Pilsētas ģerbonis kļūst par pagasta ģerboni: unikālā Latvijas (ne)pilsēta
Jelgavas novada dome 24. aprīļa domes sēdē lēma saglabāt esošo Kalnciema pagasta ģerboni un reģistrēt to Ģerboņu reģistrā.
Latvijā ir tikai 19 vietas, kas zaudējuši savas pilsētas tiesības - dažas pat izzudušas no Latvijas kartes (Abrene), dažas pievienotas lielākām pilsētām (Krustpils, Ķemeri, Grīva, Rīgas Jūrmala). Tikai divas no šīm vietām bija pilsētas mazāk par 20 gadiem - Kalnciems un Lejasciems.
1998. gada 30. oktobrī valsts prezidents Guntis Ulmanis un Valsts heraldikas komisijas priekšsēdētāja Ramona Umblija ir apstiprinājusi Kalnciema pilsētas ar lauku teritoriju ģerboni. Administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2009. gada 1. jūlijā tika izveidots Jelgavas novads, kurā Kalnciema pilsētu ar lauku teritoriju apvienoja ar Jelgavas rajonā esošajiem pagastiem. Rezultātā Kalnciema pilsētai tika atcelts pilsētas statuss, piešķirot ciema statusu, un Kalnciema pilsēta ar lauku teritoriju pārsaukta par Kalnciema pagastu.
“Šī teritorija apdzīvota jau vismaz 3000 gadu, par to liecina Lielupē pie Kalnciema tilta atrastais raga cirvis un Kaigu purva malā atklātā akmens laikmeta laivas cirvju kultūras apmetne. Kalnciems ir vieta, kur dabas apstākļu sakritības dēļ 19. gadsimta beigās izveidojās rūpniecības rajons un intensīvi attīstījās būvmateriālu ražošana. 1947. gadā Kalnciema ķieģeļu kombināts bija lielākais republikā! Ķieģeļu ražošana šeit turpinājās līdz pat 2008. gadam. Pagasta teritoriju no vienas puses ieskauj Zemgales lielākā upe Lielupe un tā dēvētā “Mazā Venēcija”, ko veido mālu ieguves rezultātā izveidojušies lielāki un mazāki ūdens karjeri, kuru krastos iedzīvotāji iekopuši plaukstošus un ziedošus mazdārziņus. Ģerbonis ir pagasta identitātes un lepnuma simbols, kas atgādina par Kalnciema seno un bagāto vēsturi,” skaidro Kalnciema pagasta pārvaldes vadītāja Krista Ribakova.
Lai oficiāli apstiprinātu Kalnciema pagasta simboliku, pieņemts lēmums saglabāt 1998. gadā apstiprināto ģerboni un reģistrēt to Ģerboņu reģistrā kā Kalnciema pagasta ģerboni. Ģerboņa vairoga apakšdaļā atrodas sudraba pēda, kas atgādina par kaļķakmens atradnēm. Pārējā vairoga daļā ir zaļš fons ar Svētā Andreja krusta veidā novietotiem 12 zelta ķieģeļiem, katra krāvuma vidējais ķieģelis nedaudz izvirzīts tuvāk vairoga centram.
Ģerboņu reģistrs, kurā tiek reģistrēti gan pašvaldību — pilsētu, novadu un pagastu -, gan dzimtu un organizāciju ģerboņi, darbojas kopš 2006. gada un to uztur Latvijas Republikas Kultūras ministrija. Jelgavas novadā ir apstiprināti un Ģerboņu reģistrā iekļauti četru pagastu – Līvbērzes, Salgales, Vircavas un Vilces – ģerboņi. Jāpiebilst, ka norit darbs arī pie citu novada pagastu ģerboņu izstrādes un apstiprināšanas.
