VIDEO; FOTO: Rīgā piketē pret Gruzijā topošo ārvalstu aģentu likumu - tas aizgūts no Krievijas
Ceturtdien, 9. maijā, Rīgā, pie Gruzijas vēstniecības norisinājās pikets pret Gruzijas parlamentā virzīto ārvalstu aģentu likumu.
Rīgas domē informēja, ka persona iesniegusi pieteikumu par piketa rīkošanu, lai vērstu uzmanību tā saucamā "Krievijas likuma" jeb ārvalstu aģentu likuma pieņemšanai Gruzijā. Piketā izrādīta “Latvijas pilsoniskās sabiedrības solidaritāte ar Gruzijas sabiedrību”. To organizēja jaunatnes organizācija "Protests". Pasākumā bija ieradušies 30-40 cilvēki. Pasākuma rīkotāju ieskatā, Gruzijas parlamentā iesniegtais ārvalstu aģentu likums esot tiešs uzbrukums pilsoniskajai sabiedrībai un demokrātijai.
Pikets Rīgā pret Gruzijā topošo ārvalstu aģentu likumu
Ceturtdien, 9. maijā, Rīgā, pie Gruzijas vēstniecības norisinājās pikets pret Gruzijas parlamentā virzīto ārvalstu aģentu likumu.
Gruzija 30 gadus esot cīnījusies par vietu Eiropas Savienībā un pērn tā beidzot ieguva kandidātvalsts statusu. Šī likuma pieņemšana kavētu Gruzijas iesākto ceļu uz eiroatlantisko kursu, tādejādi ievedot valsti dziļāk Krievijas ietekmes sfērā, pauž pasākuma rīkotāji. Tie aicina Gruzijas varasiestādes pārtraukt vardarbību pret protestētājiem un apturēt ārvalstu aģentu likuma virzību.
Kas jāzina par norisēm Gruzijā
Kā ziņots, desmitiem tūkstošu cilvēku pagājušajā nedēļā izgāja Gruzijas galvaspilsētas Tbilisi ielās, protestējot pret likumu par "ārvalstu aģentiem". Minēto likumu, kuru Gruzijas parlaments apstiprinājis otrajā lasījumā, kritizējusi Eiropas Savienības, ASV un Apvienoto nāciju organizācija. Partija "Gruzijas sapnis" paziņoja, ka vēlas panākt likumprojekta parakstīšanu līdz maija vidum. Lai likumprojekts kļūtu par likumu, tas jāizskata parlamentam trīs lasījumos un jāparaksta valsts prezidentei.
Gruzijas prezidente Salome Zurabišvili ir paziņojusi, ka neparakstīs šo likumprojektu, ja parlaments to apstiprinās. Valdošajai partijai tomēr ir pietiekami daudz deputātu parlamentā, lai pārvarētu prezidentes veto.
Likums paredzētu, ka nevalstiskajām un plašsaziņas līdzekļu organizācijām, kas saņem vairāk nekā 20% ārvalstu finansējuma, būtu jāreģistrējas kā organizācijām, kas "darbojas ārvalsts interesēs". Šī frāze ir vienīgā atšķirība salīdzinājumā ar pagājušajā gadā atsaukto projektu, kurā bija teikts, ka attiecīgajām grupām jāreģistrējas kā "ārvalstu ietekmes aģentiem".
Likumprojekta pretinieki dēvē to par "Krievijas likumu" un apgalvo, ka likuma pieņemšana kavētu Gruzijai realizēt savu mērķi pievienoties Eiropas Savienībai (ES), kas pagājušajā gadā piešķīra valstij sen kāroto kandidātvalsts statusu.
ES ir aicinājusi Tbilisi nepieņemt šo likumprojektu, norādot, ka tas ir pretrunā demokrātiskajām reformām, kas valstij jāveic, lai virzītos uz dalību ES. Eiropadomes prezidents Šarls Mišels norādījis, ka likumprojekts attālina Gruziju no ES, nevis pietuvina tai.
