karaliste ir devusi mājienus, ka Ukrainai ir atļauts darīt to, ko tā vēlas, ASV vairākkārt ir paziņojušas, ka nepieļaus savu tālas darbības rādiusa raķešu izšaušanu uz Krieviju.
Rinkēvičs nepiekrita argumentiem, ka, ļaujot Kijivas spēkiem ar Rietumu ieročiem uzbrukt Krievijas zemei, NATO un Krievijas spriedze eskalēsies.
"Krievija vienmēr eskalē," viņš sacīja, norādot uz Krievijas nesenajiem mēģinājumiem pārzīmēt jūras robežas ar Latviju un Lietuvu un noņemt robežzīmes Igaunijas ūdeņos.
