Sazvērnieciskie jaunlatvieši

„Apvienība Jaunlatvieši” pat nodibinājusi tiešo vēsturisko saikni ar aizpagājušā gadsimta otrajā pusē izveidojušos latviešu pirmās Atmodas veicinātājiem – jaunlatviešiem un tās vienu no galvenajiem iedvesmotājiem Krišjāni Valdemāru. Apvienības sarakstā ir ne tikai Krišjāņa Valdemāra radinieks, bet viņam ir arī tāds pats vārds - Krišjānis Valdemārs un arī viņam ir tiešā saistība ar jūrniecību – viņš beidzis Engures jūrskolu.

8. jūnijā Latvijas pilsoņi dosies pie vēlēšanu urnām, lai izraudzītos deviņus mūsu valsts pārstāvjus, kuri turpmākos piecus gadus Latviju pārstāvēs Briselē. Jauns.lv lasītājus iepazīstina ar visiem 16 sarakstiem. Šoreiz, septītajā stāstā, par septīto sarakstu – Centra partiju, kuras nosaukums daudziem varbūt neko neizsaka, bet tajā iekļautā ideoloģija un līderi daudziem jo daudziem zināmi. Tā apvīta ar sazvērestības teorijām un krimināliem elementiem.

Skandalozais video

Jaunlatvieši jau no laika gala izcēlušies ar dažādu sazvērestību pīšanu un pie varas esošo politiķu kritizēšanu, protestu demonstrācijām un citām skaļām akcijām, it nebūt nesamulstot par to, ka viss tas balansē uz likuma pārkāpšanas robežas, apšaubāmiem faktiem un pat meliem.

Pēdējais viens no viņu skaļākajiem izgājieniem bija rosīšanās Rojā, kur saraksta līderis Rūdolfs Brēmanis filmēja, kā ekspremjers un demisionējušais ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš savas mājas pagalmā pļauj zāli, stāstot par to, ka Krišjānis Kariņš māju esot uzbūvējis par aplokšņu algām un aicinot visus, caurbraucot Rojai, apmeklēt šo „tūrisma objektu”. Reakciju ilgi nebija jāgaida - interneta komentētāji ne tikai lamāja ekspremjeru, bet pat solījās viņu „nošaut”. Video komentāru sadaļā ir ieraksti, kuros cilvēki draud “nošaut” kādreizējo premjeru. Savukārt citi komentētāji aicināja policiju izvērtēt, vai Krišjāņa Kariņa mājas atrašanās vietas publicēšana nav likuma pārkāpums.

Te jāpiebilst, ka ar video mikroblogošanas vietnē „X” bija dalījusies arī viena cita Jaunlatviešu deputāta kandidāte, Glorija Grevcova, kura par melošanu Valsts policija bija izsludinājusi meklēšanā.

Dziednieks pret kovidu un par Krieviju

Bet šo vēlēšanu sakarā pirmais lielais Jaunlatviešu izraisītais skandāls izcēlās ar Aivara Vasiļevska svītrošanu no vēlēšanu listes. Atsaucoties uz Sodu reģistrā esošo informāciju, Centrālā vēlēšanu komisija paziņoja, ka viņš nevar balotēties, jo likums aizliedz kandidēt personai, kura Latvijā bijusi sodīta par smagu vai sevišķi smagu noziegumu un kurai sodāmība nav dzēsta vai noņemta.

Jau iepriekš Aivis Vasiļevskis ievērību izpelnījās ar to, kad prokuratūra trīs dziedniecības centra „DVS Urantija” līderiem par Krievijas sāktā kara Ukrainā attaisnošanu un slavināšanu, kā arī nacionālā un etniskā naida provocēšanu piemēroja naudas sodu un sabiedrisko darbu: „dziedniekam” Ventim Vasiļevskim - 6820 eiro, bet viņa dēlam, blogerim Aivim Vasiļevskim - 11 160 eiro. Pirms pāris gadiem Aivim Vasiļevskim pat nācās trīs mēnešus pirmstiesas izmeklēšanā atrasties cietumā, jo kā drošības līdzeklis viņam bija piemērots apcietinājums.
 
Juridisko zinātņu bakalaurs kopā ar saviem kolēģiem arī bija vieni no pazīstamākajiem un aktīvākajiem viltus ziņu izplatītājiem, kas ar sazvērestības teorijām tracināja sabiedrību Covid-19 pandēmijas laikā.

