“Mans kaimiņš ir rasists. Kā man rīkoties?”; komentē eksperti

Iepriekšminētais un portālā publicētais tvīts, kas atvēra plašu diskusiju, kurā cilvēki dalījās ar saviem naidīgajiem komentāriem:

VDD informē, ka viņu, kā pretizlūkošanas un iekšējās drošības dienesta galvenais uzdevums ir savlaicīgi identificēt iespējamus apdraudējumus Latvijas nacionālajai drošībai un veikt pasākumus to novēršanai vai mazināšanai. Viens no veidiem, kā dienests iegūst informāciju par riskiem un iespējamiem apdraudējumiem valsts un iedzīvotāju drošībai, ir informatīvās telpas monitorings.

Pieaugusi sabiedrības iesaiste risku identificēšanā

VDD atzīmēt, ka kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā ir ievērojami pieaugusi sabiedrības iesaiste potenciālu valsts drošības apdraudējumu un risku identificēšanā. Dienests ik dienas no iedzīvotājiem saņem informāciju par sociālās tīklošanās vietnēs un citviet interneta vidē publicētiem komentāriem, kuros ietverti pret Latvijas nacionālās drošības interesēm vērsti vēstījumi. VDD katru saņemto ziņojumu izvērtē un iegūto informāciju izmanto turpmākajā darbā.

Kas tiek analizēts?

VDD vērtē personu aktivitātes informatīvajā telpā arī nolūkā identificēt iespējamus noziedzīgus nodarījumus, kuru izmeklēšana ir dienesta kompetencē. VDD atgādina, ka par šāda tipa noziedzīgiem nodarījumiem ir paredzēta kriminālatbildība:  

• genocīda, noziegumu pret cilvēci, noziegumu pret mieru un kara noziegumu publiska attaisnošana un slavināšana (Krimināllikuma 74.1 pants),
• aicinājums uz genocīdu (71.1 pants),
• aicinājums uz agresīvu karu (77. pants),
• nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšana (78. pants),
• aicinājums vērsties pret Latvijas Republikas valstisko neatkarību, suverenitāti vai teritoriālo vienotību (81. pants)

Katra situācija tiek skatīta individuāli

Identificējot informāciju par iespējamu apdraudējumu Latvijas nacionālajai drošībai, VDD rīcība katrā gadījumā ir atbilstoša apdraudējuma raksturam un konkrētajai situācijai. Interneta vidē konstatējot izteikumus, kas satur noziedzīgu nodarījumu pazīmes, VDD pret to paudējiem uzsāk kriminālprocesu. VDD šādos gadījumos veic pirmstiesas izmeklēšanu, lai iegūtu pietiekamu pierādījumu kopumu personu saukšanai pie likumā paredzētās atbildības un turpmāka šo personu radītā apdraudējuma novēršanai.
Gadījumos, kad personu izteikumi ir agresīvi un robežojas ar vārda brīvības pārkāpumiem, vienlaikus nav pietiekams pamats kriminālprocesa uzsākšanai, VDD ar personām veic preventīva rakstura pārrunas, brīdinot par atbildību noziedzīgu nodarījumu veikšanas gadījumā.

Ko darīt?

Aktivitātēm informatīvajā telpā savas kompetences ietvaros pievērš uzmanību arī citas iestādes. VDD šajā jomā ir cieša sadarbība ar Valsts policiju (VP). VDD un VP regulāri apmainās ar interneta vidē identificētu informāciju, kas liecina par dažādiem drošības riskiem.

Informāciju VDD dienestam ir iespējams sniegt vairākos veidos:

• Nosūtot vēstuli uz e-pasta adresi info@vdd.gov.lv;
• Zvanot uz VDD diennakts kontakttālruni 67208964;
• Nosūtot ziņu uz VDD “X” kontu @Valsts_drosiba
• Atstājot ziņu VDD tīmekļvietnē, izmantojot speciālo saziņas formu: https://vdd.gov.lv/sazinaties

Ja ir konstatēti gadījumi par iespējamu naida runa, tiesībsargs aicina vērsties Valsts policijā, kas attiecīgi var vērtēt, vai ir iespējams konstatēt Krimināllikumā paredzēto noziedzīga nodarījuma saturu.

Rasisma piemērs

Latvijas normatīvajā regulējumā par naida runu paredzēta kriminālatbildība. Krimināllikuma 78. pantā paredzēta atbildība par nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšanu, savukārt, Krimināllikuma 150. pantā paredzēta atbildība par sociālā naida un nesaticības izraisīšanu. Tomēr publiskajā telpā, sociālajos tīklos nereti sastopamies ar mutiskiem vai rakstiskiem izteikumiem, kas būtu uzskatāmi par naida runu, bet par kuriem nebūtu piemērojama kriminālatbildība. Vairumā gadījumu par šādiem izteikumiem, iespējams, būtu piemērojama administratīvā atbildība. Latvijā administratīvā atbildība par nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšanu un par sociālā naida un nesaticības izraisīšanu nav paredzēta.

“Nu, un? Man nekas par to nebūs”

Līdz ar to liela daļa komentētāju, kas ar naidpilniem izteikumiem vērsušies pret mazaizsargātām grupām, palikuši nesodīti. Tādējādi naida runa turpina pastāvēt, nodarot kaitējumu demokrātiskām vērtībām un raisot nesodāmības sajūtu.
2023. gadā Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijā norisinājās diskusija “Par ierosinājumu paredzēt administratīvo atbildību par naida runu attiecībā uz nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšanu, kā arī par sociālā naida un nesaticības izraisīšanu”.  Līdz šim brīdim tiesībsargs no Saeimas nav saņēmis informāciju par šā jautājuma tālāku virzību.

Statistika nav skaidra

Tiesībsarga un Jauns.lv rīcībā nav informācijas, cik daudz jauniebraucēju Latvijā saskaras ar rasismu, neiecietību, diskrimināciju vai naida runu. Diskriminācijas jomā fenomens ir tāds, ka ne visi, kas saskaras ar diskrimināciju, ir gatavi par to runāt vai mēģināt aizstāvēt savas tiesības.
Tiesībsargs reti saņem sūdzības par iespējamiem diskriminācijas aizlieguma pārkāpumiem rases dēļ. Pēdējie iesniegumi par iespējamiem diskriminācijas aizlieguma pārkāpumiem rases dēļ tika izskatīti 2018./2019.gadā (2 iesniegumi). Vienas lietas ietvaros tika konstatēts diskriminācijas aizlieguma pārkāpums rases dēļ pieejā precēm un pakalpojumiem.