Pāvests slavina Krievijas imperiālisma tradīciju
Kamēr Krievija turpina slepkavot Ukrainā, Romas pāvests Francisks izcēlies ar videouzrunu X Viskrievijas katoliskās jaunatnes tikšanās dalībniekiem, kas noritēja Sanktpēterburgā. Skandāls pēc pāvesta paustā nerimst joprojām.
Katoļu baznīcas galva ne ar pušplēstu vārdu pat nepieminēja namatēvu agresiju pret Ukrainu, toties veltīja cildinošus vārdus Krievijas impēriskajai vēsturei.
“Neaizmirstiet par mantojumu. Jūs esat mantinieki dižajai Krievijai, dižajai svēto, valdnieku Krievijai, dižajai Pētera I, Katrīnas II Krievijai. Tai impērijai – diženai, apgaismotai, dižas kultūras un humānisma valstij. Nekad neatsakieties no šā mantojuma, jūs esat diženās mātes Krievijas mantinieki, ejiet uz priekšu ar to. Un paldies jums. Paldies par jūsu spēju būt, jūsu spēju būt Krievijas pilsoņiem,” pauda Francisks.
Maskavā pāvesta izteikumi uztverti ar atzinību, norādot, ka viņš “zina Krievijas vēsturi”. Kremļa runasvīrs Dmitrijs Peskovs piebildis, ka Krievijas mantojums “neaprobežojas tikai ar Pēteri vai Katrīnu, tas ir ievērojami senāks”.
Ukrainas Ārlietu ministrijas preses sekretārs Oļegs Nikoļenko Facebook ierakstījis: “Ļoti skumji, ka Krievijas lielvalstnieciskās idejas, kas arī ir Krievijas hroniskās agresivitātes iemesls, apzināti vai neapzināti izskan no Romas pāvesta mutes.”
Vietā atgādināt, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins pērn jūnijā, tiekoties ar jaunajiem uzņēmējiem, pauda, ka Pēteris I Ziemeļu kara laikā ar Zviedriju nesagrāba jaunas teritorijas, bet tikai atguva savas. “Spriežot pēc visa, mūsu uzdevums arī tātad ir atgūt un nostiprināt,” Putins attaisnoja karu pret Ukrainu.
Ukrainas Romas katoļu baznīcas bīskapu konfecences vadītājs Vitālijs Skomarovskis atzinis, ka diemžēl turpina pastāvēt “mīts par valsts humānismu un diženumu, kura jau deviņus gadus asiņaini un nežēlīgi karo pret Ukrainu”.
Ukrainas Grieķu katoļu baznīca aicinājusi Vatikānu izskaidrot situāciju, jo patlaban pāvesta vēstījumu var uztvert kā atbalstu imperiālismam, kuru līdz šim Francisks nosodījis jebkurā formā, tāpat kā galēju nacionālismu.
Vatikāns iesākumā mēģināja izlaipot un pat slēpt notikušo, proti, publicētajā oficiālajā pāvesta runas stenogrammā skandalozais fragments bija izgriezts. Vēlāk Vatikāna preses sekretārs Mateo Bruni skaidroja, ka pāvests “gribēja aicināt jaunatni saglabāt un attīstīt to pozitīvo, kas ir Krievijas dižajā kultūras un garīgajā mantojumā, un noteikti ne cildināt imperiālistisko loģiku un valsts darbiniekus, kas pieminēti noteiktu vēstures periodu apzīmēšanai”. Pāvests pat esot aicinājis krievu jaunatni sēt “samierināšanas sēklu”.
Tikmēr Austrumeiropas eksperts, staļinisma pētnieks Immo Rebičeks no Fridriha Šillera universitātes Jenā, Vācijā, intervijā “Deutsche Welle” izsakās bez aplinkiem: “Francisks neatstāj vietu šaubām, ka viņš ir solidārs ar stiprākajiem. Ukrainai ir sabiedrotie Eiropā, bet Vatikāns nav to vidū.” Ja kāds meklējot cilvēcību Krievijas impērijā, viņu par autoritāti uzskatīt nevar.
Foto: Reuters/Scanpix
2013. gada novembrī pāvests Francisks uzņēma Vatikānā Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.