Aivi Vasiļevski viņa sekotāji paspēja nodēvēt par „pirmo Kariņa-Levita režīma politieslodzīto”, bet Kremļa politikai pieslējies dziesminieks Kaspars Dimiters pat sacerēja viņam dzejoli ar šādām rindām: „Tie paši, kas jums vēl vakar nāvi ķermeņos laida, liek vēcināt karodziņus, lai slēptos aiz jūsu naida. Tie paši, kas jums kā vergiem vēl šodien liek maskās staigāt, nu sarīda tautu pret tautu, par mieru ar naidu liek klaigāt.”

Aivis Vasiļevskis jau gadiem izcēlies ar visādu sazvērestības teoriju publiskošanu, tajās īpaši noniecinot Rietumus, bet, slavējot Krieviju, kas esot visas pasaules glābiņš.

Saraksta lokomotīves krāpšanās

Bet arī sarakstā palikušie izcēlušies ar visnotaļ skandaloziem paziņojumiem un ne visai varas iestāžu atbalstītām darbībām. Stāsts jāsāk jau ar pašu saraksta līderi, izbijušo diplomātu Rūdolfu Brēmani, kuru jau vairākus gadus tiesā par iespējamu Ārlietu ministrijas apkrāpšanu un līdzekļu piesavināšanos.

Bijušais diplomāts jau ilgi ir centies kļūt slavens. Vispirms dzeltenajā presē ar sievietēm, tad mēģinot trāpīt uz KPV.LV popularitātes viļņa, tad pieslienoties akcijām pret Covid-19 pandēmijas ierobežošanu un vakcināciju. Vistuvāk slavai viņš nokļuva 2017. gada martā, kad pie vakariņu galda Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE) Dubaijā viņam izdevās nosēdināt toreizējo Valsts prezidentu Raimondu Vējoni ar svītu, kas AAE bija ieradies vizītē, un uzņēmēju no Saūda Arābijas. Negaidot tur uznira arī par oligarhu dēvētais Ainārs Šlesers ar dēlu. Valsti pārstāvošie pēc tam taisnojās, ka nav zinājuši, ka tur būs Ainārs Šlesers.

Divus gadus pēc slavenajām vakariņām prokuratūra apsūdzēja Rūdolfu Brēmani par to, ka viņš kā amatpersona (vēstniecības darbinieks), ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli un rīkojoties pretēji tā interesēm, no 2013. līdz 2016.gadam izkrāpa un piesavinājās valsts līdzekļus vairāk nekā 102 721 eiro apmērā.

Glorijas neizdevusies glorificēšana

Otrā Jaunlatviešu listē ir Rūdolfa Brēmaņa šarma savaldzinātā Glorija Grevcova (dzimusi kā Glorija Kozlovska), kuru 2022. gada rudenī no ‘Stabilitātei!” saraksta ievēlēja 14. Saeimā. Pēcāk viņa no „Stabilitātei!” izstājās un pievienojās „Apvienībai Jaunlatvieši”. Šī gada 2024. gada februārī viņa par melošanu zaudēja deputātes mandātu.

Īsu laiku, ap 2013. gadu, Glorija Grevcova strādājusi par palīgstrādnieci Balvu novada Šķilbēnu pagasta kokapstrādes uzņēmumā „Dolo”, bet Saeimas priekšvēlēšanu anketā viņa norādīja, ka tajā turpina strādāt joprojām, pie tam daudz cienījamākā amatā.

Katrā ziņā ar savu darbību sociālajā vietnē „TikTok” izcēlusies daiļava kokapstrādes uzņēmumos pie gatera pēdējos gados, pēc visa spriežot, nav strādājusi. Tāpat arī ne par fizkultūras skolotāju. Saeimas deputāta kandidātes anketā viņa bija norādījusi, ka izglītību ieguvusi Sporta pedagoģijas akadēmijā. Tagad, EP deputāta kandidāta anketā, viņa gan savu zināšanu līmeni novērtējusi pieticīgāk, absolvējusi vien Rekavas vidusskolu. 

Vēl būdama kā parlamentāriete Glorija Grevcova pērnā gada janvārī savā „TikTok” kontā ievietoja videoklipu, kurā Okupācijas muzeju Rīgā nodēvēja par „propagandu”. Tad arī Saeimas deputāts Edmunds Jurēvics iesniedza iesniegumu ģenerālprokuroram par iespējamu krimināllikuma 74.1. panta „Genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru un kara noziegumu attaisnošanu” pārkāpumu. 2023. gada 30. janvārī pret deputāti tika uzsākts kriminālprocess šajā lietā.

