Viedoklis: uzņēmēja Igora Ivanova apcietinājuma termiņš tiek prettiesiski pārsniegts

“Minētais nav izraksts no tiesību zinātņu mācību grāmatas, kurā uzskaitīti teorētiski un praktiski nepareizi tiesību normu piemērošanas gadījumi. Iepriekšējā rindkopā minētās darbības ir pieļāvušas it kā tiesiskās Latvijas tiesībaizsardzības iestādes, pret kurām nevienlīdzīgā cīņā jau vairākus gadus ir iesaistīts uzņēmējs Igors Ivanovs. Par notikumu faktiskajiem apstākļiem skaidri liecina tālāk izklāstītais apraksts.

Laikā no 2020. gada 19. maija līdz tā paša gada 2. jūnijam I. Ivanovs tika aizturēts un apcietināts apsūdzībā saistībā ar mēģinājumu brīdināt zvērinātu advokāti Allu Barbašu (agrāk – Juraša) par to, ka tiek gatavota viņas slepkavība, un ieteikumu parūpēties par apsardzi. Aizturēšana un arests notika, pārkāpjot I. Ivanova pamattiesības, tostarp arī starptautiskajos tiesību aktos noteiktās tiesības uz aizstāvību un nevainības prezumpciju, un veicot nežēlīgu apiešanos.

2020. gada 1. jūlijā I. Ivanovs tika ievietots apcietinājumā, jo viņa nekustamajā īpašumā tika atrasts maisiņš ar joprojām (!!!) neidentificētu vielu. 2021. gada 7. janvārī tiesa secināja, ka sešus mēnešus un septiņas dienas ir pieļauts viņa pamattiesību uz brīvību pārkāpums. Piebilstams, ka 2020. gadā apcietinājumā kopā pavadītais laiks sasniedza 6 mēnešus un 22 dienas.

2022. gada 21. septembrī saskaņā ar Eiropas apcietināšanas orderi Igoru aizturēja Spānijas Karalistes varasiestādes, bet pēc nepilniem diviem mēnešiem, Latvijas tiesībaizsardzības iestādēm pieļaujot procedūras pārkāpumu un faktiski viņu nolaupot, Igors tika nogādāts Latvijā. Tādējādi viņa apcietinājumā pavadītais laiks saistībā ar abām minētajām lietām bija 1 mēnesis un 27 dienas.

Tā kā Padomes 2002. gada 13. jūnija pamatlēmuma par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm 2002/584/TI 26. pants nosaka, ka “izsniegšanas dalībvalsts ieskaita visus apcietinājuma termiņus, kas izciesti Eiropas apcietināšanas ordera izpildes rezultātā, kopējā brīvības atņemšanas laikā, kas būtu jāizcieš izsniegšanas dalībvalstī […]”, minētais laiks būtu ieskaitāms piespriestā brīvības atņemšanas soda laikā.

Laikā no 2022. gada 17. novembra līdz šim brīdim I. Ivanova tiesības uz brīvību (veicot aizturēšanu un arestu) ir bijušas ierobežotas vairākkārt: 2022. gadā – uz 1 mēnesi un 13 dienām; 2023. gadā – uz 12 mēnešiem; 2024. gadā līdz šim brīdim – uz 3 mēnešiem un 2 dienām. Turklāt pagājušā gada jūlijā lietā, kur Igoram bija celta apsūdzība saistībā ar zvērinātas advokātes A. Barbašas brīdināšanu, viņš tika notiesāts par huligānismu, tiesai piespriežot viena gada un deviņu mēnešu cietumsodu.

Latvijas Republikas Kriminālprocesa likuma 277. panta 7. daļa nosaka, ka “personai, kuru tur aizdomās vai apsūdz sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā, apcietinājuma termiņš nedrīkst pārsniegt 24 mēnešus, no kuriem pirmstiesas procesā personu atļauts turēt apcietinājumā ne ilgāk par 15 mēnešiem”.

Ieskaitot 2020. gadā nebrīvē pavadīto laiku, likumā pieļaujamais termiņš jau šobrīd ir pārtērēts par nepilniem diviem mēnešiem, tādēļ vēstules ar lūgumu soda izciešanas termiņā ieskaitīt pirmstiesas apcietinājumā pavadīto laiku un nekavējoties atbrīvot no brīvības atņemšanas vietas I. Ivanovs ir nosūtījis gan Tieslietu un Iekšlietu ministrijai, gan Ģenerālprokuratūrai.

Iepriekš aprakstītie Latvijas tiesībaizsardzības iestāžu pieļautie pārkāpumi pret I. Ivanovu nav vienīgie. Proti, visu šo laiku kopš 2022. gada rudens, kad viņš tika nogādāts nebrīvē, I. Ivanovam ir bijusi liegta tikšanās ar laulāto, tādējādi klaji pārkāpjot Eiropas cietumu noteikumu 24.1. punktu, kas nosaka, ka šādas tikšanās jānodrošina, cik bieži vien iespējams, kā arī Apcietinājumā turēšanas kārtības likuma 13. panta 6. daļa skaidri nosaka apcietinātā tiesības uz vismaz stundu ilgu satikšanos ne retāk kā reizi mēnesī.”

Jūs lasījāt publikācijas autora viedokli. Tas var nesakrist ar Jauns.lv redakcijas pozīciju.