2023. gada 21. novembrī Rīgas apgabaltiesa pasludināja nolēmumu Glorijas Grevcovas krimināllietā par nepatiesu ziņu sniegšanu Centrālajai vēlēšanu komisijai, ar kuru viņa tika atzīta par vainīgu un sodīta ar sabiedrisko darbu 160 stundu apmērā. Spriedumam stājoties spēkā, Glorija Grevcova zaudēja deputātes mandātu. Savukārt šī gada aprīļa sākumā Gloriju Grevcovu apsūdzēja un izsludināja meklēšanā par kara noziegumu attaisnošanu un nacionālā naida izraisīšanu.

Ar Krišjāņa Valdemāra tēlu uz vēlēšanām

Trešais sarakstā ir koknesietis, zemnieku saimniecības „Kalnavoti” īpašnieks Jānis Dzenis, kurš tik tiešām, atšķirībā no Glorijas Grevcovas, ir ieguvis augstāko izglītību sporta pedagoģijas jomā. Viņš bijis arī Kokneses novada domes deputāts un savulaik kandidējis Saeimas vēlēšanās. Toreiz viņš vietējam laikrakstam „Staburags” pauda:

„Mans mērķis ir pašnoteikta, pašnodrošināta, pašpietiekama, pašapsargāta, pārticībā un laimībā dzīvojoša latvju tauta savā brīvvalstī. Dievs katrai tautai pasaulē ir devis savu zemi, latvjiem tā ir Latvija. Mans uzdevums ir pārvērst Latviju no administratīvi pārvaldītas republikas par tautas pašpārvaldītu un pašnoteiktu brīvvalsti. Es gribu veidot tādu Latviju, kurā mēs paši esam saimnieki, nevis kādi vietējie rausēji, kampēji, shēmotāji un valstsgribi vai ārzemju viesstrādnieki.”

Tālāk seko nekustamo īpašumu brokere, kura savulaik bija „Latvija pirmajā vietā” biedre Šarlote Šulca, Jaunlatviešu partijas valdes loceklis Edgars Dārznieks, aiz kura seko vēl viena sabiedrībā pazīstama persona – teoloģe, psihoterapeite, bijusī TV seja Anna Lieckalniņa.

Septītais listē ir pašnodarbinātais juridisko jautājumu interesents un Latvijas pamatlikuma – Satversmes meklētājs Jānis Straumītis. Viņš ievērību izpelnījās ar pašpublicēto video, kurā bija redzams, kā viņš nevēlējās piecelties un izrādīt cieņu Latvijas tiesai. Kad tiesnese izsaka piezīmi par necieņas izrādīšanu tiesai, vīrietis atbildēja: “Jūs izrādāt necieņu tautas suverēnajai varai!” Tad tiesnese teic, ka izraida Jāni Straumīti no tiesas zāles, bet viņš paceltā balsī saka: “Jūs nevarat to lemt, jo tādas Satversmes, uz ko jūs balstāties, nemaz nepastāv!”.

Savukārt devītais ir vīrs ar visnotaļ skanīgu vārdu, kāds bija pirmās Atmodas jaunlatviešu kustības celmlauzim, Ainažu jūrskolas dibinātājam Krišjānim Valdemāram. Izrādās, ka šodienas jaunlatvietis Krišjānis Valdemārs ir pirmā jaunlatvieša Krišjāņa Valdemāra radinieks septītajā pakāpē. Viņa vecvectēva onkulis bijis leģendārais Krišjānis Valdemārs. Un šodienas jaunlatvietis arī saistīts ar jūrniecību – viņš beidzis Engures jūrskolu un tagad anketā var lepni ierakstīt, ka ir „kuģa vadītājs”.

Alda Gobzema darbu turpinātāji

Rīgas Latviešu biedrības zālē dibinātās partijas dibinātāji ir bijušā Saeimas deputāta Alda Gobzema savulaik izveidotās partijas “Katram un Katrai” (KuK) bijušie biedri – Artūrs Klēbahs, Edgars Dārznieks un pats Rūdolfs Brēmanis, kurš arī paziņojis, ka tās uzdevums arī esot turpināt “Alda (Gobzema) iesākto”.

Pats Aldis Gobzems gan Jaunlatviešu sarakstā ir pēdējais, ar 17. kārtas numuru. Jurists Aldis Gobzems bijis 13. Saeimas deputāts (ievēlēts no KPV LV, no kuras izstājoties nodibinājis „KuK”), kādreizējais Maksātnespējas administrācijas direktors.

Viņš ievērību savulaik guva kā vairāku Zolitūdes traģēdijas civillietu advokāts, kur, pretstatā publiski paustajam, par maksu sniedza juridisko palīdzību cietušajiem. Pēc iekļūšanas politikā Aldis Gobzems vairākkārtīgi kavēja tiesas procesus, kā rezultātā tika izbeigta Zolitūdes traģēdijas civillieta.

2021. gada 4. augustā A. Gobzems kopā ar vairākiem simtiem brīvprātīgu dalībnieku Rīgas centrā piedalījās nesankcionētā protesta akcijā, kas bija vērsta pret „obligātu vakcināciju”, kurā tika pausta neapmierinātība ar Saeimā konceptuāli atbalstīto likumprojektu par tiesībām atlaist darbiniekus bez Covid-19 sertifikāta. Vēlāk par šādu darbību no Valsts policijas puses pret Aldi Gobzemu tika uzsākts administratīvā pārkāpuma process.

14. Saeimas vēlēšanās partijas „KuK” saraksts nepārvarēja 5% barjeru, bet tās līderis, uzņemoties atbildību par slikto rezultātu, paziņoja par atkāpšanos no valdes priekšsēdētāja amata un izstāšanos no partijas, pameta Latviju un pārcēlās dzīvot uz Spāniju.

Jaunās Eiropas būvētāji

Jaunlatviešu līderi Rūdolfu Brēmani Latvijas Televīzija sadusmoja ar jautājumu, vai tik daudzu skandālos ierautu vai ar kriminālām problēmām apvītu personu iekļaušana vēlēšanu sarakstā bijusi apzināta izvēle. Uz to viņš atbildēja:

„Tas jautājums ir drīzāk jums, kāpēc tā sanāk, ka cilvēki, kuriem ir varbūt šādas tagad problēmas, ir tieši tie, kas runā pretī varai, runā pretī medijiem, tiek cenzēti. (..) Šie kā reiz ir cīnītāji! Mums ir pilnīgi vienalga. Šie cilvēki cīnījās uz ielām, protestēja. Mierīgi!”

Savā priekšvēlēšanu programmā Jaunlatvieši pauž, ka vēlas „skaļi paust no Eiropas Parlamenta tribīnes visu to, kāpēc esam kļuvuši par vienu no nabadzīgākajām valstīm Eiropas Savienībā.” Tas esot tādēļ, ka deviņdesmito un divtūkstošo gadu politiķi bija nekompetenti, vai, iespējams, korumpēti: „Visdrīzāk, abi šie faktori kopā, kā rezultātā Latvija iestājās ES uz ļoti neizdevīgiem nosacījumiem, ko izmantoja citas ES valstis pret mums. Rezultātā, tika iznīcināta rūpniecība, lauksaimniecība, banku sektors, izglītības un medicīnas sistēma un neatgriezeniski iedragāta demogrāfija. Par to beidzot ir jāizdzird ne tikai ES birokrātiem un ierēdņiem, kas to labi zina (jo paši to izplānoja un ieviesa), bet arī iedzīvotājiem katrā ES dalībvalstī.”

Jaunlatvieši ir „par visu Latvijas pamatiedzīvotāju interešu aizsardzību” un tāpēc esot viss kardināli jāmaina, sākot ar Latvijas nacionālās valūtas – lata atjaunošanu un beidzot ar izstāšanos no Stambulas konvencijas, kā arī pārtraucot grāmatu iznīcināšanu Latvijas bibliotēkās.

Tāpat jāiestājas „par visvērtīgāko Latvijas resursu un to peļņas saglabāšanu Latvijas valstij – meži, ostas, AirBaltic, HESi, TECi un citi stratēģiski svarīgie resursi, kas ir jāaizsargā no starptautiskajām korporācijām un privatizācijas. Iestājamies par lauku skolu attīstību, nevis slēgšanu. (..) Iestājamies par Latvijas apstākļiem piemērotu un izdevīgu vides politiku, nevis ES uzspiesto zaļo kursu un klimata pārmaiņu retoriku, kas Latvijai nav aktuāla un ir kārtējā finansiālā nasta,” teikts Jaunlatviešu programmā.

Šis politiskais spēks ir par krasām pārmaiņām un tautas vēlētu prezidentu, tāds, kas iestāsies par „jaunas Eiropas” būvniecību. Tomēr socioloģiskās aptaujas liecina, ka nav nemaz tik daudz šādu „jaunās Eiropas” politikas piekritēju. Martā par „Apvienību Jaunlatvieši” bija gatavi vēlēt vien 0,7% vēlētāju.